Fermentēti pārtikas produkti ir atrodami daudzu tautu nacionālo ēdienu vidū. Arī latvieši jau izsenis ir ēduši tādus produktus, kā skābēti kāposti vai rūgušpiens. Savukārt mūsdienās zinātnieki ir noskaidrojuši, ka fermentēti pārtikas produkti ir ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi.
Kas īsti ir fermentēti produkti
Fermentācija ir kontrolēta rūgšana. Raugs vai baktērijas pārvērš ogļhidrātus (piemēram, cukuru vai cieti) spirtā un skābēs. Tie piedod produktam pikantāku garšu un iekonservē to. Pateicoties tam, fermentēti produkti glabājās ilgāk nekā svaigi produkti. Tieši šo iemeslu dēļ cilvēki fermentē pārtikas produktus jau gadsimtiem un pat tūkstošgadēm ilgi. Arheologi ir atraduši liecības, ka šādi dzērieni un ēdieni no augļiem, rīsiem un medus ir gatavoti vēl neolīta laikmetā.
Pie fermentētiem produktiem pieder:
- skābpiena produkti (rūgušpiens, kefīrs, kumis, jogurts un citi);
- skābēti kāposti, gurķi un citi dārzeņi;
- produkti no sojas pupām (sojas mērce, tempe, miso, natto un citi);
- tējas sēne jeb kombuča;
- kimči;
- ar ieraugu cepta maize;
- kvass;
Kāpēc fermentēti produkti ir vērtīgi
Palīdz gremošanas sistēmai
Normālai gremošanas sistēmas darbībai ir nepieciešamas prebiotikas un probiotikas. Prebiotikas ir zarnu trakā mītošo baktēriju barība, kuru var atrast augļos, dārzeņos un pilngraudu produktos. Savukārt probiotikas ir vērtīgas baktērijas, kas palīdz uzturēt balansu zarnu mikrobiomā. Fermentēti produkti satur tieši probiotikas. Ja tos ēd pietiekoši regulāri, tas palīdz samazināt aizcietējumu risku, novērš diareju, vēdera pūšanos un palīdz cīnīties arī ar citām gremošanas sistēmas problēmām.
Atvieglo dažu produktu uzņemšanu
Fermentācijas procesā sadalās cukuri un ciete. Piemēram, pienā esošā laktoze sadalās glikozē un galaktozē. Šī iemesla dēļ skābpiena produktus var ēst pat tie cilvēki, kuri nepanes laktozi.
Fermentācija sadala arī dažus mikroelementus, kas ir atrodami pākšaugos. Šādā veidā cilvēka organismam tie ir vieglāku uzņemami. Tas fermentētos sojas produktus padara barojošākus, nekā nefermentētos.
Stiprina imunitāti
Kāds pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 6000 bērnu, parādīja, ka fermentētu produktu lietošana uzturā samazina saaukstēšanās slimību biežumu. Turklāt tie veicina arī ātrāku atveseļošanos, ja tomēr ir sanācis saslimt. Pētnieki uzskata, ka tā tas ir pateicoties fermentēto produktu sastāvā esošajām probiotikām.
Kā pareizi ēst fermentētus produktus
Nelielām porcijām
Fermentēti produkti uzturā ir jāiekļauj pakāpeniski. Pretējā gadījumā tie var izraisīt vēdera pūšanos. Šādu ne pārāk patīkamu efektu parasti izraisa tie ēdieni, kas ir bagāti ne tikai ar probiotikām, bet arī ar šķiedrvielām(piemēram, skābēti kāposti). Sākot lietot šādus produktus pakāpeniski, organisms pie tiem pierod un nepatīkamās sajūtas izzūd.
Jāseko svaigumam un pareizi jāpagatavo
Fermentēti produkti var saskābt un kļūt toksiski. Ja pirksiet tos veikalā, pietiks ja sekosiet derīguma termiņam un informācijai par to kā produkts ir jāglabā. Ja gatavosiet pašrocīgi rūpīgi ievērojiet visas instrukcijas un izmantojiet tikai tīrus traukus. Šādi produktā nenonāks liekas baktērijas.
Jāseko kopējām pareizas ēšanas vadlīnijām
Fermentētos produktos var būt pārāk daudz cukura vai sāls. Tas ir jāņem vērā, ja sekojat veselīga uztura ieteikumiem. Starptautiskā veselības organizācija iesaka neuzņemt vairāk nekā 5 gramus sāls un 25 gramus cukura diennaktī.
Kam nav nevajadzētu ēst fermentētus produktus
No fermentētiem produktiem ir jāatsakās, ja pret tiem ir alerģija. Tāpat fermentētus produktus neiesaka kuņģa-zarnu trakta slimību saasināšanās laikā. Galvenokārt tādēļ, ka šādos produktos parasti salīdzinoši liels skābes daudzums un tas var kaitēt jau tāpat neveselajai gremošanas sistēmai.