Kā fermentēt aveņu lapas tējai

Kā fermentēt aveņu lapas tējai


Fermentētas aveņu lapas ir aromātiska un veselīga tēja, kas dāvā unikālu garšas pieredzi un labvēlīgi ietekmē veselību. Šajā rakstā mēs pētīsim, kā pareizi fermentēt aveņu lapas, sākot no to ievākšanas un sagatavošanas līdz fermentācijas procesa beigām un uzglabāšanai. Lasi un iemācieties, kā pagatavot fermentētu aveņu lapu tēju, kas iepriecinās ar garšu un ieguvumiem veselībai.

Kad vākt aveņu lapas fermentēšanai

Aveņu lapas var vākt visas sezonas garumā – no pavasara līdz pat rudenim. Tomēr tējas garša atšķirsies atkarībā no ievākšanas laika. Pavasarī aveņu lapas ir maigākas, bet tuvāk rudenim tās iegūst spēcīgu un labi jūtamu aveņu aromātu. Tiesa, rudenī vāktās lapas būs raupjākas un tās būs grūtāk fermentēt. Šie iemesla dēļ vasaras beigās vāktām lapām pirms apstrādes būs jāizņem visas dzīslas.

Vācot aveņu lapas ir jāpievērš uzmanība dažām niansēm:

  • Labāk nevākt lapas no tiem aveņu krūmiem, kas aug tuvu pie intensīvi noslogotiem ceļiem, jo uz šādiem augiem var būt smago metālu pēdas.
  • Aveņu lapas ir jāvāc sausā laikā, jo lieks mitrums var apgrūtināt tējas izgatavošanas procesu.
  • Vāciet tikai tīras lapas kas nav noputējušas un kuras nav miglotas ar minerālmēsliem vai augus aizsardzības līdzekļiem.
  • Nevajag vākt pelējušas, kukaiņu bojātas vai deformētas lapas. Nepareizas formas lapas var liecināt par auga slimību vai kaitēkļiem.

Kā fermentēt aveņu lapas

Aveņu lapu fermentāciju var iedalīt vairākos posmos. Kopumā ceļš no tikko novāktas lapas līdz gatavai tējai var aizņemt vismaz diennakti vai visdrīzāk pat vairākas.

Vītināšana

Šajā posmā aveņu lapās koncentrējas ēteriskās eļļas, kas padarīs to aromātu spilgtāku un piesātinātāku. Tāpat šajā etapā lapas atbrīvosies no zāles aromāta, kas aveņu tējai nebūt nav vajadzīgs.

Pirms vītināšanas lapas ir jānokrata vai jānoslauka ar sausu salveti, lai atbrīvotos no dažādiem gružiem un putekļiem.

Lapas izklāj uz cepšanas papīra vai dabīga materiāla dvieļa aptuveni 2 – 5 cm biezā slānī. Pa virsu lapām uzklāj marli, lai pasargātu tās no putekļiem un kukaiņiem.

Visu konstrukciju pārvieto uz labi vēdinātu, siltu un mitru vietu. Vēlamā temperatūra būtu robežās no 20 līdz 24 grādiem, bet gaisa mitrums ap 70%. Pārliecinieties, ka lapas neatrodas tiešos saules staros, jo tad tās nevītināsies, bet izžūs.

Periodiski lapas ir jāsarušina. To ir vēlams izdarīt vismaz vienreiz. Pēc sešām stundām lapas apgriež, atkal pārsedz ar marli un atstāj vēl uz sešām stundām.

Vītināšanai būs vajadzīgas vismaz 12 stundas. Tomēr, atkarībā no telpas temperatūras un mitruma var būt vajadzīgs arī ilgāks laiks. Pat līdz pāris diennaktīm.
Lai pārbaudītu gatavību izvēlas kādu lapu un saspiež to pie pamatnes: ja lapu dzīslas krakšķ lapām vēl ir jāstāv, bet ja ne tad tās ir gatavas tālākai apstrādei.

Saldēšana

Šis nav obligāts solis, un tomēr to ir ieteicams veikt. Aukstums palīdzēs noārdīt šūnu membrānas un no lapām izdalīsies vairāk sulas. Lapas ir jāieliek polietilēna maisiņā un uz pāris diennaktīm jāatstāj saldētavā. Jo ilgāk lapas nostāvēs aukstumā, jo vieglāk tās būs fermentēt. Saldētavā tās var stāvēt pat vairākus mēnešus.

Sagatavošanās fermentācijai

Vispirms lapas ir jāizņem no saldētavas un jāizklāj lēzenā traukā vai uz tīra galda un tad jādod tām nedaudz laika atkušanai.

Tālāk šajā solī ir jāpanāk, lai no aveņu lapām sāk izdalīties sula. Pastāv trīs veidi kā to panākt:

  1. Ievieto lapas augstā traukā un mīca tā, it kā mīcītu mīklu. Gatavā tēja šajā gadījumā iznāk ļoti apjomīga, un tās glabāšanai būs vajadzīgs liela apjoma trauks vai tvertne.
  2. Salikt lapas nelielās kaudzītēs un ar rokām rullēt, līdz tās kļūst tumšas, izdala sulu un vairs nerullējas atpakaļ. Gatavā tēja būs liellapu un pietiekoši kompakta.
  3. Samalt gaļas mašīnā. Noteikti jāizvēlas sietiņš ar lielām atverēm. Šajā gadījumā aveņu lapu tēja būs granulēta un tēja aizņems vismazāk vietas.

Fermentācija

Kad aveņu lapas ir izdalījušas sulu, tās ir jāizklāj 10 cm slānī jebkurā piemērotā dziļā traukā. Tad tās ir vēlams noslogot ar kaut ko smagu, nosegt ar dvieli un novietot siltā vietā.
Fermentācijas laikā jums būtu jāsajūt pieaugošas intensitātes aveņu smarža. Lapas būs gatavas, kad to aromāts kļūst īpaši piesātināts. Tomēr neturiet tās šajā stadijā ilgāk par 12 stundām, jo pēc tam aveņu smarža sāks mazināties.

Kaltēšana

Lai fermentētās aveņu lapas pārvērstos pilnvērtīgā tējā, tās ir nedaudz jāapžāvē. Ieber cepešpannā aveņu lapas 1 – 2 cm biezā slānī un pārklāj ar cepamo papīru. Tad pannu liek līdz 80 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī uz 60 – 90 minūtēm. Cepeškrāsns durvis neaizver pilnībā, bet atstāj aptuveni 5 cm lielu spraugu. Tad temperatūru samazina līdz 60 grādiem un atstāj tajā tēju vēl aptuveni uz 30 minūtēm. Tēja ir periodiski jāsamaisa, lai kalšana notiktu vienmērīgi.

Gatavību var pārbaudīt saspiežot tēju: gatava tēja viegli sašķīdīs. Tiklīdz tēja ir gatava, tā ir jāņem ārā no cepeškrāsns un tad jāatstāj atdzist.
Ar kaltēšanu nevajag pārcensties, jo pārkaltēta tēja zaudēs savu garšu un aromātu.

Kā glabāt fermentētu aveņu lapu tēju

Fermentētu aveņu lapu tēju var glabāt līdz diviem gadiem. Tēja ir jāglabā tumšā vietā, kuras temperatūra ir no 18 līdz 25 grādiem. Vislabāk glabāt tēju stikla burciņā, metāla kārbā vai auduma maisiņā. Noteikti nevajag to glabāt polietilēna maisiņā, jo tajā tā var sabojāties.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

eleven + five =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.