Olīveļļa ir daudzpusīgs un vērtīgs produkts, taču veikalu plauktos pieejamais olīveļļu klāsts nereti mulsina. Extra Virgin, Virgin, rafinēta, Pomace — kā saprast, kura eļļa patiešām ir kvalitatīva un ir piemērotākā tieši jūsu ēdieniem?
Kādi ir olīveļļas veidi
Olīveļļu iegūst no svaigām olīvām. Atkarībā no ražošanas īpatnībām, izejvielu kvalitātes un garšas, izšķir piecus galvenos olīveļļas veidus.
Extra Virgin
Nerafinēta augstākās kvalitātes olīveļļa, kuru iegūst, mehāniski auksti spiežot svaigas, atlasītas olīvas, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus. Produktam piemīt izteikta augļu garša ar raksturīgu rūgtumu un patīkamu asumiņu. Salīdzinājumā ar citām kategorijām, Extra Virgin satur vairāk polifenolu, kuriem piemīt antioksidanta īpašības.
Virgin
Nerafinēta olīveļļa, kas ražota tāpat kā Extra Virgin, taču izejvielām netiek piemērotas tik stingras kvalitātes prasības. Tāpēc garšā ir mazāk izteiktu augļu nošu un tai piemīt viegls rūgtums.
Lampante
Nerafinēta olīveļļa no zemas kvalitātes olīvām, piemēram, apsalušām, bojātām vai savāktām no zemes. Tai ir nepatīkama garša un aromāts, tāpēc sākotnējā veidā to izmanto tikai tehniskiem mērķiem. Pēc rafinēšanas tā kļūst piemērota pārtikai, un lai uzlabotu garšu, tai pievieno nedaudz pirmā spieduma eļļas.
Olive oil un Refined olive oil
Rafinēta olīveļļa, ko iegūst, attīrot Virgin vai Lampante kategorijas eļļas. Lai sabalansētu garšu un aromātu, tai pievieno nedaudz auksti spiestas nerafinētas eļļas.
Pomace
Rafinēta otrā spieduma olīveļļa. Pēc citu kategoriju eļļu iegūšanas paliek izspaidu masa, no kuras atkārtoti iegūst eļļu, to uzsildot un apstrādājot ar šķīdinātājiem. Lai uzlabotu garšu un aromātu tai pievieno nedaudz auksti spiestas eļļas, tomēr neskatoties uz to, Pomace vienalga ir vājāka par citām olīveļļas kategorijām.
Kas ir olīveļļas skābums
Skābums ir ķīmisks rādītājs, kas norāda oleīnskābes daudzumu 100 gramos produkta.
- Extra Virgin skābums nepārsniedz 0,8%,
- Virgin tas nepārsniedz 2%,
- Olive Oil un Pomace tas ir līdz 1%.
Ja vēlaties uzzināt konkrētās eļļas skābumu, meklējiet šo informāciju uz etiķetes. Tiesa, kvalitatīvas eļļas ražotāji šo parametru norāda reti, jo šis rādītājs var mainīties atkarībā no ražas un partijas un no patērēšanas skata punkta tam nav būtiskas nozīmes.
Kam pievērst uzmanību, izvēloties olīveļļu
Kategorija ir galvenais parametrs, taču svarīgi ir arī citi faktori.
Izcelsmes valsts un olīvu šķirne
Lielākie ražotāji ir Spānija, Itālija, Grieķija, Tunisija, Turcija un ASV. Reizēm uz etiķetes var būt norādītas vairākas valstis, jo uzņēmumi bieži izmanto dažādu šķirņu olīvas, kas nāk no dažādiem reģioniem un to sauc par kupažēšanu.
Ja vēlaties unikālu produktu, kas nāk no konkrētā reģionā audzētām olīvām, izvēlieties vienas šķirnes eļļu. Uz etiķetes var būt norāde “Monovarietal” vai konkrētā šķirne. Jāņem vērā, ka dažādos gados spiestas eļļas garša var atšķirties.
Papildu marķējums:
- D.O.P. / P.D.O. — aizsargāts izcelsmes apzīmējums. Viss ražošanas cikls notiek norādītajā reģionā.
- I.G.P. / P.G.I. — aizsargāts ģeogrāfiskais apzīmējums. Daļa procesa var notikt citur (piemēram, olīvas audzētas Spānijā, bet spiestas Itālijā).
- BIO — olīvas audzētas bez ķīmiskām vielām un minerālmēsliem.
Derīguma termiņš un ražas novākšanas datums
Derīguma termiņš ir obligāts. To ir ieteikts ierobežot līdz 24 mēnešiem no pildīšanas brīža, taču viss ir atkarīgs no ražotāja. Ja eļļu lietojat reti, izvēlieties pēc iespējas svaigāku eļļu mazākā iepakojumā.
Ne vienmēr tiek norādīts ražas novākšanas datums un tas nenozīmē, ka kvalitāte ir zemāka. Jo kupažētām eļļām šādu informāciju var būt sarežģīti norādīt.
Ja uz pudeles ir abi datumi, pārliecinieties, ka starp tiem nav vairāk par 1–2 gadiem.
Iepakojums
Olīveļļu pārdod plastmasas un stikla pudelēs vai metāla kannās. Visi varianti ir piemēroti, ja vien tie ir rūpnieciski noslēgti.
Eļļa nedrīkst kontaktēties ar gaisu jo tad tā ātri sabojāsies. Metāla iepakojums būs vispiemērotākais, bet stikla vai plastmasas iepakojuma gadījumā labāk izvēlieties tumšu taru.
Pārliecinieties, ka iepakojums ir hermētisks, un pēc atvēršanas to atkal cieši aizveriet, lai mazinātu eļļas oksidēšanos.
Kā mājas apstākļos noteikt olīveļļas kvalitāti
Neeksistē vienkāršu mājas testu, kas ļautu droši apstiprināt eļļas kvalitāti. Versija, ka kvalitatīva eļļa ledusskapī sabiezē, bet slikta ne, ir tikai mīts.
Tā vietā labāk vērtēt eļļas garšu un aromātu.
Kvalitatīvai eļļai piemīt viegls rūgtums, asumiņš un augļu notis. Izteikts rūgtums vai sasmakušu riekstu garša liecina par bojātu eļļu. Arī asa etiķa vai pelējuma smaka ir slikta zīme. Nekvalitatīvas eļļas garša var atgādināt plastilīnu, vasku vai sapuvušus augļus.
Savukārt svaigai eļļai piemīt patīkams augļu vai zāles aromāts.
Kādu olīveļļu izvēlēties
Tas ir atkarīgs no izmantošanas veida.
Aukstajiem ēdieniem
Vislabāk der Extra Virgin vai Virgin. Šādām nerafinētām eļļām piemīt izteikts aromāts un raksturīgs rūgtumiņš. Derēs arī rafinēta eļļa, taču tās garša būs maigāka.
Termiskai apstrādei
Rafinēta olīveļļa der arī tvaicēšanai, sautēšanai un cepšanai. Tās dūmošanas temperatūra ir 198 – 242°C.
Extra Virgin dūmošanas temperatūra ir 176 – 210°C, tāpēc to var izmantot vidējai cepšanai vai cepšanai cepeškrāsnī, bet to nav ieteicams izmantot fritēšanai, jo dēļ oksidēšanās garšā var parādīties rūgtums.
Fritēšanai
Fritēšanai vislabāk piemērota būs Pomace kategorija eļļa. Tās dūmošanas temperatūra ir 210 – 243°C. Šī olīveļļa ir lētāka un piemērota karstai gatavošanai, taču vājā aromāta dēļ to parasti neizmanto aukstajiem ēdieniem.