Dārzkopji nereti saskaras ar situāciju, kad zemeņu stādījumi nezied un līdz ar to arī neveido ogas. Šai problēmai var būt vairāki iemesli — sākot no kopšanas kļūdām līdz nelabvēlīgiem laikapstākļiem vai kaitēkļu radītiem bojājumiem. Šajā rakstā aplūkosim biežākos iemeslus, kāpēc zemenes nezied un neražo, kā arī piedāvāsim praktiskus risinājumus, kā šo situāciju labot.
Kad zemenēm vajadzētu ziedēt un ražot
Lielākā daļa zemeņu šķirņu parasti sāk ziedēt maijā, bet ogas nogatavojas līdz jūlijam. Tiesa, šos termiņus var būtiski ietekmēt gan laika apstākļi, gan audzēšanas metode. Piemēram, ja zemenes audzē siltumnīcā, tās sāk ziedēt agrāk un attiecīgi arī ātrāk ražot. Savukārt vēss pavasaris un salnas var aizkavēt ziedēšanu, kā arī attālināt ražas sākumu.
Remontantās zemeņu šķirnes zied un ražo divas reizes sezonā. Pirmā ziedēšana notiek pavasara beigās — līdzīgi kā tradicionālajām šķirnēm. Otrā ziedēšanas reize ir vasaras beigās, un raža var turpināties līdz pat rudens salnām. Jāņem gan vērā, ka daudzām remontantajām šķirnēm otrā raža mēdz būt mazāka nekā pirmā.
Kāpēc zemenes nezied
Zemenes var neziedēt vairāku iemeslu dēļ un lūk, kādi tie ir.
Nepareiza stādīšana
Stādot zemenes, ir svarīgi, lai tas notiek piemērotā laikā. Optimālais periods ir no jūlija līdz septembrim. Šajā laikā stādīti zemenes paspēs iesakņoties un izveidot stipru sakņu sistēmu līdz ziemas atnākšanai. Ja zemenes tik iestādītas pārāk vēlu, pastāv risks, ka tās nepārziemos vai nākamajā sezonā būs pārāk vājas. Rezultātā šādi augi pavasarī var arī neuzziedēt.
Zemenes var stādīt arī maijā, kad vairs nav jāuztraucas par salnām. Tomēr jāņem vērā, ka šajā gadījumā zemenes normāli ražos tikai nākamajā gadā.
Neatkarīgi no stādīšanas laika, ļoti svarīgi ir ievērot pareizu dziļumu. Lapu rozetes pamatnei jāatrodas nedaudz virs zemes līmeņa. Ja stādi iestādīti pārāk dziļi, augs primāri koncentrēsies uz lapu veidošanu un nevis uz ziedu attīstīšanu.
Barības vielu pārmērība vai trūkums
Pilnvērtīgai zemeņu attīstībai nepieciešamas trīs galvenās barības vielas — kālijs, fosfors un slāpeklis. Ja slāpekļa ir pārāk daudz, augi sāk aktīvi veidot lapas uz ziedu rēķina. Šādā situācijā ieteicams slāpekļa mēslošanu uz laiku pilnībā pārtraukt un atsākt to tikai nākamās sezonas sākumā.
Pavasarī, kad zemeņu krūmi sāk augt, lietojiet kompleksos minerālmēslus, kas satur slāpekli, fosforu, kāliju un mikroelementus. Piemēram, izšķīdiniet 20 gramus mēslojuma ar vienādu NPK sastāvu (piemēram, NPK 16-16-16 vai NPK 20-20-20) 10 litros ūdens un ar šo šķīdumu aplaistiet zemi ap zemeņu saknēm. Šāda daudzuma pietiek 1 m² lielai platībai.
Kad augi sāk veidot ziedpumpurus, tiem īpaši svarīgi ir fosfors un kālijs. Šajā laikā ieteicams izmantot kālija monofosfāta mēslojumu — 20 grami uz 10 litriem ūdens. Ar iegūto šķīdumu pietiks 1 m² platības apstrādei. Remontantās šķirnes šo mēslojumu var saņemt atkārtoti arī otrās ziedēšanas laikā.
Atcerieties — mēslojumu drīkst lietot tikai jau samitrinātā augsnē. Centieties, lai šķīdums nenokļūtu uz zemeņu lapām. Mēslojiet agri no rīta vai vakarā, pēc saulrieta.
Laikapstākļu ietekme
Zemeņu ziedēšanu var ietekmēt arī pavasara salnas. Ja salnas sakrīt ar zemeņu ziedēšanas periodu, raža būs visai viduvēja vai pat maza. Šī iemesla dēļ ir svarīgi sekot līdzi laikapstākļu prognozēm. Pirms salnām ieteicams zemenes apsegt ar agrotīklu vai citu piemērotu materiālu.
Zemenes tiek uzskatītas par salizturīgiem augiem. Tomēr, ja ziemā sniega ir maz, zemeņu krūmi var apsalt. Lai samazinātu šādu iespēju, katru rudeni, iestājoties pastāvīgi zemām temperatūrām, zemenes ieteicams apsegt ar egļu skujām vai zāģu skaidām. Pavasarī zarus vajag noņemt.
Pārstādīšanas neievērošana
Augot vienā vietā, lielākā daļa zemeņu šķirņu stabili ražo līdz trīs gadiem. Laika gaitā krūmi noveco un pāraug. Šī iemesla dēļ ir svarīgi zemenes regulāri dalīt un stādīt no jauna.
Vislabāk zemenes pārstādīt vietā, kur iepriekš zemenes nav augušas. Vecajā vietā augsne būs pārāk noplicināta, un tajā var būt daudz kaitēkļu un slimību ierosinātāju.
Ja nevēlaties dalīt pieaugušos krūmus, varat mēģināt pavairot zemenes no stīgām.
Kaitēkļi un slimības
Visbiežāk zemenes cieš no smecernieka postījumiem. Mazās vabolītes sadēj olas ziedpumpuros, un to kāpuri izēd pumpuru vidu šādi atņemot augam iespēju veidot ogas.
Ja pamanāt melnus plankumus ziedu centrā, nekavējoties sāciet cīņu ar kaitēkli. Piemēram, krūmus var bagātīgi apsmidzināt ar borskābes šķīdumu (2 grami uz 10 litriem ūdens).
Ogu krūmus var apdraudēt arī zemeņu nematodes, kas iemitinās auga audos. Uz skartajām lapām parādās neregulāras formas plankumi, tās nokalst un atmirst. Rezultātā zemenēm nepietiek spēka ziedu veidošanai.
Lai iznīcinātu nematodes, zemenes apstrādā ar bioloģiskiem preparātiem, kas satur labvēlīgās baktērijas vai izmanto citus bioloģiskus līdzekļus. Lai nematodes atbaidītu, starp zemenēm var stādīt kliņģerītes vai samtenes.
Bieži zemenes cieš arī no baltās lapu plankumainības – sēnīšu slimības, kas visaktīvāk izplatās ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā. Slimību var atpazīt pēc plankumiem uz lapām: to vidus paliek balts, bet malas kļūst tumši brūnas. Smagākos gadījumos visa lapa var pat nokalst.
Ar sēnīšu slimību palīdzēs tikt galā fungicīdi. Sagatavojiet jebkuru no līdzekļiem vadoties pēc pievienotās instrukcijas un apsmidziniet zemenes agri no rīta vai vakarā. Pēc 7 – 10 dienām apstrāde ir jāatkārto.
Lasiet arī mūsu rakstu, kurā stāstam, kā kopt zemenes, lai būtu daudz ogu.