Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi. Vietu zemes kārtī, no kurienes izplatās seismiskās viļņi, sauc par hipocentru. Savukārt vieta uz tās virsmas saucas par epicentru.
Zemestrīces parasti rodas litosfēras plātņu sadursmes vietās. Spriegums sadursmes vietā palielinās, līdz viena no plātnēm gūst virsroku. Tad notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci. Šādas plātņu sadursmes parasti notiek 5—15 kilometru dziļumā
Zemestrīču intensitāti mēra 12 punktu seismiskā mēroga skalā. Tās tiek iedalītas vājās (1 – 4 punkti), spēcīgās (5 – 7 punkti) un iznīcinošās (8 un vairāk punktu).
Ja zemestrīce ir pietiekoši spēcīga tās ietekmē var krist mēbeles, lustras, izkrist no plauktiem priekšmeti, saplīst logu stikli, var parādīties plaisas ēku sienās un pat sabrukt pašas ēkas. Lai pēc iespējas labāk pasargātu sevi no šīs katastrofas, ir jāievēro vairāki svarīgi noteikumi.
Ko darīt zemestrīces laikā
Ja jūs dzīvojat seismiski bīstamā reģionā, jums ir patstāvīgi jābūt gataviem ārkārtas situācijām. Šeit ir uzskaitītas dažas svarīgākās lietas, kuras būtu jāizdara jau laicīgi.
Savāciet pirmās nepieciešamības lietas
Jau laikus sagatavojiet somu ar pirmās nepieciešamības lietām un atstājiet to viegli pieejamā vietā. Šajā somā būtu jābūt dokumentiem, skaidrai naudai, ārējam akumulatoram jeb poverbankai, rezerves viedtelefonam, atslēgu dublikātiem no mājokļa un mašīnas, svilpei, lai vajadzības gadījumā varētu signalizēt par savu atrašanās vietu, kabatas lukturītim un baterijām tam.
Lasiet arī rakstu Kā izvēlēties poverbanku – ārējo akumulatoru
Tāpat mājās būtu jābūt konservu un dzeramā ūdens rezervei, ja gadījumā tiksiet iesprostoti telpās. Tāpat laicīgi būtu jāiegādājas arī ugunsdzēšamais aparāts.
Sagatavojiet savu mājokli
Kārtīgi nostipriniet skapjus, plauktus, citas lielas mēbeles, ledusskapi, trauku mazgājamu mašīnu, mikroviļņu krāsni un citus smagus priekšmetus – tie nedrīkst svārstīties. Nelieciet augstos plauktos smagus priekšmetus jo tie var nokrist un traumēt jūs vai jūsu ģimenes locekļus.
Nenovietojiet gultas pie logiem un ārējām sienām, lai izvairītos no traumām logu plīšanas vai ēkas brukšanas gadījumā.
Bīstamas vielas, indīgas ķīmiskas vielas un viegli uzliesmojošus šķidrumus glabājiet drošā vietā, lai krišanas gadījumā nesaplīstu to iepakojums un tie neradītu jums papildu problēmas.
Apgūstiet nepieciešamās zināšanas
Apgūstiet pirmās palīdzības sniegšanas prasmes – tas būs noderīgi ne tikai zemestrīces laikā. Pārliecinieties, ka visi jūsu mājsaimnieki zina, kā mājā izslēgt elektrību, gāzi un ūdeni. Spēcīgas zemestrīces gadījumā var tikt bojāti cauruļvadi un kabeļi, bet tas var izraisīt ugunsgrēku vai plūdus.
Ko darīt zemestrīces laikā
Ievērojiet šos vienkāršos ieteikumus un neļaujieties panikai – tā jūs spēsiet pārdzīvot zemestrīci un izvairīsieties no traumām. Jūsu rīcībai ir jābūt atkarīgai no tā, kur jūs šīs dabas katastrofas laikā atrodaties.
Divstāvīgā vai trīsstāvīgā ēkā
Tiklīdz kā sajūtiet pirmo zemes drebēšanu, cenšaties pamest ēku. No brīža kad sajutīsiet pirmos grūdienus līdz brīdim kad tie kļūs bīstami ēkai jums būs aptuveni 15 – 20 sekundes.
Ņemiet līdz iepriekš sagatavoto somu un pirmās nepieciešamības priekšmetus. Neizmantojiet liftu, bet ejiet pa trepēm, jo zemestrīces laikā lifts var iesprūst kopā ar jums.
Izkļūstot no telpām, atejiet pēc iespējas tālāk no ēkām, stabiem, balkoniem un citiem bīstamiem objektiem kas zemestrīces laikā var uzkrist jums virsū.
Izvairieties no pārautiem vadiem un caurulēm. Cenšaties visu laiku atrasties atklātā vietā, saglabājiet mieru un gaidiet kad zemestrīce pilnībā beigsies.
Augstceltnē
Neļaujieties panikai. Ja jūs atrodaties augstāk par trešo stāvu, jūs varat nepaspēt izkļūt no ēkas pirms zemestrīce kļūst bīstama mājas konstrukcijai. Šādā situācijā jums būs mazāka iespēja iegūt traumas, ja paliksiet kur esat, un atradīsiet maksimāli drošu vietu.
Iekārtojaties uz grīdas zem izturīga galda, krēsla vai gultas, vislabāk pie iekšējās sienas. Ieņemiet embrija pozu. Ja ir iespējams, nosedziet galvu un kaklu ar kaut ko piemērotu, piemēram, spilvenu, lai šādi pasargātu sevi no krītošām atlūzām un saplēsta stikla. Ja nav nekā piemērota, nosedziet galvu ar savām rokām.
Turieties tālāk no skapjiem, plauktiem vai citām mēbelēm kas var jums uzkrist. Tāpat izvairieties no ārējām sienām, jo tās sabruks pirmās.
Neskatoties uz mītu, ka izturīgu mīksto krēslu vai dīvānu atzveltne var paglābt gadījumos, kad iebrūk augšējais stāvs, šī teorija ir kļūdaina. Galvenokārt tādēļ ka ir pārāk grūti paredzēt kurā vietā notiks iebrukums. Turklāt dīvāns var pasargāt tikai tad, ja griesti iebrūk veselās sekcijās un nevis pa gabaliem. Šī iemesla dēļ labāk paslēpties zem izturīga galda vai gultas un izmantot dīvānu tikai tad kad nav citu variantu.
Vēl eksistē pieņēmums, ka zemestrīces laikā vajag nostāties durvju atverē. Tas varētu būt patiesi attiecībā uz vecām ķieģeļu vai mūra sienām ar koka starpsienu. Tomēr modernās paneļu un karkasa mājās durvju atveres var nebūt daudz stiprākas par jebkuru citu ēkas daļu.
Turklāt galvenais nāves iemesls zemestrīces laikā nav augšējā stāva iebrukšana, bet gan traumas dēļ salīdzinoši nelielu atlūzu krišanas un šādos gadījumos durvju atvere nebūs drošs patvērums.
Ja atrodaties virtuvē, uzreiz pēc pirmajām zemestrīces pazīmēm izslēdziet plīti. Tas ir nepieciešams, lai samazinātu ugunsgrēka risku. Tomēr, ja līdz plītij ir jāiet salīdzinoši tālu, tad labāk netērēt laiku un paslēpties.
Ja guļat gultā un nevarat paslēpties zem tās, nosedziet sevi ar segām un spilveniem. Ja esat invalīds ratiņkrēslā, neaizmirstiet nobloķēt riteņus.
Gaidiet savā slēptuvē kamēr zemestrīce beidzās.
Ārpus telpām
Ārpus telpām zemestrīces laikā ir visdrošāk, tāpēc necentieties iekļūt telpās.
Stāviet pēc iespējas tālāk no ēkām, degvielas un gāzes cauruļvadiem, kanalizācijas lūkām un elektrības līnijām, kas var uzkrist jums virsū. Turklāt nedrīkst atrasties zem balkoniem, arkām un citām ēku daļām, jo tās var sabrukt pat tad, ja pati ēka paliek neskarta.
Automašīnā
Apstājaties ceļa malā pēc iespējas tālāk no stabiem, elektrības līnijām, tiltiem un citiem objektiem kas var jums uzkrist. Tāpat nevajag apstāties virs pazemes pārejām, jo zemestrīces laikā tās var iebrukt.
Novelciet stāvbremzi un gaidiet kad zemestrīce beigsies. Nepametiet mašīnu jo tā var sniegt aizsardzību no krītošām lauskām un priekšmetiem.
Neaizmirstiet ieslēgt radio jo pa to var tikt pārraidīta svarīga informācija.
Ja uz auto ir uzkritis elektrības vads, zvaniet uz 112 un palieciet mašīnā kamēr glābēji noņems vadu.
Kad zemestrīce beigsies un varēs turpināt ceļu, uzmanīgi sekojiet vai uz ceļa nav parādījušies šķēršļi. Šādi šķēršļi var būt nokrituši stabi, pārplīsuši elektrolīniju vadi, plaisas ceļa segumā, dambju pārāvumu dēļ applūdušas teritorijas, sabrukuši tilti un pārvadi.
Sabiedriskā vietā
Ja esat stadionā, teātrī vai citā līdzīgā vietā, neskrieniet uzreiz uz izeju, jo tieši tāda pati doma būs prātā visiem pārējiem un pūlis jūs gluži vienkārši var nospiest.
Palieciet savā vietā, apsēžaties starp krēsliem un nosedziet galvu un kaklu ar rokām, virsjaku vai somu. Kad zemestrīce beigsies dodieties prom uzmanīgi sekojiet tam lai jūs nenospiež un nekas neuzkrīt jums uz galvas.
Jūras krastā
Teorētiski atklātā jūras krastā tālu prom no ēkām un elektrolīnijām, zemestrīces laikā vajadzētu būt tīri droši. Tomēr ja zemestrīce turpinās 20 minūtes vai ilgāk ir steigšus jādodas prom uz kādu augstāku vietu. Tā tas jādara tāpēc, ka zemestrīce var radīt cunami.
Dodieties dziļāk sauszemē vismaz 3 kilometrus tālu vai uz vietu, kas atrodas vismaz 30 metrus, virs jūras līmeņa. Pārvietojieties ātri un ar kājām, lai izvairītos no sastrēgumiem, autoavārijām un citām bīstamām situācijām.
Ko darīt ja esat aprakts zem drupām
Ja esat iesprostots zem drupām cenšaties neļauties panikai un kustēties pēc iespējas mazāk, lai nesaceltu putekļus. Neveiciet asas kustības pat tad ja jums ir iespiesta roka vai kāja, un necenšaties arī atbrīvoties jo tas var veicināt tālāku ēkas brukšanu.
Nosedziet degunu un muti ar lakatiņu vai kādu apģērba gabalu, lai nesaelpotos putekļus. Ja pie jums ir palicis telefons, izmantojiet to lai piezvanītu uz 112 un izsauktu glābējus.
Ja izmantojat telefonu, lai apgaismotu apkārtni tad periodiski to izslēdziet, lai pietaupītu akumulatora enerģiju. Nekuriniet uguni, jo dzirksteles var izraisīt sprādzienu, ja kaut kur tuvumā ir gāzes noplūde vai izlieta degviela. Turklāt degšana patērē skābekli, un tas noslēgtā telpā var būt bīstami.
Ja iespējams, nostipriniet virs sevis griestus ar pie rokas esošiem priekšmetiem, piemēram, dēļiem vai mēbeļu atliekām.
Ja atrodaties zem drupām jau ilgāku laiku, atceraties, ka ūdeni no poda ūdens tvertnes var dzert un ka radiatoru caurules var izmantot, lai paziņotu par savu atrašanās vietu. Taupiet spēkus un neļaujaties panikai, atceraties, ka cilvēks bez ēšanas var izturēt ilgāk nekā 2 nedēļas.
Kad ieradīsies glābēji dauziet pa radiatora caurulēm vai sienu, lai šādi pievērstu glābēju uzmanību un paziņotu par savu atrašanās vietu. Tomēr nesitiet pārāk spēcīgi, jo tas novest pie tā, ka jums kaut kas uzkritīs. Variet grabināt atslēgu saišķi, izmantot savu telefonu vai svilpi, lai ar skaņu paziņotu par savu atrašanās vietu. Kliedziet tikai galējas nepieciešamības gadījumā, lai netērētu spēkus un skābekli.
Kad glābēji jūs izdzirdēs un sāks meklēt, nosauciet tiem savu vārdu, izstāstiet par savām traumām, pastāstiet kurā ēkas vietā jūs bijāt zemestrīces laikā un ko redzat sev apkārt.
Ko darīt pēc zemestrīces
Apskatiet sevi lai noskaidrotu, vai neesat traumēts. Vajadzības gadījumā sniedziet medicīnisku palīdzību sev un apkārtējiem.
Palīdziet tiem cilvēkiem kas ir ieslodzīti zem viegli novēršamiem nogruvumiem, bet neejiet ēkās, ja tās izskatās bojātas. Tuvāko 2 – 3 stundu laikā labāk vispār neiet nekādās ēkās, jo pastāv iespēja, ka zemestrīcei sekos pēcgrūdieni.
Ja zemestrīces laikā esat palikuši mājās, pārbaudiet vai nav bojāts gāzes un ūdensvads, kā arī atslēdziet elektroierīces. Nelietojiet atklātu uguni, lai nejauši neizraisītu gāzes sprādzienu. Ja rodas vajadzība pamest māju, esiet uzmanīgi kāpjot pa trepēm.
Sekojiet vietējo varas iestāžu norādījumiem.