Mūsdienu pasaulē mēs pārāk bieži paļaujamies uz dažādām ierīcēm, gadžetiem un speciāli apmācītiem cilvēkiem, kuri atnāks, salabos, uzcels un atrisinās jebkuru citu mūsu problēmu. Mums visapkārt ir cilvēki, kuru prasmes nepārsniedz profesionālo pienākumu rāmjus un kuru zināšanas par apkārtējo vidi nesniedzas tālāk par maršrutu mājas – darbs. Taču tas nav īsti pareizi, un iespējams, ka to vajadzētu mainīt.
Katrs gadsimts diktē savus noteikumus un ieradumus, katrs laiks novērtē savas prasmes un iemaņas. Šajā laikā kad gudras sadzīves ierīces izpilda lielāko daļu vienkāršo darbu, bet dažādas digitālās ierīces mūsu vietā atceras un šķiet, ka drīz sāks mūsu vietā pat domāt, mēs aizvien vairāk pārvēršamies par izlaidīgiem un bezpalīdzīgiem sliņķiem.
Nepieciešamība darīt kaut ko pašam, pamazām pārvēršas par atkarību no dažādu ierīču darbības un padara mūs bezpalīdzīgus bez cilvēkiem, kuri prot nodrošināt šo ierīču darbību. Tas, protams, nenozīmē, ka ir jāatsakās no veļas mazgājamām mašīnām un telefoniem, tomēr ir ne mazums prasmju un iemaņu, par kurām nevajadzētu aizmirst arī mūsdienās.
Prasme labot lietas
Daudzas mūsdienu ierīces tiešām ir pārāk sarežģītas, lai mēģinātu tajās kaut ko pašam labot. Tomēr tā tas nav visos gadījumos. Ļoti bieži problēma ir tik ļoti triviāla un virspusēja, ka tikai mūsu pašu iekšējā pārliecība par to, ka vienīgais kas traucē mums to pašiem atrast kļūmes iemeslu un lietu salabot, ir mūsu pārliecība, ka tas ir pārāk sarežģīti un nesaprotami. Daudzi cilvēki pat aptuveni neizprot dažādu to tuvumā esošu ierīču darbības principus un pat nevēlas tos uzzināt.
Prasme izmantot savu atmiņu
Ņemot vērā cik ātri kļūst populāri dažādi piezīmju servisi, laika plānotāji un kalendāri, cilvēka atmiņa lēnām, bet noteikti sāks atmirt, jo gluži vienkārši atkritīs nepieciešamība kaut ko atcerēties. Jau tagad visai reti var satikt cilvēkus, kuri spēj atcerēties kaut dažus sev nozīmīgus telefona numurus. Turklāt šai paaudzei seko paaudze, kura nav spējīga iemācīties pat vienkāršu dzejoli vai atcerēties nozīmīgu vēsturisku datumu. Un ir diezgan skaidrs, ka šī tendence nebūt neliecina par kaut ko labu.
Prasme pašam gatavot ēdienu
Nav šaubu, ka ātrā ēdināšana un mikroviļņu krāsns sniegtās iespējas ir ļoti ērtas un ietaupa laiku. Tomēr tā vien šķiet, ka šīs iespējas mūs nenovēršami ved pa taisno uz lieko svaru, diabētu, kuņģa čūlu un citām saistītām slimībām. Nav izslēgts, ka ļaunums no šīm lietām var būt lielāks par ļaunumu no kara. Tieši tāpēc prasme pašam gatavot nav vienkārši gaumes un ekonomijas jautājums, jo no tās var būt atkarīga mūsu izdzīvošana.
Prasme atteikties no liekā
Spēja atteikties no nevajadzīgiem pirkumiem, no skriešanas pakaļ jauniem modeļiem un zīmoliem ne tik ļoti liecina par ierobežotiem finanšu līdzekļiem, kā ir psihiska brieduma pazīme. Vai tiešām ir tik ļoti nepieciešams katru gadu mainīt telefonu vai auto? Varbūt būtu prātīgāk iztērēt šo naudu kaut kam saprātīgākam? Jo mazāk mēs tērējam dažādām grabažām, jo vairāk mēs spēsim tērēt sev nozīmīgajiem cilvēkiem un jauniem iespaidiem.
Prasme paplašināt savu redzesloku
Nereti nākas dzirdēt aptuveni šādas frāzes: “Es esmu mūziķis un mani šī lieta neinteresē” vai “Es esmu santehniķis, man tas nav vajadzīgs”.
Nevar noliegt, ka mūsu gadsimts ir šauru specialitāšu laikmets. Tomēr nav arī īpaši gudri mākslīgi ierobežot savas intereses tikai ar profesionālo sfēru. Galu galā darbs ir tikai daļa no mūsu dzīves un nebūt ne pati dzīve. Vēlme uzzināt kaut ko jaunu un interesantu pat tad ja tas jums nešķiet pārāk noderīgi, nav nekas slikts, jo nekad nevar zināt, kas jums var noderēt rīt vai parīt.
Prasme izdzīvot dabā
Mēs dzīvojam ļoti mierīgā laikā, un tas neapšaubāmi ir labi. Taču tas nenozīmē, ka prasme iekurt ugunskuru, orientēties mežā vai spēja atrast ūdeni ir nevajadzīgas zināšanas. Jo šīs un citas izdzīvošanas iemaņas var izrādīties noderīgas pat pilsētas iedzīvotājiem. Turklāt šāda nepieciešamība var rasties ne tikai ceļojumam vai tūrisma pārgājienā. Nestandarta situācijas notiek biežāk, nekā mums šķiet un tās nav paredzamas. Jūs varat apmaldīties sēņojot, jūsu auto var saplīst uz vientuļa ceļa aukstā ziemas naktī, un neviens nav nodrošināts pret dabas stihijām. Šo iemeslu dēļ labāk ir būt sagatavotam šādām situācijām, nekā bezspēcīgam un atkarīgam no citu palīdzības.
Prasme tikt galā ar ilglaicīgiem uzdevumiem
Neprātīgais mūsdienu dzīves temps mums diktē savus noteikumus. Mēs cenšamies ātri reaģēt, ātri pieņemt lēmumus un gribam ātri redzēt sava darba rezultātus. Tomēr dzīvē nereti gadās problēmas, kuru risināšana var aizņemt vairākus mēnešus un pat gadus patstāvīgu pūliņu. Mūsdienās prasme strādāt ilglaicīgi, pacietīgi gaidīt sava darba pirmos rezultātus piemīt tālu ne visiem cilvēkiem. Nav nekā slikta ātrā reakcijā un tieksmē pēc tūlītēja rezultāta, tomēr dažreiz tieši pacietība un neatlaidība ir galvenais priekšnosacījums panākumu gūšanai.
šīs prasmes diezin vai kāds var aizmirst