Droši vien nebūs daudz cilvēka ķermeņa funkciju, kas būtu svarīgākas par atmiņu. Diemžēl novecošana, stress un citi apstākļi var veicināt atmiņas pasliktināšanos. Par atmiņu ir jārūpējas un tieši tāpēc šodien stāstīsim par produktiem, kas pozitīvi ietekmēs atmiņu un smadzeņu darbību kopumā.
Olas
Olas ir bagātas ar holīnu – svarīgu vielu, kas nepieciešama jaunu šūnu veidošanai un labvēlīgi ietekmē nervus. Jo labāk smadzenēs tiek vadīti nervu impulsi, jo efektīvāk strādās arī atmiņa. Ja neironi ir savstarpēji labi saistīti, labāk tiek uztverta arī informācija. Vienā lielā olā ir vairāk nekā 100 miligrami holīna jeb aptuveni 20% no nepieciešamās diennakts devas.
Bez holīna olās ir arī diezgan daudz vitamīnu B6, B9, B12 un D. B grupas vitamīni palīdz pārstrādāt homocisteīna hormonu. Homocisteīns nelabvēlīgi ietekmē artēriju sieniņas un var veicināt trombu veidošanos. B un D vitamīni veicina olbaltumvielu uzsūkšanos un pozitīvi ietekmē smadzeņu šūnas, stimulējot to vairošanos. Turklāt tiek uzskatīts, ka olās esošās olbaltumvielas ir visvieglāk uzņemamās dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un tas arī neliels plusiņš.
Vairāk par ar B grupas vitamīniem bagātiem produktiem var uzzināt rakstā Kādi produkti satur B grupas vitamīnus.
Ķirbju sēklas
Ar cinku bagātās sēkliņas palīdz smadzenēm labāk uztvert un iegaumēt informāciju. Ķirbju sēklas satur arī magniju, triptofānu, selēnu, vitamīnus B1 un K, kas pozitīvi ietekmē uzmanības koncentrāciju, ilgstošu informācijas uzglabāšanu un samazina stresa līmeni.
Savukārt sēklās esošais magnijs pozitīvi ietekmē nervu sistēmu. Lai gūtu maksimālu labumu no ķirbju sēklām, pietiks, ja apēdīsiet 50 līdz 100 gramiem ķirbju sēkliņu dienā.
Lasiet arī rakstu 10 ar magniju bagāti pārtikas produkti.
Brokoļi
Līdzīgi kā olas arī brokoļi satur daudz holīna un K vitamīna. Pateicoties tiem, uzlabojas verbālas informācijas uztveršana un epizodiskā atmiņa. Brokoļi satur arī glikozinolātu, kas novērš acetilholīnu sadalīšanos. Acetilholīns ir organisks savienojums, kas pārraida nervu impulsus. Pateicoties šīm brokoļu īpašībām, tiek labvēlīgi ietekmēta nervu sistēma un smadzeņu funkcijas. Brokoļus droši var ēst katru dienu.
Brokoļos ir arī diezgan daudz C vitamīna kas arī ir labs iemesls iekļaut brokoļus savā ēdienkartē biežāk.
Kurkuma
Kurkuma ir Āzijā plaši izplatīta garšviela. Kurkuma satur kurkumīnu, kas uzlabo asinsriti un veicina skābekļa pieplūdi smadzenēm. Papildus tam kurkumīnam piemīt arī zināma pretiekaisumu un antibakteriāla iedarbība. Ir arī dati, kas liecina, ka kurkumīns ir imūnmodulators, kas iznīcina peptīdus, kas savukārt provocē Alcheimera slimības attīstību.
Šie visi ir neslikti iemesli biežāk lietot kurkumu kā piedevu ēdieniem. Diennaktī gan nevajadzētu lietot vairāk nekā ēdamkaroti šīs garšvielas.
Melnās pupiņas
Melnās pupiņas satur B grupas vitamīnus un atmiņai svarīgus mikroelementus: folātus, magniju, kāliju, dzelzi un kalciju. Tie visi kopā ir nepieciešami smadzeņu šūnu atjaunošanai un palēnina to novecošanos.
Viens no galvenajiem melno pupiņu elementiem ir mangāns, kas nepieciešams jau pieminētā acetilholīna sintēzei.
Veseli cilvēki var lietot pupiņas bez ierobežojumiem, tiesa, paturot prātā to kaloritāti kas ir aptuveni 130 kcal 100 gramos produkta. Ar pupiņu lietošanu pārtikā ir jāuzmanās gastrīta, pankreatīta un podagras gadījumos.
Spināti
Spināti satur vitamīnus K, A, C, kā arī luteīnu un zeaksantīnu. Vitamīns K tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vitamīniem atmiņai, jo tie piedalās tauku sintēzē, kas ir svarīgi šūnu uzbūvei un darbībai. Vitamīni A un C palīdz smadzenēm labāk funkcionēt, cīnās ar iekaisumiem un ir noderīgi imūnsistēmai.
Luteīns un zeaksantīns ir būtiski redzei un attiecīgi netieši ir būtiski arī redzes atmiņai. Turklāt luteīns netiek sintezēts cilvēka organismam un to var uzņemt tikai ar augu izcelsmes pārtiku, vai pārtikas piedevām.
Spināti satur vislielāko iespējamo luteīna daudzumu no visiem pārtikā lietojamajiem augiem. Neapšaubāmi vislabāk spinātus ir uzņemt svaigā veidā, bet ieteicamā dienas deva ir 100 – 150 grami spinātu.
Valrieksti
Valrieksti satur vitamīnus B, K un P, vērtīgus taukus, fenolus un neaizvietojamas aminoskābes, kuras organisms nespēj pats saražot, bet var tikai uzņemt ar pārtiku. No tām svarīgākā atmiņai ir linolēnskābe, kas nepieciešama, lai smadzeņu šūnas varētu dalīties.
Valrieksti arī uzlabo asinsriti un ir antioksidantu avots. Veicina asinsspiediena samazināšanos un labvēlīgi ietekmē sirds un smadzeņu darbību.