Kāpēc ir nepieciešams E vitamīns
E vitamīns ir antioksidants, kas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu bojājumiem. Brīvie radikāļi cilvēka organismā rodas dabiski vielmaiņas darbības rezultātā kā arī dažādu nelabvēlīgu faktoru ietekmē. Šādi kaitīgi faktori ir, piemēram, smēķēšana vai ultravioletie stari.
E vitamīns veic arī daudzas citas svarīgas funkcijas:
- stiprina cilvēka imūnsistēmu;
- piedalās sarkano asins šūnu veidošanā, paplašina asinsvadus un novērš pārāk aktīvu asins recēšanu;
- piedalās K vitamīna metabolismā;
- regulē vielmaiņu ķermeņa šūnās.
Cik daudz E vitamīna cilvēkam vajag
Diennaktī nepieciešamais E vitamīna daudzums ir atkarīgs no vecuma un arī citiem faktoriem:
- bērniem līdz 6 mēnešiem – 4 mg;
- bērniem no 7 līdz 12 mēnešiem – 5 mg;
- bērniem no 1 gada līdz 3 gadiem – 6 mg;
- bērniem no 4 līdz 8 gadiem – 7 mg;
- bērniem no 9 līdz 13 gadiem – 8 mg;
- pusaudžiem no 14 gadiem, pieaugušajiem un grūtniecēm – 15 mg;
- barojošām mātēm – 19 mg.
Kādi produkti satur E vitamīnu
Speciālisti uzskata, ka E vitamīnu vislabāk uzņemt ar pārtiku. Daudz E vitamīna ir sekojošos produktos.
Eļļās
Jebkurā augu eļļā E vitamīna ir diezgan daudz. Piemēram, 100 grami saulespuķu eļļas satur vairāk nekā 400% no pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešamā E vitamīna daudzuma. 100 grami olīveļļas satur vairāk nekā 100% bet 100 grami zemesriekstu eļļas satur pilnu nepieciešamo diennakts E vitamīna daudzumu. Tāpat vērtīgas ir arī rapšu, linu, sojas un kukurūzas eļļas.
Riekstos
To sastāvā ir daudz eļļu un tāpēc tajos ir arī daudz vitamīna E. Daži ar E vitamīnu bagātākie rieksti:
- Mandeles – vairāk nekā 100% no pieaugušam cilvēkam nepieciešamā E vitamīna dienas devas
- Lazdu rieksti – 100%
- Zemesrieksti – 55%
Sēkliņās
Daudz E vitamīna satur arī saulespuķu sēklas. 100 gramos saulespuķu sēklu ir aptuveni 170% diennakts E vitamīna devas. Savukārt 100 grami ķirbju sēkliņu satur tikai aptuveni 14% no nepieciešamas E vitamīna diennakts daudzuma.
Zaļajos lapu dārzeņos
Jāsaka, ka tajos E vitamīna ir krietni mazāk nekā eļļās vai riekstos un tomēr arī tajos atrodas lielāks E vitamīna daudzums. Piemēram, spinātos 13%, bet brokoļos 9% no nepieciešamā diennakts daudzuma.
Avokado
Arī avokado satur diezgan daudz E vitamīna un tomēr daudz mazāk nekā jau pieminētajos rekordistos. Un tā 100 gramos avokado ir veseli 14% no pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešamā E vitamīna daudzuma.
Kas notiek, ja E vitamīna trūkst
Iespēja, ka E vitamīna varētu pietrūkt, nav liela. Lielākā daļa cilvēku saņem no pārtikas pietiekoši daudz E vitamīna. E vitamīna deficīts ir iespējams tikai tad, ja cilvēka organisms nespēj pārstrādāt un uzņemt taukus. Šādu stāvokli var izsaukt dažas slimības.
Ja cilvēks neuzņem nepieciešamo E vitamīna daudzumu tam var tikt bojāti nervi un muskuļi. Tāpat var pasliktināties roku un kāju jutība un tikt zaudēta kontrole pār ķermeņa kustībām. Par E vitamīna deficītu var liecināt arī pasliktinājusies redze un pavājinājusies imunitāte.
Vai E vitamīns var būt bīstams
E vitamīns kas atrodas pārtikā nav toksisks un nekaitē. Līdzīgi kā uztura bagātinātāji,kas satur to, ieteicamajās devās.
E vitamīns kļūst bīstams tikai tad, kad cilvēks sāk uzņemt to vairāk par 1000 mg dienā. Šādā situācijā rodas asiņošanu risks, jo E vitamīns sašķidrina asinis. Īpaši, ja tiek lietoti preparāti, kas samazina asins recēšanu.