Daži fakti par Jauno gadu!
Senajā Romā Jauno gadu sagaidīja martā. Tas bija laiks kad sākās lauku darbi. 46 gadā pirms mūsu ēras, Romas imperators Jūlijs Cēzars pārcēla gada sākumu uz 1. janvāri. Viņa vārdā nosauktais Jūlija kalendārs izplatījās pa visu Eiropu.
Līdz 755 gadam Francijā par gada sākumu uzskatīja 25. decembri, pēc tam to pārnesa uz 1. martu. 12 gadsimtā gada sākumu piesaistīja pie Lieldienām. Bet no 1564 gada pēc karaļa Kārļa IX pavēles gada sākumu pārcēla uz 1 janvāri.
Anglijā Jauno gadu ilgi atzīmēja 25. martā. Un tikai 1752 gadā par gada pirmo dienu atzina 1. janvāri. Tikmēr Skotijā Jaunais gads jau vairāk kā 150 gadus sākās 1. janvārī.
Eskimosi svin jauno gadu kad uzsnieg pirmais sniegs.
Kubā sagaidot Jauno gadu piepilda visus iespējamos traukus ar ūdeni kuru pēc tam Jaungada naktī izlej uz ielas. Šādi simboliski tiek aizskaloti visi grēki. Kubā Jauno gadu sauc par Karaļu dienu.
Grieķijā ģimenes galva Jaungada naktī pret mājas ārsienu sasit granāta augli. Gads solās būt veiksmīgs ja granāta sēklas aizlido uz visām pusēm.
Musulmaņu Jaunais gads tiek svinēts 21. martā. Tā svinēšanai parasti atvēl 1 līdz 2 dienas, bet Irānā ne mazāk kā 5 dienas.
Itālijā ir tradīcija Jaungada naktī izmest pa logu uz ielas vecās mēbeles un citas vecas mantas. Tiek uzskatīts ka jo vairāk mantu tiks izmests, jo vairāk bagātības atnesīs Jaunais gads.
Izraēlā Jauno gadu svin divreiz – 1. janvārī un vēlreiz septembrī.
Indijā Jauno gadu sagaida 1. janvārī, bet Nepālā – 17 – 18. aprīlī.
Taizemē oficiāli Jaunais gads tiek sagaidīts aprīlī, tā sagaidīšana tiek pavadīta ar ūdens kaujām.
Tibetā sagaidot Jauno gadu visi cep pīrādziņus un izdala tos garāmgājējiem. Tiek uzskatīts ka Jaunā gada bagātība ir atkarīga no izdalīto pīrādziņu daudzuma.
Saskaņā ar austrumu kalendāru Kazas gads sāksies 2015. gada 19. februārī, un tas ilgs līdz 2016. gada 7. februārim.