Imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādām slimībām un infekcijām. Biežas saaukstēšanās, ilgstoša paaugstināta temperatūra, hroniska noguruma sindroms , sāpes muskuļos un locītavas, biežas galvassāpes un izsitumu parādīšanās var liecināt par novājinātu imūnsistēmu un dod iemeslu sākt uztraukties par savu veselību vai pat doties pie ārsta.
Cilvēka imūnsistēma par 50% ir atkarīga no mantojamības un par otriem 50% no dzīvesveida. Trīs galvenie pamati, uz kuriem balstās cilvēka imunitāte, ir veselīgs miegs, fiziska slodze un sabalansēta ēšana. Visbiežāk par to, ka būtu jāstiprina imunitāte, cilvēki iedomājas tikai tad, kad tie jau ir slimi. Tomēr slimība jau ir sliktas imunitātes sekas. Tāpēc par imunitātes uzlabošanu būtu jāsatraucas jau laicīgi, lai vēsajā laikā, kad sāk aktivizēties gripa un citi vīrusi, jūsu imunitāte kļūtu par īpašu vērtību.
Un lūk arī paši padomi, kā uzlabot imunitāti!
Pilnvērtīga pārtika
Tieši pārtika ir galvenais faktors, kas veicina imūnsistēmas stabilu darbību, no kuras ir atkarīga mūsu aizsardzības spēja pret vīrusiem un infekcijām. Ēdienam ir jābūt maksimāli sabalansētam gan kvalitatīvā, gan arī kvantitatīvā ziņā. Jūsu ēdienkartē jābūt gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes olbaltumvielām. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir gaļā, zivīs, olās un pienā. Bet augu izcelsmes olbaltumvielas ir zirņos, pupiņās, griķos un auzās. Laba ietekmei uz imūnsistēmu ir arī liellopu aknām un jūras produktiem, tādiem kā mīdijas vai kalmāri.
Vitamīni
Imunitātes nostiprināšanai ir nepieciešami vitamīni un minerālvielas. Tos var uzņemt gan ar dažādiem multivitamīnu kompleksiem, gan dabīgā ceļā ar pārtiku.
A vitamīnu var uzņemt ar vīnogām, burkāniem un visiem sarkanajiem un oranžajiem augļiem un dārzeņiem. B vitamīns ir pākšaugos, graudaugos, olās un riekstos. C vitamīns ir citrusaugļos, mežrozītēs, dzērvenēs, brūklenēs un kāpostos. Vitamīns E ir saulespuķu eļļā, olīveļļā un kukurūzas eļļā. No mikroelementiem pozitīva ietekme uz imūnsistēmu ir cinkam un selēnam. Cinks ir sastopams gaļā, aknās un zivīs, riekstos, pupiņās un zirņos. Selēns ir zivīs, jūras produktos un ķiplokos. Dzelzi, magniju un cinku iespējams uzņemt ar aknām, nierēm, sirdi, riekstiem, pākšaugiem un šokolādi.
Vīns
Atceraties, ka alkohols un smēķēšana ļoti kaitē imūnsistēmai, tāpēc ja vien to spējat, tad cenšaties no šiem ieradumiem atbrīvoties. Tomēr nelielās devās (līdz 100 gramiem) sausais sarkanvīns būs imūnsistēmai noderīgs. Tā tas gan ir tikai tad, ja lietosiet to mazos daudzumos. Pārmērīga dzeršana jūsu imunitāti tikai pasliktinās. Starp citu, vīns nelielos daudzumos uzlabos arī jūsu sirds veselību.
Rūdīšanās
Droši vien ka par rūdīšanos būs dzirdējuši gandrīz pilnīgi visi. Lielākā daļa cilvēku gan parasti domā, ka rūdīšanās mērķis ir pierast pie aukstuma. Patiesība tomēr ir nedaudz savādāka – rūdīšanās uzlabot organisma vielmaiņu, asinsriti, labāk apasiņo iekšējos orgānus, stiprina asinsvadu sieniņas un tā rezultātā tiek pozitīvi ietekmēta imūnsistēma. Tiesa, rūdīšanās ir jāsāk laicīgi, kad cilvēks ir vesels un nevis tad kad ārā jau plosās vīrusi.
Fiziskas aktivitātes
Imunitāti lieliski uzlabo arī fiziskas aktivitātes svaigā gaisā. Tikai 30 minūšu ikdienas fizisko aktivitāšu spēj ievērojami uzlabot jūsu imunitāti. Lieliskas ir skriešana, peldēšana vai riteņbraukšana, bet arī intensīva ikdienas pastaiga nāks jūsu imunitātei tikai par labu. Tāpēc izmantojiet katru iespēju izkustēties. Arī došanās no darba uz mājās ar kājām, nāks jums tikai par labu.
Saglabājiet mieru
Stress ir viens no lielākajiem imunitātes ienaidniekiem. Visbīstamākais ir nekontrolēts stress, kad cilvēks pats nespēj tikt galā ar savām emocijām. Cenšaties visu uztvert mierīgi, neskatoties uz to, kas notiek jums apkārt. Un patiesi, ja jūs nespējat situāciju mainīt, vai tiešām ir vērts par to uztraukties? Samierinieties ar to un pieņemiet to kā nemaināmu realitāti.
Kārtīgi izgulieties
Lai cilvēks justos atpūties un izgulējies, katram cilvēkam ir nepieciešams savs, atšķirīgs miega daudzums. Un būtu ļoti labi ja jūs varētu šo sava organisma nepieciešamību pilnībā apmierinātu. Pilnvērtīgs miegs palīdzēs saglabāt jūsu veselību, skaistumu un jaunību. Lasiet arī rakstu 14 zinātnē balstītiem veidiem, kā uzlabot jūsu miegu.
Smiekli
Ja tomēr no stresa nekādi nevar izvairīties, kompensējiet to ar smiekliem. Smiekli ietekmē cilvēka organismu tikpat labvēlīgi kā mērena fiziska slodze. Smiekli pazemina asinsspiedienu, atbrīvo no stresa un nostiprina imūnsistēmu. Smiekli uzlabo apetīti, pazemina risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un pazemina holesterīna līmeni.