Mēslojumu veidi un to pielietojums

Mēslojumu veidi un to pielietojums

Mēslojumam ir būtiska loma lauksaimniecībā un dārzkopībā, kur tas nodrošina augiem nepieciešamās barības vielas. Šajā rakstā aplūkosim dažādus mēslojuma veidus un to pielietojumu, sniedzot ieskatu, kā katrs mēslojuma tips var palīdzēt augiem un palielināt ražas apjomu.

Minerālmēsli

Minerālmēsli ir neorganiski savienojumi, kuri tiek sintezēti ķīmiski. Kopumā šādi tiek ražoti seši pamatelementi: slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), un sērs (S). Kā arī septiņi mikroelementi: bors (B), hlors (Cl), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo), un cinks (Zn). Svarīgākās barības vielas ir slāpeklis, fosfors un kālijs, tomēr tās nav vienīgās augiem vajadzīgās vielas. Parasti viena elementa līdzekļi satur slāpekli, fosforu vai kāliju. Savukārt kompleksie un universālie mēslojumi satur vairākas barības vielas un arī mikroelementus.
Minerālmēslus mēdz ražot granulu, pulvera un šķidrumu veidā. Šādu mēslojumu var iestrādāt tieši augsnē kā arī gatavot šķīdumus mēslošanai ar laistīšanu vai miglošanai.
Minerālmēslu pielietojumi un devas atšķiras atkarībā no mēslojuma veida un ražotāja. Pirms mēslojuma izmantošanas uzmanīgi izlasiet instrukciju un nepārsniedziet ieteicamās devas. Parasti uz iepakojuma ir norādīts, kam mēslojums ir paredzēts, kādām kultūrām tas ir piemērots un arī cik bieži to var lietot.

Tagad nedaudz pastāstīsim par svarīgākajām barības vielām.

Slāpekļa mēslojums

Slāpeklis(N) nepieciešams, lai augi varētu audzēt zaļo masu. Parasti uz mēslojuma iepakojuma tiek norādīts, cik daudz procentu no kopējā satura sastāda elements. Visbiežāk slāpeklis tiek lietots pavasarī pirmajā mēslošanas reizē, lai stimulētu kultūras augšanu. Nereti slāpekli lieto arī agrīnos stādu audzēšanas posmos. Reizēm augi paši var pavēstīt, ka tiem pietrūkst slāpeklis: šādos gadījumos augu attīstība apstājas un tiem sāk dzeltēt apakšējās lapas.
Parasti slāpekļa mēslojumu lieto līdz vasaras sākumam un pēc tam augiem ir nepieciešami citi elementi. Ja daudzgadīgie augi sezonas otrā pusē saņem pārāk daudz slāpekli, tie turpina tērēt spēkus zaļās masas audzēšanai un var nespēt sagatavoties ziemošanai.
Savukārt ja ar slāpekli pārbaro augļus un dārzeņus, var sanākt iegūt ražu ar paaugstinātu nitrātu saturu. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi izlasīt mēslojuma instrukciju un nepārsniegt devas un ieteicamo mēslošanas biežumu.

Daži slāpekļa mēslojuma piemēri.

  • Karbamīds. Satur aptuveni 46% slāpekļa;
  • Amonija sulfāts. Satur aptuveni 21% slāpekli;
  • Kalcija nitrāts. Satur aptuveni 16% slāpekļa.

Bez šiem ir arī citi kompleksie mēslojumi ar augstu slāpekļa saturu.

Fosfora mēslojums

Fosfors (P) primāri atbild par augu sakņu sistēmas attīstību kā arī veicina ziedpumpuru veidošanos un augļu aizmešanos.
Augsnē fosforu parasti iestrādā pavasarī un rudenī, lai uzlabotu augsnes auglību. Tāpat to mēdz darīt arī īsi pirms sēšanas un augu stādīšanas laukā. Fosfora mēslojums tiek lietots arī citos dārzeņu, augļu un ogu attīstības posmos. Par augu fosfora trūkumu var paziņot to izskats – augu lapas un stumbrs kļūst brūni violeti.

Daži fosfora mēslojuma piemēri.

  • Superfosfāts. Fosfora sastāvs vismaz 26%.

Bez superfosfāta ir arī citi kompleksie mēslojumi ar augstu fosforu saturu.

Kālija mēslojums

Kālijs (K) atbild par ziedēšanu, palīdz veidot un gatavoties augļiem, ietekmē garšu, cukura daudzumu, uzlabo ražas kvalitāti un pagarina tās glabāšanās laiku. Kālijs arī uzlabo augu izturību un padara tos mazāk uzņēmīgus pret sēnīšu slimībām. Ja augiem trūkst kālija raža kļūst mazāka, un augļi sīkāki, bet kultūra vieglāk pakļaujas slimībām.
Kālija mēslojumu lieto visos augu attīstības posmos, turklāt vislielākie kālija daudzumi ir nepieciešami ziedēšanas un augļu briešanas laikā. Tāpat kālija mēslojumu iestrādā arī rudeņos, lai sagatavotos nākamajai sezonai.

Daži izplatītākie kālija mēslojuma veidi.

  • Kālija hlorīds. Aptuveni 60% kālija;
  • Kālija sulfāts. Aptuveni 50% kālija;
  • Kālija hlorīds. Aptuveni 30% kālija.

Bez šiem ir arī citi kompleksie mēslojumi ar augstu kālija saturu.

Kompleksie mēslojumi

Šie līdzekļi satur uzreiz divus vai vairāk makroelementus(slāpeklis, fosfors, kālijs). Tāpat to sastāvā var būt arī mikroelementi. Kompleksie mēslojumi ir ērti, jo vienā barošanas reizē augus var pabarot pilnvērtīgāk.
Mēslojumu izvēlās atkarībā no kultūras attīstības fāzes. Piemēram, sākuma fāzē lieto mēslojumus ar paaugstinātu slāpekļa saturu, bet augšanas un augļu veidošanās fāzēs izmanto mēslojumu ar lielāku fosfora un kālija proporciju.
Bez universāliem kompleksajiem mēslojumiem ir speciāli sastāvi, kas piemēroti kādai konkrētai kultūrai, piemēram, augļukokiem, tomātiem, gurķiem un citiem.
Komplekso mēslojumu ir diezgan daudz, un tie ir paredzēti dažādām kultūrām un dažādām augu attīstības fāzēm.

Organiskais mēslojums

Šie ir dabīgi mēslojumi, kas sastāv no dzīvnieku un putnu mēsliem, kā arī citiem organiskiem komponentiem.
To sastāvā ir slāpeklis, fosfors un kālijs, un arī dažādi mikroelementi. Šāds mēslojums ne tikai padara augsni auglīgāku, bet arī uzlabo tās struktūru. Organiskais mēslojums var būt ekoloģiskāka minerālmēslu alternatīva. Tiesa, pērkot minerālmēslus, jūs precīzi zināt tā sastāvu, kamēr organiskā mēslojuma sastāvdaļu balans ir diezgan neskaidrs. Tas gan neattiecās uz veikalos nopērkamo šķidro un granulēto organisko mēslojumu ar saprotamu sastāvu. Šāds mēslojums ir jālieto atbilstoši instrukcijai uz iepakojuma.

Populārākie organiskā mēslojuma veidi.

Kūtsmēsli

Liellopu kūtsmēslus vislabāk lietot tikai tad, kad tie ir satrūdējuši. Svaigi kūtsmēsli augiem var tikai kaitēt. Svaigus kūtsmēslus var iestrādāt rudenī, kad tiek sagatavota augsne nākamajai sezonai. Šādā gadījumā katrā kvadrātmetrā iestrādā aptuveni spaini kūtsmēslu un pēc tam augsni uzrok.
Satrūdējušu kūtsmēslus var iestrādāt pavasarī, piemēram, pāris nedēļas pirms plānotās sēšanas vai stādu stādīšanas. Uz katru kvadrātmetru izkaisa aptuveni spaini satrūdējušu kūtsmēslu un tad uzrok augsni.
Gan svaigus, gan satrūdējušus kūtsmēslus var izmantot kā šķidru mēslojumu. Šim mērķim 1 kg mēslojuma izšķīdina 10 litros ūdens un atstāj uz 2 nedēļām siltā vietā. Pagatavoto maisījumu šķaida ar ūdeni attiecībā 1:10 un laista augus ar aprēķinu, lai katram kvadrātmetram augsnes sanāktu 5 litri šķīduma. Tomēr ir jāņem vērā, ka šāds mēslojums satur daudz slāpekļa un tādēļ to var lietot tikai vasaras pirmajā pusē.

Vistu mēsli

Šis mēslojums satur vairāk augu barības vielu nekā kūtsmēsli un tādēļ tā patēriņš ir mazāks. Sausus vistu mēslus iestrādā agrā pavasarī vai rudenī pēc ražas novākšanas ar aprēķinu, ka katram kvadrātmetram augsnes ir nepieciešami 250 grami mēslojuma. Pēc mēslojuma izkaisīšanas augsni uzrok.
Lai pagatavotu šķidru mēslojumu vistu mēsli ir jāatšķaida ar ūdeni proporcijā 1:1 un atstāj uz 2 nedēļām. Tad 1 litru maisījumu atšķaida ar 10 litriem ūdens un mēslo augus ar aprēķinu, ka katram augam būs vajadzīgi aptuveni 500 ml šķīduma.

Komposts

Satrūdējuši augu atliekas ne tikai bagātina augsni ar makro un mikro elementiem, bet vēl arī vairo tajā vērtīgus mikroorganismus.
Kompostu var izmantot gan rudenī, gan pavasarī. Substrātu izkaisa un iestrādā 5 – 10 cm dziļumā. Uz katru kvadrātmetru būs nepieciešami aptuveni 5 kilogrami komposta.
Nobriedis komposts augiem nekaitē un tādēļ to var izmantot visos auga attīstības posmos. To var izmantot arī kā mulču izkaisot aptuveni 5 – 10 cm slānī starp kokiem vai ogulājiem. Šādi komposts dos augiem barības vielas, noturēs augsnē mitrumu un kavēs nezāļu augšanu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

five × 3 =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.