Rozes, kas vienmēr izceļas ar savu krāšņumu un smaržu, dažkārt var nepatīkami pārsteigt, atsakoties ziedēt. Šī problēma var būt saistīta ar vairākiem faktoriem, sākot no nepietiekoša barības vielu daudzum līdz nepiemērotiem audzēšanas apstākļiem. Šajā rakstā mēs izskatīsim galvenos iemeslus, kāpēc rozes nezied, un sniegsim padomus, kā atjaunot to ziedēšanu.
Kādā laikā rozes mēdz ziedēt
Visagrāk mēdz ziedēt parka rozes un ļoti siltā pavasarī tas var notikt jau maijā. Atkarībā no šķirnes dārza rozes parasti zied jūnijā un jūlijā.
Ja rozes ir pareizi koptas un apgrieztas, daudzas rožu šķirnes pēc pirmās ziedēšanas atkārtoti zied augustā. Tad ziedēšana var ilgt līdz pat salnām. Vecas parka un dekoratīvo rožu šķirnes zied tikai vienreiz vasaras sākumā.
Kāpēc rozes nezied
Iemesls var būt viens, bet var būt arī uzreiz vairāki iemesli. Tomēr nevajag uztraukties, jo visu var labot.
Rozes vecums
Nav vērts gaidīt kuplu ziedēšanu no pavisam jaunām rozēm, kuras nav pat 2 gadus vecas. Rozēm ir jānostiprinās, jāattīsta spēcīga sakņu sistēma un jāizdzen vairāki jaunie dzinumi. Tāpat labāk nogriezt pumpuru, ja tāds parādās uz viengadīgiem augiem, jo šajā brīdī svarīgāk ir attīstīt rozes sakņu sistēmu.
Tāpat var pārstāt ziedēt veci rožu krūmi. Bieži pumpuri kļūst mazāk vai pazūd pavisam uz dzinumiem kas ir vecāki par 3 – 4 gadiem. Šādus dzinumus var atpazīt pēc cietas, tumšas mizas, kas traucē normālai sulas plūšanai pa augu.
Agri pavasarī ir jāveic krūma atjaunošana, nogriežot vecos dzinumus līdz ar zemi. Pateicoties šai operācijai sāks intensīvāk ziedēt jaunākie dzinumi.
Nepareiza rozes apsegšana ziemas periodā
Neskatoties uz to, ka parka rozes spēj paciest ievērojamus salus bez jebkādas segšanas, citām rozēm segšana ir nepieciešama. Ja rozes uz ziemu netiek nosegtas var izsalt atsevišķi dzinumi vai pat viss krūms.
Rudenī kad gaisa temperatūra sāk nokristies līdz – 5 grādiem, rozes nedēļas laikā ir jānosedz ar 2 – 3 slāņiem agroplēves vai 1 slāni geotekstila.
Nepareiza apgriešana
Rozes var ļoti izplesties, un, ja jauno dzinumu būs ļoti daudz, rozēm var nepietikt spēka pumpuru veidošanai. Pārāk blīvi rožu krūmi arī slikti vēdinās un tas tos padara pievilcīgākus kaitēkļiem un slimībām.
Agrā pavasarī ir jāizgriež visi vecie vai pārāk tievie dzinumi atstājot tikai tos, kuri ir vismaz zīmuļa resnumā. Tāpat visas sezonas laikā ir jāgriež nost visi sausie, slimie un nolauztie zari un dzinumi.
Tāpat ir jānogriež visi noziedējušie ziedi, lai augs netērē spēkus sēklu veidošanai. To dara atrodot tuvāko no galotnes lapu ar piecām daļām, un griež 5 mm virs šīs lapas.
Nepareiza laistīšana
Ja rozei pietrūks mitruma, tās ziedēšana būs pieticīga un neilga. Savukārt pārāk liels mitrums var novest pie sakņu pūšanas vai sēnīšu slimībām. Šo iemeslu dēļ laistīšanai ir jābūt sabalansētai.
Par laistīšanas nepieciešamību var vadīties pēc augsnes mitruma līmeņa. Tiklīdz zeme ir izžuvusi 3 – 4 cm dziļumā ir nepieciešama laistīšana. Katram pieaugušam rožu krūmam būs vajadzīgi aptuveni 10 litri ūdens, bet jaunam būs pietiekoši ar 5 litriem.
Laistīšanu labāk veikt agri no rīta vai vakarā, kad saule jau riet. Laistīšanai nevar izmantot ledaini aukstu līmeni, un ūdens spiediens nedrīkst būt pārāk liels, lai nejauši nesanāk izskalot auga saknes.
Barības vielu trūkums
Rozēm ir nepieciešams diezgan daudz barības vielu, un, ja tās netiks regulāri mēslotas, ziedu būs maz un tie nebūs lieli. Sezonas laikā ir jāveic trīs mēslošanas.
- Pirmo mēslošanu veic pavasarī, kad pumpuri sāk piebriest. Šajā brīdī rozēm ir nepieciešams slāpekļa mēslojums zaļās masas audzēšanai.
- Otro mēslošanu veic pavasara beigās – vasaras sākumā, kad rozes sāk aktīvi veidot pumpurus. Šajā mēslošanas reizē rozēm mazāk vajag slāpekli un vairāk ir vajadzīgs fosfors un kālijs.
- Trešo mēslošanu veic rudenī. Šajā brīdī rozes ir noziedējušas un gatavojas ziemas miera periodam. Šajā reizē rozes jāmēslo tikai ar fosfora un kālija mēslojumu bez slāpekļa.
Rožu mēslošanai var izmantot gan minerālmēslus, gan organisko mēslojumu.
Slimības un kaitēkļi
Visbīstamākā rožu slimība ir stiebra vēzis. Parasti tā parādās pavasarī kā tumši plankumi uz dzinumiem un ar laiku noved pie auga nāves. Pret šo slimību nav efektīvu līdzekļu, un agrāk vai vēlāk augs būs jāizrok un jāsadedzina.
Tāpat rozi var novājināt rožu lapu rūsa, rožu miltrasa un rožu lapu brūnplankumainība. Šajā gadījumā palīdzēs auga apstrāde ar fungicīdiem, piemēram, “Score”.
Rožu ziedēšanu var ietekmēt arī kaitēkļi. Visbiežāk rozēm uzbrūk laputis, zirnekļa ērces, tripši un citi kukaiņi. Kaitēkļus parasti apkaro ar zaļajām ziepēm, “NeemAzal” un citiem insekticīdiem.
Pirms jebkura līdzekļa lietošanas noteikti izlasiet instrukciju, kurā būs pastāstīts, kā līdzekli lietot un cik bieži to var izmantot. Smidzināšana jāveic bezvējā, agri no rīta vai vakarā. Apstrādājiet ne tikai pašas rozes, bet arī augsni ap tām. Tāpat neaizmirstiet arī pasargāt sevi un lietojiet aizsargbrilles un respiratoru.
Sakņu dzinumi
Lielāko daļu mūsdienu rožu stādu potē uz mežrožu sakneņa. Šī viltība ļauj rozēm pārciest aukstās ziemas. Stādīšanas laikā potējuma vieta paliek augsnē, un tas var novest pie tā, ka ap rozi var sākt augt mežrožu dzinumi. Šādus dzinumus var atpazīt pēc mazākām lapiņām un lielā ērkšķu daudzuma.
Šādi dzinumi ir jālikvidē, jo nedrīkst pieļaut, ka tie savairojas un sāk augt. Šie dzinumi atņems rozei barības vielas, un, ja tie netiks ierobežoti, tie var pilnībā izspiest rozi un ieņemt tās vietu.