Vairums cilvēku biežāk cieš no pārāk lielas apetītes, nekā no tās zuduma un tomēr dažreiz problēmas sagādā tieši apetītes trūkums. Šajā rakstā apskatīti galvenie iemesli, kāpēc negribas ēst un ko ar to darīt.
Kāpēc nav apetītes
Apetītes trūkumu var radīt dažādi iemesli, no pavisam nekaitīgiem līdz nopietniem un bīstamiem. Zemāk uzskaitīti daži galvenie apetītes trūkuma iemesli.
Nogurums
Reizēm mēs paši to pat nejūtam, bet organisms lieliski jūt, ka tā spēki sāk zust un tas ierobežo dažas tam šajā brīdī ne īpaši vajadzīgas, tomēr enerģiski prasīgas funkcijas, piemēram, gremošanas sistēmas darbību. Apetīte uzlabosies, kad organisms būs atguvis spēkus.
Gripa un citas līdzīgas infekciju slimības to asākajā fāzē
Principā apetīte zūd to pašu iemeslu dēļ, kas jau tika pieminēti iepriekšējā punktā. Organisms ir pārāk koncentrējies uz cīņu ar vīrusu, un tas ierobežo dažu pašreiz ne pārāk vajadzīgu funkciju darbību, lai netērētu tam tik nepieciešamo enerģiju. Apetīte atgriezīsies, tiklīdz kā infekcija būs uzveikta.
Laika apstākļi
Vēl kāds iemesls, kāpēc nav apetītes slēpjas klimatā un laika apstākļos. Droši vien daudzi cilvēki būs pamanījuši, ka karstā vasaras dienā to apetīte ir daudz mazāka nekā rudenī vai ziemā. Tā tas ir tādēļ, ka pārtika ir daļa no cilvēka termoregulācijas sistēmas un ziemas aukstumā mēs parasti cenšamies uzņemt vairāk kaloriju, lai pārvērstu tās siltumā. Savukārt karstā laikā papildus siltums nav nepieciešams un vajadzība pēc pārtikas mazinās.
Garastāvoklis
Dažiem cilvēkiem stress veicina apetīti, bet citiem cilvēkiem ir tieši pretēji, un stresa ietekmē tiem apetīte zūd. Mēs katrs esam unikāls un arī stress un emocijas katru ietekmē savādāk.
Psihiski traucējumi
Atšķirībā no vienkārši nomākta garastāvokļa, klīniskas depresijas gadījumā apetītes zudums rodas gandrīz vienmēr. Saistīts tas tiek ar to, ka depresijas ietekmē palēninās vielmaiņas darbība.
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Apetīte var mazināties arī gadījumos, kad ir traucēta vairogdziedzera darbība un tas izstrādā mazāk hormonu, nekā nepieciešams. Šādā situācijā būtu noteikti jāgriežas pie ārsta.
Problēmas ar sirds asinsvadu sistēmu
Apetītes zudums var liecināt arī par hronisku sirds mazspēju. Arī šajā gadījumā būtu jāgriežas pie ārsta.
Vīrusu izraisīts hepatīts un citi aknu bojājumi
Aknas ir svarīga gremošanas sistēmas daļa, jo tieši aknās nonāk asinis ar barības vielām. Aknas tās apstrādā, attīra no toksīniem un tad ievada kopējā asinsritē. Hepatīta un citu aknu bojājumu gadījumā aknas vairs nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem. Lai aknas netiktu noslogotas pārāk daudz un tām tiktu dota iespēja atjaunoties, organisms samazina par apetītes izraisīšanu atbildīgo hormonu izstrādi un rezultātā mazinās apetīte.
Smēķēšana un citi iemesli
Apetītes trūkumu var izraisīt arī saindēšanās ar pārtiku, smēķēšana, reakcija uz kādu medikamentu, pirmais grūtniecības trimestris, žultsakmeņi, gastroenterīts, dažādi imūnsistēmas traucējumi, Alcheimera slimība un daudzi, daudzi citi iemesli. Līdz pat slēptai onkoloģijai.
Kāpēc atgriezt apetīti?
Dažiem cilvēkiem varētu likties, ka apetītes trūkums vairāk ir ieguvums nekā zaudējums, jo nav vairs sevi jāmoka ar diētām vai sportu. Tomēr nesteidzies priecāties. Ja apetītes trūkums saglabājas ilgāk, nekā divas nedēļas tas var novest pie barības vielu trūkuma un vispārēja organisma novājināšanās.
Vēl citas apetītes trūkuma sekas ir atkarīgas no to izraisījušiem iemesliem un tos varēs noteikt tikai atbilstošas kvalifikācijas ārsts.
Ko darīt, ja nav apetītes
Pirmkārt noteikti nav jākrīt panikā, jo kā jau minējām, apetītes trūkumu var izraisīt arī salīdzinoši nekaitīgi iemesli.
Mēģini samazināt dzīves tempu, seko tam lai tu gulētu pietiekoši daudz, iemācies atslābināties un nedaudz palutini sevi. Ļoti iespējams, ka tava pazudusī apetīte drīz vien atgriezīsies.
Tomēr ja apetītes trūkums ilgst divas nedēļas vai vairāk un tiek pavadīts ar strauju svara zudumu, ir laiks sākt uztraukties. Noteikti ir jāgriežas pie ārsta un jāveic visi tā noteikti izmeklējumi un analīzes. Tas palīdzēs atrast apetītes zuduma iemeslus un veikt veselības atjaunošanas pasākumus.