Desmit eksotiski augļi, par kuriem tu visticamāk vēl nebūsi dzirdējis.
1. Zvīņainā anona (Annona squamosa)
Šis auglis ir cēlies Centrālamerikā, tomēr to audzē arī Pakistānā, Indijā un Filipīnās. Auglis ir viegli ovāls, un pēc izskata tas nedaudz atgādina priedes čiekuru. Augļa diametrs ir aptuveni 10 centimetru un auglim ir balts mīkstums, kura garša līdzinās vārītā krēma garšai.
2. Amerikāņu aprikoze (Mammea americana)
Šis ir mūžzaļš koks, kurš cēlies Dienvidamerikā. Tomēr tas tiek audzēts arī Rietumāzijā un Dienvidāzijā. Patiesībā tas nav auglis, bet gan oga, kuras diametrs ir aptuveni 20 centimetru. Ogai ir bieza miza un maigs, oranžs mīkstums. Ogas centrā atrodas vismaz vien sēkla, lieliem augļiem var būt pat četras sēklas. Augļa mīkstums ir salds un aromātisks.
3. Čerimoja jeb krēmābols (Annona cherimola)
Šis ir lapu augs, kurš aug Dienvidamerikas kalnu rajonos. Auglim ir noapaļot forma, zaļa, grumbuļaina miza un ļoti gards, balts un sulīgs mīkstums. Runā, ka šis auglis garšo pēc banāna, marakujas, papaijas un ananāsa savienojumu. Daži šo augli uzskata par pasaulē gardāko augli.
4. Platonija (Platonia insignis)
Šis koks ir cēlies no Dienvidamerikas tropu mežiem. Koks var izaugt līdz pat 25 metru augstumam, un tam ir piramīdas formas lapotne. Koka miza satur daudz lateksa. Koka auglis ir dzeltenbrūns, apaļš ar diametru no 7,5 līdz 12,5 centimetriem. Auglim ir bieza, gaļīga miza, kura arī satur lateksu. Augļa mīkstums ir balts un tajā ir no 1 līdz 4 sēklām. Auglim ir patīkama saldskāba garša un to ēd gan svaigu, gan arī izmanto dažādu želeju un marmelāžu pagatavošanai.
5. Kokona (Solanum sessiliflorum)
Šis ir vēl kāds tropisks auglis, kurš nāk no Dienvidamerikas. Šis ir neliels, samērā ātri augošs krūms, kura augstums nepārsniedz 2 metrus. Auglis ir ovāls vai apaļš,
2,5 – 4 centimetrus garš un līdz 6 centimetriem plats. Augļi mēdz būt dzelteni, sarkani vai purpura krāsā. Auglim ir plāna, rūgta miziņa, aiz kuras atrodas blīvs krēmīgs mīkstums, aiz kura seko dzeltens želejveida kodols ar daudz mazām sēkliņām. Augļa garša atgādina tomāta un citrona krustojumu. Augli ēd svaigu, izmanto dažādos salātos un no tā gatavo arī džemus, želejas, marmelādes un sulas.
6. Āfrikas bumbieris ( Dacryodes edulis)
Šis ir mūžzaļš koks, kurš nāk no Āfrikas tropu mežiem. Augot mežos, šī koka augstums var sasniegt pat 40 metru, bet augot plantācijās, tā augstums nepārsniedz 12 metrius. Koka auglim ir iegarena forma un augļu krāsa var būt no tumši zilas līdz violetai, bet augļa mīkstums ir gaiši zaļš. Augļi ir ļoti trekni un augļa sastāvā ir 48% tauku. Augli ēd svaigu, ceptu un vārītu. Vārīta augļa struktūra atgādina sviestu.
7. Marula (Sclerocarya birrea)
Šo augļu dzimtene ir Āfrikas dienvidu un rietumu rajoni, bet pateicoties tam ka šie augļi ir iecienīta bantu tautu pārtika tie ir izplatījušies pa visu Āfriku. Kad auglis nogatavojas, tā miza kļūst dzeltena, bet baltais mīkstums kļūst ļoti sulīgs un sāk patīkami smaržot. Kad gatavie augļi nokrīt zemē tie gandrīz uzreiz sāk rūgt, un ar tiem barojošies dzīvnieki bieži mēdz būt vieglā reibumā. Šo augli izmanto arī visai populārā “Amarula” liķiera pagatavošanai.
8. Bengālijas cidonija(Aegle marmelos)
Šī augļa dzimtene ir Indija tomēr tas ir izplatīts arī visā Dienvidaustrumu Āzijā. Auglim ir gluda, kokaina miza, kura mēdz būt zaļā, dzeltenā vai pelēkā krāsā. Miza ir tik cieta, ka, lai tiktu pie augļa, tā ir jāsadauza ar āmuru. Iekšpusē ir dzeltens mīkstums un dažas sēklas. Augli var ēst gan svaigu gan arī žāvēt. No augļa gatavo arī īpašu tēju kas ir ļoti efektīva cīnoties ar saaukstēšanos.
9. Ragainā melone(Cucumis metuliferus)
Arī šī augļa dzimtene ir Āfrika. Tomēr mūsdienās to audzē arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Čīlē. Auglim nobriestot, tas kļūst dzeltens un tā miza pārklājas ar blīviem un asiem dzelkšņiem. Augļa mīkstums kļūst zaļš un sāk līdzināties želejai. Augļa garša atgādina banānu garšu. Auglis ir bagāts ar C vitamīnu.
10. Sinsēpale jeb maģiskās ogas(Synsepalum dulcificum)
Šo ogu dzimtene ir Āfrika un ne velti šīs ogas dēvē par maģiskajām. Šī augļa maģija slēpjas tajā, ka pēc šo ogu ēšanas aptuveni uz stundu cilvēks vairs nejūt skābo garšu un ir iespējams apēst pat citronu. Pats auglis nav īpaši salds.