Kā izaudzinātu par sevi pārliecinātu bērnu

  •  
  •  
  •  
  •  

Kā izaudzinātu par sevi pārliecinātu bērnu

Izaudzināt bērnu nav viegls uzdevums, bet izaudzināt par sevi pārliecinātu bērnu ir vēl grūtāks uzdevums. Vai tu zini, kā izaudzinātu par sevi pārliecinātu bērnu?


Klausieties
Turklāt dariet to jau no bērna pirmajām dzīves dienām. Neignorējiet bērna raudas, atbildiet katram bērna smaidam. Neizvairieties no bērna šļupstiem un iemācieties saprast tā lūgumus. Viens no galvenajiem, par sevi pārliecināta cilvēka postulātiem ir: “Mans viedoklis ir svarīgs apkārtējiem” un mazajai personībai ir jāzina, ka tā tas tiešām ir.

Izrādiet mīlestību
Jūs taču esat laimīgs, ka jums ir tāds bērns? Tad regulāri atgādiniet to viņam. Bērna (un arī pieaugušo) pārliecības par sevi pamatā, ir apziņa, ka tas ir mīlēts un vajadzīgs. Izrādiet savu mīlestību pieskaroties un samīļojot bērnu, turklāt dariet to regulāri.

Nesalīdziniet
Vai jūs domājiet, ka frāzes no sērijas: “Pēterītis jau prot braukt ar divriteni”  liks jūsu bērnam domāt: “Nu ja Pēterītis jau prot, tad man ar ar steigu ir jāiemācās”? Jūs kļūdieties! Bērns visticamāk domās aptuveni šādi: “Pēterītis jau prot braukt, bet es nē, tātad Pēterītis ir labs, bet es slikts. Es esmu bailulis”. Vēlāk tik nebrīnieties, ka jūsu bērns pusaudžu vecumā klausa skolas lielāko huligānu.

Ne kritizējiet
Jūs variet nosodīt sava mazā palaidņa darbus vai nedarbus, bet ne viņu pašu. Piemēram, ja bērns saplēš krūzīti. Frāze “Tu sasiti manu krūzīti. Nu, redzi kas notiek kad tu skraidi neskatoties kur skrien..” atšķiras no frāzes “Tu esi tūļīgs, neveikls un nekam nederīgs, no tevis vienas nelaimes!”. Jūs droši vien piekritīsiet, ka otrā gadījumā bērnam radīsies iemesls sevi vainot un sākt domāt, ka viņš ir slikts. Nelieciet bērnu kaktā, nedodiet tam iemeslu skumjām domām. Labāk kopīgi mēģiniet krūzīti saglābt. Bērnam nākotnē daudz vairāk noderēs pieradums savas kļūdas labot, ne tieksme uz pašiznīcību.

Uzstādiet rāmjus
Šķiet, ka jo vairāk brīvības jūs dosiet savam bērnam, jo vairāk tas ticēs saviem spēkiem. Šis gan ir diezgan strīdīgs moments – it kā jau pašpārliecinātības viņam kļūs vairāk, tomēr tā ir viegli nonākt pie visatļautības. Un šo īpašību ir grūti nosaukt par vērtīgu ieguvumu. Turklāt, ja bērns pieradīs visu darīt pēc sava prāta, tas nespēs adekvāti uzvesties sabiedrībā. Un tieši tāpēc ierobežojumi ir pat ļoti vajadzīgi. Galvenais nevajag to darīt tā, lai ierobežojumu uzreiz ir daudz. Sāciet ar galveno: “Rotaļlietas citiem bērniem neatņemt, meitenes neapvainot, mājā nekliegt, savas rotaļlietas sakārtot”. Un tā pakāpeniski ieviesiet jaunus noteikumus un ierobežojumus.

Lieliet
Lai sazinātos ar nākamajām, par sevi pārliecinātām personībām, ir nepieciešama īpaša valoda. Atceraties: ne “nesaprotami svītrojumi”, bet “jūra vētrainā laikā”, ne “kas tev tā par pusgovi ir sanākusi”, bet “skat, kāds interesants dzīvnieks tev ir sanācis!”. Jebkuru nodarbi sāciet ar to, ka tas ko bērns dara ir labi. Kad bērns ir pabeidzis radīt, piedāvājiet pakārt zīmējumu viņa istabā pie sienas. Un noslēgumā dodiet dažus padomus nākotnei: “Tev nešķiet, ka labāk ar krāsām zīmēt līnijas, ne vienkārši uztaisīt lielu pleķi lapas vidū?”


Neizsmejiet
Pats bīstamākais cilvēces ierocis ir smiekli. Īpaši, ja smejas kāds, ko mazulis mīl un kuram tas uzticas. Jūsu asprātīgais stāsts par to, kā jūsu dēlēns pus dienu nostaigājis ar nepareizi uzvilktu kreklu, dāvās jums piecas minūtes uzmanības, bet jūsu bērnam uz ilgu laiku liks aizmirst par mēģinājumiem ģērbties pašam. Protams, spēcīgs cilvēks spēj pasmieties par sevi, bet līdz tam brīdim kad jūsu bērns kļūs par spēcīgu personību vēl ir jāpaiet ilgam laikam. Tāpēc nesmejieties par savu bērnu un nenododiet to. Jūs esat sava bērna sargs un atbalsts.

Nepieprasiet
Ja mazulis nespēs attaisnot uz to liktās cerības, tas  viņa pašnovērtējumu noteikti nepaaugstinās. Visticamāk gluži pretēji, viņa pašcieņa būs ievainota un bērns izlems, ka vairāk nav vērt pat mēģināt. Tā rezultātā, pat neskatoties uz to, ka bērnam piemīt talants, tas uz visiem laikiem var aizmirst par zīmēšanu, dziedāšanu vai dejošanu. Lūdziet tam izdarīt nedaudz vairāk nekā tas jau ir izdarījis, bet neprasiet neiespējamo. Piemēram, ja jūsu dēls ir kautrīgs un kautrējas pat no radiniekiem, tad publiska uzstāšanās tam varētu šķist līdzīga nāvei. Šādā gadījumā nav vērts censties panākt to, lai jūsu bērns skolas ludziņā ieņem galveno lomu. Viņš var nobīties un nespēt izdabūt no sevis pat vārdu, turklāt tas bērnā var radīt tādas bailes no publiskas uzstāšanās, ka tas vairs nekad nespēs publiski uzstāties. Tāpēc labāk lai jūsu bērns uzstājas ģimenes lokā vai dažu jūsu tuvāko draugu priekšā. Ļaujiet tam sajust pirmo panākumu garšu, tas kļūs drosmīgāks un ar laiku uzdrošināsies ķerties arī pie nopietnākiem izaicinājumiem.

Uzmundriniet
Mazulim ir ļoti nepieciešams vecāku atbalsts. Un kaut arī frāzes no sērijas: “Es zinu, tev viss izdosies” un “Uz priekšu, es tev ticu” atgādina frāzes no filmām, ir svarīgi bērnā radīt pārliecību un nav būtiski ar kādiem vārdiem tas tiek darīts. Galvenais, lai šie vārdi skan patiesi. Un tad grūtās situācijās bērns šos vienkāršos buramvārdus atcerēsies un tie viņam palīdzēs.

Pieradiniet bērnu pie atbildības
Regulāri uzdodiet savam bērna nelielus uzdevumus. Lieciet viņam katru dienu noteiktā laikā apliet puķes vai pabaro kāmi. Sākumā kontrolējiet savu palīgu un atgādiniet, ja viņš aizmirst par saviem pienākumiem. Ļoti svarīgi ir arī saviem viesiem stāstīt, ka jums aug mazs mājas saimnieks. Un pirms stāsta par to kā jūsu bērns tiek galā ar kāmja barošanu un ziedu laistīšanu, noteikti pārliecinieties, ka jūsu bērns sēž kaut kur netālu un ka tas dzirdēs jūsu teikto. Šādi jūsu bērns iemācīsies uzņemties atbildību par citiem, bet ar tādiem cilvēkiem dzīve ir droša un mierīga.

Ja tev raksts patika , lūdzu dalies ar to!


  •  
  •  
  •  
  •  

1 komentārs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.