Istabas augu pārstādīšana parasti nav sarežģīta un tomēr lai viss noritētu gludi un augs neciestu, savas nianses ir jāievēro arī šajā procesā. Kā pārstādīt istabas augus, lai tie augtu stipri un veseli.
Kā saprast, ka ir laiks augu pārstādīt
Šādā situācijā parasti vadās pēc divām pazīmēm. Pirmā ir nepieciešamība pēc svaigas ar jaunām barības vielām bagātas augsnes. Savukārt otrā ir nepieciešamība pēc lielākas telpas auga augšanai.
Reizēm pats augs cenšas likt mums saprast, ka tam ir nepieciešamā jauna dzīvesvieta. Piemēram, augam sāk vienlaikus krist nost vecās lapas un augt jaunās. Tā tas notiek tāpēc, ka jaunajām saknēm nepietiek vietas, jo tās spiež nost vecās saknes.
Augs ir arī pēc iespējas ātrāk jāpārstāda, ja tā saknes ir pārvērtušās par apaļu, blīvu kamolu un sāk lauzties ārā pa drenāžas atverēm vai ja tās ir redzamas nepietiekama augsnes daudzuma dēļ.
Vēl kāda pazīme ir augsnes krāsas maiņa. Ja mazie baltie perlīta akmentiņi kļūst dzelteni vai brūni, tā ir zīme, ka augsne ir jāmaina.
Jaunus un ātri augošus augus ir jāpārstāda katrus sešu mēnešus, bet ar vecākiem augiem šī procedūra ir jāatkāto ik pēc dažiem gadiem. Kas attiecas uz pavisam lieliem istabas augiem, jāsaka, ka tos nav obligāti pārstādīt, jo bieži vien pietiek ar jauna augšējā augsnes slāņa pievienošanu. Savukārt labākais istabas augu pārstādīšanas laiks ir ziemas beigas – pavasara sākums.
Kā pārstādīt istabas augus
1. Jāizvēlas piemērots podiņš
Jaunajam podiņam noteikti nav jābūt daudz lielākam. Podiņu pat var nemainīt ja augs nav izaudzis lielāks un šādā gadījumā var tikai atjaunot augsni un pievienot tai jaunas barības vielas.
Ja augs ir izaudzis krietni lielāks un podiņš tomēr ir jāmaina, būtu jāizvēlas nedaudz lielāks podiņš, kurā attālums no auga līdz podiņa sieniņām nav lielāks par 3 – 5 cm.
Pārāk liels podiņš palielinās risku, ka augs varētu tikt pārlaistīts, bet pārlaistīšana var novest pie auga sakņu pūšanas.
2. Uzmanīgi jāapskata augs un jāapstrādā saknes
Pēc tam kad augs ir izņemts no vecā podiņa, ir ieteicams atpiņķerēt auga saknes. To gan nevajadzētu darīt pārāk strauji, lai saknes nejauši nesabojātu. Saknes ir arī jāattīra no vecās augsnes, lai sagatavotu pārvietošanai jaunajā.
Ja saknes ir pārāk sapiņķerētas, ir ieteicams apgriezt to galiņus, lai padarītu tās brīvākas. Tas palīdzēs augam labāk augt jaunajā podiņā.
3. Auga pārvietošana
Vispirms jaunais podiņš ir līdz trešdaļai jāpiepilda ar jaunu augsni. Tas ir nepieciešams, lai ir telpa kur augt jaunajām auga saknēm.
Tad auga saknes ir jāievieto precīzi podiņa vidū, lai tās būtu labi nosegtas ar zemi. Kad piemērota pozīcija ir atrasta, sāciet uzmanīgi bērt virsū jauno augsni. Augsne ir jāber ap saknēm un uz saknēm. Tas ļaus tām brīvi augt un izplesties.
Pirms pievieno jaunu augsnes kārtu, ir jāpiespiež jau pievienotā augsne. To vai augsne ir pietiekoši blīva var pārbaudīt iespiežot tajā pirkstu, ja pirksts iegrimst viegli tātad augsne nav pietiekoši blīva un tā ir vēl jāpieblietē. Podiņa augšpusē ir ieteicams atstāt pāris centimetrus brīvas vietas, lai laistot augu ūdens nelītu pāri podiņa malām.
Uzreiz pēc pārstādīšanas augs ir nedaudz jāaplaista. Savukārt nākamās septiņas dienas augu laistīt nevajag, lai ļautu tam pierast pie jaunā podiņa.
Lasiet arī rakstu Kā kopt hiacintes.