Fakti par sapņiem un miegu
Cilvēkiem, kuri ir atmetuši smēķēšanu sapņi ir spilgtāki nekā tiem cilvēkiem, kuri turpina smēķēt un pat spilgtāki nekā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka sapņus var iespaido ārēji faktori. Piemēram, ja cilvēks aizmieg aukstā telpā, tas var sapņot, ka ir nokļuvis Ziemeļpolā.
Sapņi var liecināt par veselības problēmām. Lielākajai daļai cilvēku sapņi tiešā veidā nevar būt pareģojoši. Ja vienreiz esi redzējis zīmīgu sapni droši vari to ignorēt. Tomēr ja viens un tas pats sapnis atkārtojas atkal un atkal, ja šis sapnis ir nepatīkams, izsauc trauksmi un ļoti iespiežas atmiņā, visticamāk, ka šis sapnis nes lielāku jēgu.
Vīriešu sapņos redzamie cilvēki aptuveni 70% gadījumu ir vīrieši, savukārt sievietes vienlīdz bieži redz gan vīriešus, gan sievietes.
Sapņus redz pilnīgi visi cilvēki. Vienas nakts laikā cilvēks redzēt pat līdz sešiem sapņiem, turklāt šie sapņi nav savstarpēji saistīti. Sapņi paliek atmiņā labāk, ja cilvēks pamostas ātrā miega fāzē.
Aptuveni 20% sapņu ir redzamas tās vietas un cilvēki, ar kuriem cilvēks saskaras reālā dzīvē. Katrs sapnis satur unikālas detaļas, kas ir raksturīgas tikai šim sapnim. Kā ir noskaidrojuši pētnieki, tad daži cilvēki ir spējīgi skatīties savus sapņus it kā no malas, turklāt cilvēks nepamostas sapņa laikā.
No dzimšanas akli redz ierobežotus sapņus. Tie sastāv no emocijām, garšām, skaņām un smaržām.
Sapņi biežāk nes negatīvas emocijas nekā pozitīvas. Visbiežāk sastopamā emocija sapņu laikā ir trauksme.
Guļot cilvēki krāc tikai miega lēnajā fāzē. Pētnieki uzskata, ka krākšanas laikā cilvēks nav spējīgs redzēt sapņus.
Cilvēki kas guļ no 6 līdz 7 stundām ir mazāk pakļauti priekšlaicīgas nāves riskam, nekā tie kuri guļ 8 un vairāk stundas. Savukārt cilvēkiem kuri guļ 5 un mazāk stundas, ir lielāka iespēja, ka tiem radīsies psiholoģiskas problēmas nekā tiem cilvēkiem kuri guļ 8 līdz 9 stundas.
Miega ātrajā fāzē cilvēka acis veic haotiskas kustības.
Vidējais cilvēka mūža statistiskais miega ilgums ir sešas stundas diennaktī.