Iekaisuši kakla limfmezgli ir bieža organisma reakcija uz infekciju, kas var radīt diskomfortu un satraukumu. Lai saprastu, kāpēc iekaist kakla limfmezgli un kā šādā situācijā rīkoties, ir svarīgi zināt galvenos cēloņus, simptomus un ārstēšanas iespējas.
Kas ir limfmezgli un limfa
Limfmezgli jeb limfātiskās dziedzeri ir mazi pupas formas orgāni, kas ir izkaisīti pa visu ķermeni. Cilvēkam ir apmēram 600 limfmezglu, no kuriem aptuveni 300 atrodas galvas un kakla apvidū. Limfmezgli ir būtiska imūnsistēmas daļa.
Pa limfvadiem organismā plūst limfa – bezkrāsains šķidrums, kas pārvietojas starp šūnām. Limfa piegādā šūnām barības vielas un aizskalo atmirušās daļiņas, vielmaiņas produktus, vīrusus un baktērijas. Kad limfa nonāk limfmezglos, tie darbojas līdzīgi kā filtri, un ar balto asinsķermenīšu palīdzību šos “atkritumus” iznīcina.
Kāpēc iekaist kakla limfmezgli
Limfadenīts jeb limfmezglu iekaisums gandrīz vienmēr rodas infekcijas dēļ. Reakcija uz baktērijām, vīrusiem vai sēnītēm liek limfmezgliem pietūkt, kļūt lielākiem un sāpīgiem.
Vīrusu infekcijas
Visbiežākais limfmezglu iekaisuma cēlonis ir akūtas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, ko visbiežāk izraisa rinovīruss, adenovīruss un gripas vīruss.
Citi patogēni, kas var izraisīt limfadenītu:
- Epšteina – Barra vīruss
- citomegalovīruss
- herpes simplex vīruss
- enterovīrusi
- masalas
- masaliņas
- epidēmiskais parotīts (cūciņas)
- rozeola vīruss
- parvovīruss
- vējbakas
- HIV
Baktēriju infekcijas
Iekaisums var rasties, ja cilvēks saskaras ar šādām slimībām:
- pneimonija
- tuberkuloze
- streptokoku infekcija
- stafilokoku infekcija
- difterija
- pastereloze
- sifiliss
- bruceloze
- mikoplazmoze
- tularēmija
- mēris
Limfadenītu var izraisīt arī gramnegatīvās baktērijas un enterobaktērijas.
Sēnīšu infekcijas
Arī dažas sēnītes var izraisīt limfmezglu iekaisumu, visbiežāk tās ir:
- histoplazmoze
- aktinomikoze
- nokardioze
- aspergiloze
- sporotrihoze
Kādi limfmezgli tiek uzskatīti par iekaisušiem
Normālos apstākļos limfmezgli ir mazi un mīksti. Ja tie kļūst lielāki par 1 cm, ir jāsāk uzmanīties un jāpārbauda, vai nav izveidojies iekaisums.
Iekaisuma pazīmes:
- sāpes, pieskaroties
- apsārtums vai sarkanas svītras virs limfmezgliem
- izmainīta struktūra – tie kļūst cietāki vai mīkstāki, šķiet “salipuši”
- sajūta, ka limfmezgls ir piepildīts ar strutām
- šķidruma izdalīšanās uz ādas
- paaugstināta temperatūra
Kad jādodas pie ārsta
Pie ārsta jāvēršas, tiklīdz parādās limfadenīta simptomi. Dažreiz limfmezgli normalizējas paši, kad pāriet pamatslimība, tomēr iekaisums var arī ātri sākt izplatīties tālāk.
Lai veiktu diagnozi, ārsts var:
- apskatīt pacientu
- iztaujāt par simptomiem
- nozīmēt analīzes
- veikt limfmezgla biopsiju
- pārbaudīt vai neslimojat ar tuberkulozi
Kā ārstē limfmezglu iekaisumu
Ārstēšana tiek izvēlēta pēc testu rezultātiem un atkarībā no iekaisuma cēloņa.
Var būt nepieciešami:
- antimikrobiālie līdzekļi
- pretvīrusu līdzekļi
- pretsēnīšu līdzekļi
- pretdrudža zāles
- pretiekaisuma līdzekļi
- tūsku mazinoši medikamenti
Ja limfmezglā ir strutas, var būt nepieciešama drenāža.
Kā atvieglot stāvokli mājās
Lietojiet pretsāpju līdzekļus
Piemēroti ir preparāti ar paracetamolu vai naproksēnu. Ar aspirīna lietošanu jāuzmanās bērniem, pusaudžiem un cilvēkiem ar asins recēšanas traucējumiem. Aspirīnu un ibuprofēnu nedrīkst lietot arī vējbaku laikā.
Vairāk atpūtieties
Ja iespējams, paņemiet pāris dienu atpūtu – tas palīdzēs organismam ātrāk atveseļoties.
Kā novērst limfmezglu iekaisumu
- vakcinējieties un neaizmirstiet atjaunot vakcināciju
- bieži mazgājiet rokas
- nepieskarieties sejai ar netīrām rokām
- izvairieties no kontakta ar slimiem cilvēkiem
- dezinficējiet virsmas
- rūpējieties par pietiekoši ilgu miegu, ēdiet veselīgu ēdienu un nodarbojaties ar sportu
- nelietojiet šļirces atkārtoti