Kad lietot antibiotikas un kad to nevajadzētu darīt

Kad lietot antibiotikas un kad to nevajadzētu darīt

Kas ir antibiotikas

Antibiotikas ir preparāti, kas cīnās ar baktēriju infekcijām. Tās var iznīcināt mikrobus vai apgrūtināt to vairošanos. Pirmās antibiotikas ieguva Aleksandrs Flemings vēl 1928. gadā. Tās tika izdalītas no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm un tās tika nosauktas par penicilīnu. Savukārt pielietot penicilīnu praksē iemācījās tikai pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākumā. Kopš tiem laikiem ir atklāts daudz citu antibiotiku.

Ar ko antibiotikas atšķiras no antiseptiķiem un citiem pretmikrobu līdzekļiem

Antibakteriāli līdzekļi ir plašāka grupa, kura iekļauj sevī visu, kas nogalina baktērijas. Tie var būt bakteriofāgi, ēteriskās eļļas un dažādi ķīmiski savienojumi.
Antiseptiķi ir preparāti kas nogalina mikroorganismus kas atrodas uz dažādām virsmām, piemēram, uz grīdas, galda vai roku ādas. Antibiotikas iedarbojas tikai uz baktērijā organismā, kur antiseptiķi nav pielietojami.

Kā antibiotikas iedarbojas

Antibiotiku mērķis ir iekļūt organismā, pieķerties baktērijām un tās iznīcināt vai neļaut tām vairoties.
Lai tas notiktu, antibiotikas atrod kādu konkrētu mērķi. Visbiežāk šis mērķis ir kāda noteikta olbaltumviela, ferments vai daļa baktērijas DNS. Iedarbojoties uz šo noteikto mērķi, tiek izjaukts kāds svarīgs mikroorganisma process.
Katram preparātam ir savi mērķi un iedarbības mehānismi un tādēļ dažādiem ierosinātājiem izmanto dažādas zāles. Bez preparātiem kas iedarbojas tikai uz kādu noteiktu baktēriju veidu, pastāv arī plaša spektra antibiotikas, kas iedarbojas uzreiz uz vairākiem baktēriju veidiem.

Kāpēc antibiotikas iznīcina baktērijas, bet saudzē cilvēku

Patiesībā tā tas īsti nav. Eksistē antibiotikas, kas var cilvēkam kaitēt un tādēļ tās izmanto tikai tad, kad nav citu variantu.

Kad ir jālieto antibiotikas

Antibiotikas ir efektīvas tikai tajos gadījumos, kad infekciju ir izsaukušas baktērijas. Piemēram, gripu vai saaukstēšanos izraisa vīrusi. Šī iemesla dēļ gripu un citas saaukstēšanās slimības nevar izārstēt ar antibiotikām.
Vīrusi var uzbrukt ne tikai augšējiem elpošanas ceļiem, bet arī plaušām, bronhiem, zarnām, dažādu orgānu gļotādām, ādai un pat smadzenēm, un visos šajos gadījumos antibiotika nebūs efektīvas.

Vai antibiotikas ir bīstamas

Antibiotikām līdzīgi kā visām zālēm var būt blakusparādības. Dažas biežākās ir:

  • nelabums;
  • reiboņi;
  • diareja;
  • vēdera uzpūšanās un gremošanas traucējumi
  • vēdera sāpes;
  • apetītes trūkums.
  • Šis ir tikai kopīgs saraksts. Antibiotiku ir ļoti daudz, un katrai ir savas nianses. Piemēram, dažas antibiotikas nevar lietot grūtnieces un bērni. Dažas ir jādzer vairākas reizes dienā, bet citas tikai vienreiz. Dažas jālieto pirms ēšanas, bet citas pēc. Šādu noteikumu var būt vairāk, un tie ir svarīgi. Tāpēc pirms antibiotiku lietošanas noteikti ir jākonsultējas ar ārstu un jālasa instrukcija.

    Vai pēc antibiotiku lietošanas ir jālieto kādi organisma funkcijas atjaunojoši līdzekļi

    Normālā situācijā pēc antibiotiku lietošanas nav nepieciešami nekādi īpaši organisma glābšanas pasākumi. Pilnīgi pietiks, ja ievērosiet ārsta norādījumus, lai atveseļotos no slimības.

    Vai bakteriāla infekcija var pāriet bez antibiotikām

    Ja mūsu imunitāte nemācētu cīnīties ar baktērijām, cilvēce visticamāk jau būtu izzudusi. Daudzām bakteriālām infekcijām, kas norit vieglā formā, antibiotikas nav nepieciešamas. Tomēr ir arī daudz tādu infekciju, kuras bez tām nav izārstējamas.

    Antibiotikas ir nepieciešamas, ja:

  • Bez tām infekcija nepāries un kļūs hroniska
  • Var rasties sarežģījumi
  • Antibiotiku lietošana būtiski paātrinās izveseļošanos
  • Pastāv iespēja inficēt citus
  • Kā pareizi lietot antibiotikas

    Stingri pēc ārsta norādījumiem un instrukcijas
    Antibiotikas nedrīkst lietot pēc paša iniciatīvas, jo jūs:

  • varat kļūdīties un sajaukt bakteriālu infekciju ar vīrusu
  • varat kļūdīties antibiotiku izvēlē un izvēlētās tās var būt neefektīvas
  • varat kļūdīties ar antibiotiku devu
  • Vai tiesa, ka baktērijas kļūst noturīgas pret antibiotikām

    Jā, tā ir patiesība. Baktērijas mutē un to jaunās paaudzes kļūst noturīgas pret antibiotikām.
    Baktērijas ir salīdzinoši vienkārši organismi, kas nedzīvo ilgi un ātri mainās. Šo iemeslu dēļ tās arī spēj ātrāk pielāgoties jauniem apstākļiem.
    Jo vairāk antibiotiku mēs lietojam, jo izturīgāki kļūst mikrobi. Jau tagad slimnīcās dzīvo ļoti izturīgas baktērijas kas spēj izturēt nopietnas apstrādes

    Vai baktēriju noturība pret antibiotikām ir bīstama

    Jā, pat ļoti. Jau tagad ārsti saskaras ar baktērijām, kas ir noturīgas pret visām antibiotikām. Šādas baktērijas mēdz dēvēt par superbaktērijām. Šāda izturība var kļūt par nopietnu problēmu, jo šādu baktēriju izraisītas slimības būs daudz grūtāk ārstējamas vai pat pilnībā neārstējamas.

    Kā lietot antibiotikas sev nekaitējot

    Eksistē daži noteikumi, kurus noteikti vajadzētu ievērot:

  • Neārstēt vīrusu izraisītas slimības ar antibiotikām
  • Nelietot antibiotikas bez ārsta izrakstītas receptes
  • Neizmantot antibiotikas kas kādreiz ir palikušas pāri vai kuras jūs esat dabūjuši no cita cilvēka
  • Nepārtraukt ārstēšanos ātrāk nekā ir nozīmējis ārsts. Ja antibiotiku lietošana tiek pārtraukta uzreiz, kā paliek labāk, organismā paliek baktērijas kas atkal var sākt vairoties, turklāt tie jau var būt izturīgāki pret pielietotajām antibiotikām
  • Ievērot higiēnu. Tas ļaus izvairīties no baktēriju nodošanas citiem cilvēkiem
  • Vakcinēt sevi un bērnus. Vakcīnas spēj aizsargāt no vairākām bīstamām baktēriju izraisītām slimībām. Šādas slimību vidū ir, piemēram, difterija un garais klepus.
  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    nineteen − 16 =

    Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.