Kā un kāpēc parādās dzimumzīmes

Kāpēc parādās dzimumzīmes. Kāpēc.

Kāpēc parādās dzimumzīmes, kā tās parādās un vai par dzimumzīmēm ir jāuztraucas. Svarīgākā informācija par dzimumzīmēm un to rašanos.

Kas īsti ir dzimumzīmes un kādas tās mēdz būt

Dzimumzīmes parasti ir brūni vai melni veidojumi, kas var parādīties jebkurā vietā uz ādas un pat uz gļotādām, piemēram, mutē.
Lielākā daļa dzimumzīmju parādās pirmajos 20 mūža gados. Sasniedzot briedumu to jau var būt līdz pat 40.

Mēdz izšķirt vairākus dzimumzīmju veidus:

  • Parastās. Nelieli rozā vai brūni veidojumi ar labi izteiktām robežām. Šādas dzimumzīmes nav bīstamas.
  • Iedzimtas. Šie veidojumi tiešām atbilst vārdam dzimumzīmes, jo tās mēdz būt jau dzimšanas brīdī. Parasti tādas ir vienam cilvēkam no simts un tās palielina iespēju, ka attīstīsies melanoma jeb viens no ādas vēžu veidiem.
  • Displastiskas. Šādu dzimumzīmju diametrs pārsniedz 4 mm un tām ir nepareiza forma. Parasti tām ir nevienmērīga krāsa ar tumši brūnu centru un gaišākām malām. Visbiežāk šādas dzimumzīmes tiek mantotas un arī palielina melanomas risku.

Kāpēc parādās dzimumzīmes

Lielākā daļa dzimumzīmju sastāv no melanocītiem. Tās ir šūnas, kas nosaka ādas krāsu un pasargā to no ultravioletajiem stariem.
Dzimumzīmes parādās tad, kad BRAF gēnā notiek mutācija, kuras rezultātā šūnas sāk nekontrolēti dalīties, veidojot krāsainu veidojumu uz ādas.

Izšķir divus galvenos mutācijas iemeslus:

  • Ultravioleto staru iedarbība. Pētnieki ir ievērojuši, ka dzimumzīmju daudzums ir atkarīgs no tā, cik bieži āda atrodas saules staros. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka UV stariem piemīt spēja palielināt nomelanocītu skaitu.
  • Ģenētiskas īpatnības. Pētījumi ar dvīņiem ir parādījuši, ka dzimumzīmju mantojamība sastāda no 60 līdz 70 %.
    Tādēļ ja jūsu vecākiem ir daudz dzimumzīmju tad visticamāk to būs daudz arī jums. Un jo vairāk jūs būsiet saulē, jo lielāka ir šī iespējamība.

Vai dzimumzīmes var mainīties laika gaitā

Dzimumzīmes var kļūt tumšākas saules staru ietekmē vai hormonālu svārstību dēļ, piemēram, grūtniecības laikā pubertātes periodā.
Turklāt laika gaitā tās var pazust pavisam. Dzimumzīmes dzīves cikls ir aptuveni 50 gadi, un tādēļ dzimumzīmes ar laiku var kļūt blāvākas vai pazust pavisam. Tiesa – tā tas nenotiek vienmēr.
Dažas dzimumzīmes paliks ar jums līdz mūža galam.

Vai par dzimumzīmēm ir jāuztraucas

Visbiežāk dzimumzīmes nerada draudus veselībai un tomēr aptuveni trešā daļa no visiem melanomas gadījumiem, ir izveidojušies tieši no dzimumzīmēm.

Pastāv dažas pazīmes, kuru parādīšanās gadījumā būtu jākonsultējas ar dermatologu. Ir jāuzmanās, ja dzimumzīme ir:

  • asimetriska;
  • tai ir nelīdzenas vai izplūdušas robežas;
  • tai ir nevienmērīgas krāsas ar ēnām vai dažādiem bēšā, brūnā, melnā, zilā, baltā vai sarkanā toņiem;
  • tās diametrs ir lielāks par 4 mm;
  • tā ir izcelta – paceļas virs ādas līmeņa;
  • tā ir palielinājusies, mainījusi krāsu vai formu īsā laika sprīdī;
  • asiņo, niez, mirkst, lobās, iekaist vai sāp.

Vīriešiem ir īpaši jāpievērš uzmanība, ja tāda dzimumzīme ir uz muguras, bet sievietēm, ja tā ir uz kājām.
Papildus riska faktors ir vecums, jo melanoma ir pats izplatītākais vēža veids sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem.

Kā samazināt melanomas rašanās risku

Galvenie melanomas riska faktori ir gaiša āda, liels dzimumzīmju daudzum un ādas vēža gadījumu tuviem radiniekiem.

Ja kāds no šiem faktoriem attiecas uz jums, ievērojat šādus drošības mērus:

  • ierobežojiet savu atrašanos tiešos saules staros;
  • katru dienu lietojiet saules aizsargkrēmu;
  • reizi mēnesī pārbaudiet vai nav parādījušās jaunas dzimumzīmes un vai nav mainījušās vecās;
  • ja dzimumzīme šķiet aizdomīga – dodieties pie dermatologa.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

ten − 3 =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.