Kaut arī parasti plūmes mūs apdāvina ar bagātīgu ražu, dažkārt tās mums sagādāt vilšanos. Plūmju neražošana var būt saistīta ar vairākiem faktoriem, piemēram, šķirnes īpatnībām, vides apstākļiem vai slimībām. Šajā rakstā aplūkosim galvenos iemeslus, kāpēc neražo plūmes, un sniegsim dažus padomus, kā to mainīt.
Kopumā var izcelt piecus faktorus kas ietekmē plūmju ražošanu. Pie vainas var būt gan kāds viens vai uzreiz vairāki.
Kāpēc neražo plūmes: Barības vielu trūkums
Barības vielu trūkums var novest pie tā ka plūmju aizmetas mazāk vai pat vispār neaizmetas. Šī paša iemesla dēļ var nobirt negatavās plūmes.
Līdzīgi kā citām kultūrām arī plūmēm ir nepieciešama regulāra mēslošana. Plūmes ir jāmēslo četras reizes gadā.
- Pirmo mēslošanu veic agri pavasarī, kad sāk piebriest pumpuri. Šajā reizē var izmantot šādu mēslojumu: 10 litros ūdens izšķīdina 2 ēdamkarotes karbamīda un 2 ēdamkarotes kālija sulfāta. Ar pagatavoto šķīdumu laista plūmi, lejot uz tās saknēm. Pirms mēslošanas plūme ir jāaplaista ar parastu ūdeni. Atkarībā no plūmes vecuma tai būs vajadzīgi no 10 līdz 20 litriem mēslojuma.
- Nākamā mēslošana ir jāveic pēc plūmes noziedēšanas. Šajā reizē var pagatavot šādu šķīdumu: 3 ēdamkarotes universāla mēslojuma ar formulu NPK 20-20-20 izšķīdina 10 litros ūdens. Katrai plūmei atkarībā no vecuma ir nepieciešami no 10 līdz 25 litriem mēslojuma.
- Trešā mēslošana ir vajadzīga, kad plūmei sāk aizmesties augļi. Šajā reizē var pagatavot šādu mēslojumu: 10 litros ūdens izšķaida 3 ēdamkarotes kālija humāta. Uz katru koku ir jāuzlej 15 – 20 litri mēslojuma.
- Ceturto mēslošanu veic pēc ražas novākšanas. Šajā gadījumā 10 litros ūdens atšķaida 3 ēdamkarotes kālija sulfāta un 3 ēdamkarotes superfosfāta. Uz katru plūmi atkarībā no koka vecuma ir jāuzlej 20 – 35 litri maisījuma.
Kāpēc neražo plūmes: Nelabvēlīgi laika apstākļi
Viens no samērā biežiem iemesliem, kāpēc neražo plūmes, ir pavasara salnas plūmju ziedēšanas laikā.
Tāpat nelabvēlīga ietekme uz ražu ir arī ilgstošiem lietiem un sausuma periodiem, jo tie var novest pie aizmetņu nobiršanas. Diemžēl laika apstākļus nevar paredzēt un šajā gadījumā nav iespējams droši aizsargāties no ražas zaudēšanas.
Kāpēc neražo plūmes: Nepietiekams apgaismojums
Lai plūmes labi augtu un ražotu tām vajag daudz saules gaismas. Vislabāk plūmes stādīt saulainā vietā, pieļaujama ir arī neliela pusēna pašā dienas vidū. Tumšā vietā augoša plūme visticamāk ražos visai viduvēji vai pat slikti.
Izpētiet kāda ir vieta, kurā aug jūsu plūme vai plūmes. Iespējams, ka plūmi noēno citi augi un tad mēģināt šos augus apgriezt, lai plūmei tiktu vairāk gaismas. Ja plūme aug kādas ēkas ēnā, ir jēga aizdomāties par plūmes pārstādīšanu citā vietā. Šādu procedūru vislabāk veikt agrā pavasarī kad augsne iesilst un plūmēm sāk piebriest pumpuri. Otrs pārstādīšanai piemērots brīdis ir rudenī. Plūme gan ir jāpārstāda vismaz mēnesi pirms salu iestāšanās, lai tā iedzīvotos jaunajā vietā un spētu pārdzīvot ziemu.
Pārstādot plūmi, ir jāskatās, lai tā atrastos vismaz 3 – 5 metrus no citiem kokiem un ēkām. Šādi kokam būs pietiekoši daudz telpas un tas saņems tam nepieciešamo apgaismojumu.
Šķirnes īpatnības
Lielākā daļa plūmju šķirņu ir nepieciešama cita plūme, lai tā varētu apputeksnēties. Ja jūsu dārzā ir tikai viena plūme un tā neražo, tad visticamāk pie vainas ir tieši apputeksnētāja trūkums.
Šādā situācijā netālu no pirmās plūmes ir jāiestāda vēl viena. Turklāt svarīgi ir iestādīt tieši tādas šķirnes plūmi, kas būs piemērota pirmās plūmes apputeksnēšanai. Šādu informāciju var uzzināt stādaudzētavās.
Tiesa, ir gadījumi kad plūmes var neapputeksnēties pat tad ja dārzā aug piemērots apputeksnētājs. Tas var notikt, ja ilgstoši līst un bites un citi apputeksnētāji ir neaktīvi.
Lai garantēti no šādas situācijas izvairītos, ir jāstāda pašauglīgas plūmju šķirnes. Šādas šķirnes ir, piemēram, “Viktorija”, “Edinburgas Hercogs”, “Emma Lepermane” un citas.
Slimības un kaitēkļi
Visbiežāk plūmes cieš no sēnīšu infekcijām. Visbiežāk augļu parastā puve un kauleņkoku sausplankumainība
Augļu puves gadījumā augļi sapūst uz koka, bet no kauleņkoku sausplankumainības sākumā uz lapām parādās sīki gaišbrūni( ar sarkanīgu apmali) plankumi, kas vēlāk palielinās, bojātie audi strauji atmirst un izkrīt, bet lapas plātnes kļūst caurumainas. Augļi pārklājas ar sīkiem, sarkanbrūniem, vēlāk tumšiem plankumiem, kas pārklāj visu augli.
Tāpat negatavas plūmes var nokrist arī kaitēkļu dēļ, piemēram, plūmju zāģlapseņu vai plūmju augļu tinēja dēļ.
Vairāk par plūmju kaitēkļiem un slimībām var uzzināt šajā bukletā.
Labākais veids, kā cīnīties ar kaitēkļiem un slimībām, ir profilakse. Lai iegūtu bagātīgu un veselīgu ražu, plūme līdzīgi kā citi augļukoki ir jāapstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Kopumā plūmes ir jāapstrādā četras reizes gadā.
- Pirmā apstrāde ir jāveic, kad gaisa temperatūra ir sasniegusi vismaz +4 grādus un plūmju pumpuri vēl ir miera režīmā. Pirmoreiz dārzu apstrādā ar 3% bordo šķīdumu. Vēl var izmantot arī karbamīdu izšķīdinot 10 litros ūdens 700 gramus karbamīda. Tāpat var izmantot arī rūpnieciski ražotus fungicīdus, piemēram, “Score” lietojot to atbilstoši instrukcijai uz iepakojuma.
- Otro apstrādi veic, kad pumpuri jau ir piebrieduši, bet lapu vēl nav. Šajā reizē var veikt apstrādi ar 1% bordo šķīdumu. Var lietot arī citus fungicīdus, piemēram, “Score”. Šoreiz kopā ar pretsēnīšu apstrādi būtu vēlams veikt apstrādi arī ar insekticīdu, kuru var apvienot ar fungicīdu.
- Trešo apstrādi veic brīdī, kad plaukst pumpuri. Šajā reizē jāveic apstrāde ar fungicīdiem un insekticīdiem. Var izmantot tos pašus līdzekļus, ko otrajā reizē. Šajā reizē apstrādi labāk veikt pēc saules riet, jo insekticīds nejauši var nonākt uz līdzās ziedošajiem augiem, kuros jau var būt bites.
- Ceturto apstrādi veic, kad plūmes ir aptuveni zirņa lielumā.
Šajā reizē var izmantot tos pašus fungicīdus un insekticīdus, ko iepriekšējās divās reizēs. Neaizmirstot ievērot drošības pasākumus, lai nejauši neciestu bites.