Kāpēc arbūzi ir vērtīgi un kādos gadījumos tie var kaitēt

  • 2
  •  
  •  
  •  

Kāpēc arbūzi ir labi
Kāpēc arbūzi ir vērtīgi un kādos gadījumos tie var kaitēt

Pirmajā brīdī šķiet, ka arbūzs sastāv galvenokārt no ūdens un cukura un lielā mērā tā arī ir. Šķidruma daudzums arbūza mīkstumā var pārsniegt pat 90%. Savukārt arbūza barības vielas galvenokārt veido saldie ogļhidrāti.
Tomēr bez tiem arbūzos ir arī daudz C vitamīna, kālijs, magnijs, dzelzs, fosfors un B grupas vitamīni. Turklāt karotinoīdu satura ziņā tas apsteidz daudzus citus augļus un tas vēl nav viss.


Kāpēc arbūzi ir vērtīgi

Arbūzi ir lielisks šķidruma avots
Kā zināms katram cilvēkam ir dienā jāuzņem vairāki litri šķidruma un arbūzi šajā ziņā var būt ļoti noderīgi. Lai uzņemtu vienu litru šķidrumu pietiks tikai ar 3 līdz 5 arbūza šķēlē(atkarībā no arbūza lieluma). Tādēļ, ja šķidruma uzņemšana kaut kādu iemeslu dēļ mēdz būt problemātiska, arbūzs var būt labs risinājums.

Arbūzi var palīdzēt zaudēt svaru
100 grami arbūza satur tikai 30 kilokaloriju. Turklāt arbūzi ļauj arī salīdzinoši viegli remdēt izsalkumu. Tam ir divi iemesli: arbūza augstais ūdens saturs un šķiedrvielas. Cilvēka gremošanas sistēma nespēj pārstrādāt šķiedrvielas un papildus tam šķiedrvielas vēl uzsūc šķidrumu, šādi palielinot savu apjomu, un sniedz ilgstošu sāta sajūtu.

Arbūzi mūs apgādā ar antioksidantiem
Antioksidanti ir savienojumi, kas aizkavē citu molekulu oksidēšanos(procesu kas noārda šūnas ar brīvajiem radikāļiem)
No brīvo radikāļu ietekmes cieš ādas, smadzeņu, sirds un citu cilvēka orgānu šūnas. Pētnieki uzskata, ka tie ir tieši atbildīgi par cilvēku ātrāku novecošanu, smadzeņu darbības traucējumiem, augstāku infarkta risku un citiem nepatīkamiem veselības traucējumiem.
Savukārt arbūzu sastāvā esošie antioksidanti palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāliem. Šādi antioksidanti ir, piemēram, vitamīns C un dažādi karotinoīdi, kuru vidū ir gan alfa un beta karotinoīdi(organismā pārvēršas par vitamīnu A), gan, piemēram, likopēnu. Protams, antioksidantus var uzņemt arī ar citiem pārtikas produktiem, tomēr šis noteikti ir vēl viens labs iemesls lieku reizi apēst kādu arbūza šķēli.

Arbūzi stiprina sirdi
Par šādu bonusu ir jāpasakās jau pieminētajam likopēnam un tā spējai samazināt “sliktā” holesterīna līmeni asinīs.Bez lipokēna sirds veselībai nāks par labu arī citi arbūzos esoši minerāli un vitamīni. Pie šādiem elementiem var pieskaitīt vitamīnus A, B6, C, magniju un kāliju.

Atbalsts ādai un matiem
Par šo arbūzu efektu ir jāpateicas vitamīniem C un A. C vitamīna trūkums var nomākt kolagēna veidošanos, bet kolagēns kā zināms ir olbaltumviela, kas ir atbildīga par ādas elastību un matu izturību. Savukārt pateicoties A vitamīnam, āda aktīvāk atjaunojas un ātrāk atlabst pēc bojājumiem.
Turklāt pateicoties, karotinoīdiem samazinās arī iespēja gūt saules apdegumus. Tiesa, nav pareizi domāt, ka regulāra arbūzu lietošana uzturā var pilnībā aizvietot saules aizsargkrēmu, tā nebūt nav, jo tie tikai nedaudz paildzina ādas dabīgo spēju turēties pretim ultravioletajiem stariem.

Arbūzi var mazināt muskuļu sāpes pēc treniņiem
Par šādu arbūzu efektu mums ir jāpasakās aminoskābei citrulīns, kuru arī var atrast arbūza sastāvā. Turklāt citrulīns varot arī palīdzēt ātrāk normalizēt pulsu pēc fiziskām aktivitātēm.

Arbūzi palīdz saglabāt acu veselību
Tikai viena arbūza šķēle spēj dot pat vairāk nekā 10% no diennaktī nepieciešamās A vitamīna devas. Un kā zināms, A vitamīns ir kritiski nepieciešams acu veselības saglabāšanai. Arī arbūzu sastāvā esošais antioksidants likopēns palīdz pasargāt acis no bojājumiem un palēnina ar novecošanu saistīto acu deģenerāciju.

Arbūzi palīdz uzlabot gremošanas sistēmas darbību
Arbūzu sastāvā esošais ūdens un šķiedrvielas palīdz izvairīties no aizcietējumiem un diarejas. Turklāt arbūzs viegli pārstrādājas un to pat kaut kādā mērā var uzskatīt par diētisku produktu.

Kādos gadījumos arbūzi var kaitēt

Ja arbūzs tiek ēsts saprātīgos daudzumos – ne vairāk par 3 – 5 šķēlītēm vienā reizē un jums nav alerģijas uz kādu no arbūza sastāvā esošajām vielām, nekādi nepatīkami efekti jums nedraud. Tomēr, ja arbūzs tiek ēsts pārāk lielos daudzumos, dažas problēmas ir iespējamas. Ar šīm problēmām saskarsies ne visi un tomēr par tām ir vērts zināt.

Nelabums, vēdera pūšanās un diareja
Droša diennakts likopēna deva ir aptuveni 75 mg kas pārvēršot sastāda aptuveni 1 kilogramu arbūza mīkstuma. Tomēr katrs cilvēks ir savādāks un dažos gadījumos problēmas var radīt arī mazāka likopēna deva.

Kālijs
Arbūzos ir salīdzinoši daudz kālija – 112 mg 100 gramos arbūza mīkstuma. Kālijs ir cilvēkiem nepieciešams elements, tomēr ne gadījumos, kad cilvēks cieš no hiperkaliēmijas vai ja cilvēka organisms nespēj regulēt kālija daudzumu. Šādos gadījumos kālija pārpilnība var novest pie nelabuma, traucētas elpošanas, muskuļu spamām un neregulāras sirdsdarbības.

Barības vielu trūkums
Šāda problēma var gadīties tiem, kuri ir nopietnāk pievērušies arbūzu diētai. Arbūzi satur diezgan daudz barības vielu, tomēr tajos ir ļoti maz olbaltumvielu un tauku. Tāpat tajos ir maz vairāku svarīgu vitamīnu un minerālvielu, bez kurām nav iespējama normāla organisma darbība. Šī iemesla dēļ nav ieteicams pārāk aizrauties ar arbūziem un aizmirst par citiem pārtikas produktiem.


  • 2
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

thirteen + 2 =

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.