Kas ir limfocīti un cik daudz to ir jābūt. Īsi un konkrēti

Kas ir limfocīti

Rakstā uzzināsi kas ir limfocīti un kādam ir jābūt to normālam līmenim asinīs.


Kas ir limfocīti un kāpēc tie ir vajadzīgi

Limfocīti ir viens no balto asins ķermenīšu jeb leikocītu veidiem. Kā visi leikocīti, arī limfocītiem ir svarīga loma imūnsistēmas darbībā. Limfocīti palīdz laicīgi noteikt, ka organismam uzbrūk vīrusi, baktērijas vai sēnītes un arī piedalās šo uzbrukumu atvairīšanā.
Tāpat limfocīti iznīcina arī inficētas vai bojātas organisma šūnas, lai šādi novērstu slimību izplatību.

Kādi mēdz būt limfocīti

Limfocītus ražo kaulu smadzenes, un tie tiek iedalīti trīs tipos:
B – limfocīti. Limfocītu veids kas rada antivielas, kas ir nepieciešamas, lai atrastu un iznīcinātu organismā nonākušos vīrusus un baktērijas.
T limfocīti. Meklē un iznīcina organisma šūnas kas ir inficētas ar vēzi un citiem patogēniem. Vēl cita T limfocītu grupa atbild par to, lai organisms atcerētos tos slimību izraisītājus, ar kuriem organisms jau ir saskāries.
Dabīgās galētājšūnas (Natural killer cells jeb NK šūnas). Pieder pie nespecifiskās imūnās sistēmas, tās daļēji dublē T limfocītu darbu un pasargā gan no audzēju, gan vīrusu inficētajām šūnām.

Kāds ir normāls limfocītu daudzums asinīs

Normālam limfocītu līmenim asinīs būtu jābūt aptuveni no 20 līdz 40 procentiem no kopējā leikocītu daudzuma. Savukārt absolūti limfocītu daudzumi ir atkarīgi no cilvēka vecuma.
Pieaugušam cilvēkam normāls limfocītu daudzums ir no 1000 līdz 4000 šūnu uz vienu asins mikrolitru(µl). Bērniem normāls limfocītu daudzums ir no 3000 līdz 9000 uz vienu asiņu mikrolitru.
Situāciju, kad limfocītu daudzums ir pazemināts, sauc par limpofēniju. Savukārt ja limfocītu daudzums ir paaugstināts, tiek runāts par limfocitozi.

Kā uzzināt kāds ir limfocītu līmenis asinīs

Limfocītu daudzums tiek norādīts kopējās asins analīzēs. Parasti uz šādām analīzēm nosūta ģimenes ārsts vai cits speciālists, pie kura cilvēks ir vērsies ar kādu veselības problēmu.


Ko darīt, ja limfocītu daudzums ir pārāk zems vai pārāk augsts

Ne limpofēnija, ne limfocitoze nav slimība pati par sevi, bet tikai simptoms, kas liecina par cilvēka organismā noritošajiem procesiem.
Ne vienmēr tas ir nopietns vai bīstams. Piemēram, limpofēnija var būt vienkārši individuāla īpatnība, kas ir mantota no vecākiem un kurai nav nepieciešama ārstēšana. Kaut lielākajā daļā gadījumu tā tomēr ir saistīta ar pataloģiskiem procesiem.
Limpofēnija jeb samazināts limfocītu daudzums var liecināt par:

  • dažādām infekciju slimībām. Sākot no gripas un beidzot ar tādām smagām infekcijām kā hepatīts, tuberkuloze, tīfs vai HIV. Šādu nopietnu slimību gadījumā limfocīti tiek tērēti ātrāk, nekā kaulu smadzenes tos spēj saražot;
  • autoimūnām slimībām. Šādu slimību gadījumā imunitāte uzbrūk paša organisma šūnām un aktīvāk patērē limfocītus;
  • onkoloģiskām slimībām un asins slimībām. Šādu slimību gadījumā vai nu kaulu smadzenes nespēj saražot pietiekošu limfocītu skaitu vai tie ātri noārdās, kad nonāk asinīs.

Limfocitoze jeb paaugstināts limfocītu daudzums arī var liecināt par dažādām vīrusu un baktēriju infekcijām. Šādu infekciju var būt visai daudz un arī to vidū ir HIV un hepatīts.

Savukārt to kāpēc limfocītu līmenis ir pazemināts vai paaugstināts var noteikt tikai ārsts, kas ir jūs nosūtījis uz analīzēm. Bez analīžu rezultātiem speciālists izvērtēs arī tādus rādītājus kā jūsu pašsajūta, simptomi, vecums un citus faktorus. Tomēr lai noteiktu precīzu diagnozi var būt vajadzīgi arī citas analīzes un izmeklējumi.


  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

1 + 10 =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.