Kāpēc pēc ēšanas nāk miegs un ko ar to var darīt

Kāpēc pēc ēšanas nāk miegs
Miegainība var būt vairāku slimību simptoms, tomēr visbiežāk stāvoklis ko mēdz dēvēt par pēc maltītes miegainību ir pilnībā dabīga reakcija uz uzņemto pārtiku. Viss ir atkarīgs no tā, kādi produkti ir ēsti un cik lielos daudzumos tie ir ēsti.

Kāpēc pēc ēšanas nāk miegs

Iemigšana ir sarežģīts process, kuru ietekmē vairākas bioaktīvas vielas. Daudzi noteikti būs jau dzirdējuši par hormonu melatonīnu, tomēr bez tā ir arī citi ar miegu saistīti hormoni un savienojumi. Savukārt ēdiens spēj mainīt šo hormonu līmeni un padarīt mūs miegainus. Turpinājumā stāstīsim par to kādi faktori stimulē pēcmaltītes miegainību.

Jūs ēdāt noteiktus produktus
Pastāv diezgan liela iespēja, ka miegainība radīsies pēc maltītes, kura ir bagāta ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem. Pētnieki uzskata, ka šāds efekts ir saistīts ar to, ka ar olbaltumvielām bagātā pārtikā daudz triptofāna(aminoskābes, kas palīdz organismam izstrādāt serotonīnu), bet ogļhidrāti stimulē tā uzņemšanu.
Šis hormons ieņem ļoti nozīmīgu lomu cilvēka garastāvokļa veidošanā – jo augstāks ir tā līmenis, jo laimīgāki mēs jūtamies. Turklāt kā melatonīna “priekštecis” serotonīns palīdz regulēt cilvēka miega ciklus.
Ne velti labākam miegam pirms gulētiešanas tiek ieteikts izdzert glāzi silta piena, kas ir gan olbaltumvielu, gan ogļhidrātu avots.

Bez piena ar triptofānu ir bagāti arī tādi produkti kā:

  • vistu olas;
  • sieri;
  • saulespuķu sēklas, ķirbju sēklas un sezama sēklas;
  • vistas un tītara gaļa;
  • rieksti;
  • spināti;
  • dažādas jūras zivis(piemēram, lasis);
  • sojas produkti.

Savukārt ar ogļhidrātiem jūs apgādās:

  • makaroni;
  • rīsi;
  • kukurūza;
  • baltmaize;
  • tortes, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi;
  • saldi dzērieni.

Jūs ēdāt daudz
Pārēšanās vai pat vienkārši bagātīga maltīte diezgan garantēti radīs arī miegainību. Tās iemesls ir meklējams glikozes līmeņa svārstībās. Augsts glikozes līmenis nomāc oreksīna(neiropeptīda kas ietekmē arī modrības sajūtu) aktivitāti.

Jūs ēdāt noteiktā diennakts laikā
To kā jūs jūtaties pēc ēšanas var ietekmēt arī cilvēka iekšējie bioloģiski ritmi, pēc kuriem dzīvo tā organisms.
Pētnieki uzskata, ka maksimāls atslābums un ar to saistīts miegainums cilvēku piemeklē divas reizes diennaktī: aptuveni divos dienā un divos naktī.
Attiecīgi, ja jūs ēdat pusdienas aptuveni 14:00, dabīgais atslābums papildus vēl tiek paspēcināts ar no maltītes uzņemto glikozi un triptofānu. Rezultātā tiek iegūta miegainība pašā dienas vidū.
Turklāt diena nogurumu var ietekmēt arī citi faktori. Piemēram, nepietiekošs miega ilgums naktī, kas nogurumu tikai paspēcinās.

Ko darīt, lai pēc ēšanas nenāktu miegs

Neskatoties uz diezgan plaši izplatīto uzskatu, ka kafija spēj uzmundrināt gandrīz jebkurā situācijā, šajā gadījumā kofeīns īsti nebūs risinājums. Kofeīns ir stimulators, kura iedarbība nav ilga un kad tā uzmundrinošais efekts būs beidzies, jums nāksies izjust dzēriena sastāvā esošās glikozes iedarbību.

Un, lūka arī dažas lietas, kuras mēs varam darīt, lai nepieļautu dienas miegainību:

  • Ēst mazāk, bet biežāk lai izvairītos no straujām glikozes līmeņa svārstībām.
  • Censties pusdienās izvairīties no produktiem, kuri satur ogļhidrātus un triptofānu.
  • Sekot uzņemtā šķidruma daudzumam, jo arī nepietiekams ūdens daudzums var radīt nogurumu.
  • Doties īsās pastaigās ārpus telpām. Arī fiziska aktivitāte un ar to saistīta plaušu ventilācija var likt mums justie modrākiem.
  • Dzert kafiju saprātīgos daudzumos. Lielu kofeīnu devu uzņemšanai ir īslaicīgs efekts, jo pēc neilgā enerģijas pieauguma jūs piemeklēs vēl spēcīgāka miegainība. Optimāla stratēģija būs dzert kafiju nelielās devās visas dienas garumā un atteikties no tās vakara stundās.
  • Labi izgulēties. Optimāls miega ilgums ir aptuveni 7 – 9 stundas atkarībā no cilvēka vecuma.

Protams, ir jāseko arī pašsajūtai. Un, ja jūs darāt visu, lai izvairītos no dienas miegainības, bet pēc ēšanas tik un tā nāk miegs, ir vērt pakonsultēties pie speciālista un noskaidrot kāpēc pēc ēšanas nāk miegs tieši jūsu gadījumā. Regulārs nogurums var būt arī dažu slimību simptoms.

Šādas slimības ir, piemēram:

  • anēmija;
  • alerģija uz noteiktiem pārtikas produktiem;
  • cukura diabēts;
  • celiakija;
  • izkaisītā skleroze.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

fifteen − fourteen =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.