Mūsdienu cilvēki visiem spēkiem cenšas no garlaicības izvairīties. Kā parādās kāds brīvs brīdis, roka pati sniedzas pēc telefona, kurā tiek pārbaudīti jaunumi, pētīti sociālie tīkli vai skatīts kāds video. Braucieni sabiedriskajā transportā, gaidīšana rindā vai vai pat vienkārši dažas brīvas minūtes, nereti tiek aizpildītas ar kaut ko uzmanību novērsošu.
Tomēr pētnieku un psihologi uzsver, ka garlaicībai ir būtiska loma mūsu garīgajā veselībā un personīgajā izaugsmē. Tā ļauj uz brīdi atkāpties no nepārtrauktās informācijas plūsmas un dod iespēju prātam atkal darboties.
Garlaicība ļauj smadzenēm atpūsties
Ikdienā mūsu uzmanība ir nepārtraukti aizņemtas ar dažādiem kairinājumiem. Ziņas, sarunas, darba uzdevumi, telefona paziņojumi un sociālie tīkli nepārtraukti cīnās par mūsu uzmanību.
Kad cilvēks beidzot nonāk situācijā, kad nekas nav jādara, sākumā tas var šķist nepatīkami. Tomēr šāds pārtraukums var būt nepieciešams. Tāpat kā ķermenim pēc fiziskas slodzes nepieciešama atpūta, tāpat arī prātam ir vajadzīgi mirkļi bez jaunas informācijas. Tāpēc dažas minūtes, kurās cilvēks vienkārši sēž, skatās pa logu vai bezmērķīgi pastaigājas, ne vienmēr ir izniekots laiks.
Garlaicība rada jaunas idejas
Vēl kāds garlaicības plus ir tāds, ka tā var veicināt radošumu. Kad cilvēkam nav uzdevuma, kas pilnībā aizņem tā uzmanību, prāts sāk brīvi klejot no vienas domas pie citas.
Tieši šādos brīžos var rasties negaidītas, svaigas idejas. Cilvēks pēkšņi atceras kādu sen atliktu darbu, izdomā risinājumu problēmai, par kuru iepriekš ilgi lauzīja galvu, vai arī izdomā kaut ko pilnīgi jaunu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc reizēm laba ideja atnāk nevis sēžot pie rakstāmgalda un meklējot risinājumu , bet gan dušā, pastaigas laikā vai vienkārši skatoties ārā pa logu.
Garlaicība palīdz labāk iepazīt sevi
Nepārtraukti aizpildot katru brīvu brīdi ar ārējiem stimuliem, cilvēkam neatliek laika pabūt pašam ar savām domām.
Garlaicība var kļūt par nesliktu iespēju padomāt par to, kas patiesībā notiek mūsu dzīvēs. Vai mēs esam ar visu apmierināti? Ko gribētos mainīt? Un ko mēs patiesībā vēlamies sasniegt? Ne vienmēr šādas pārdomas ir patīkamas, taču tās var būt patiesi vērtīga. Dažreiz tieši klusumā pamanām to, ko ikdienas steigā esam atstājuši bez uzmanības.
Garlaicība māca kļūt pacietīgākiem
Nebeidzama izklaide var padarīt cilvēku nepacietīgu. Ja katrs brīvais brīdis nekavējoties tiek aizpildīts ar telefonu, video vai sociāliem tīkliem, kļūst aizvien grūtāk vienkārši gaidīt un neko nedarīt.
Savukārt spēja kādu brīdi sadzīvot ar garlaicību māca pacietību. Ne katram dzīves brīdim ir jābūt aizraujošam. Dažkārt kaut kas vienkārši ir jāizdara vai ir jāpagaida. Šī prasme ir nepieciešama arī darbā un mācībās, kur rezultāts ne vienmēr ir tūlītējs.
Garlaicība var palīdzēt novērtēt izklaidi
Ja katrs brīvais brīdis tiek pavadīts izklaidē, arī izklaide pamazām var zaudēt savu vērtību. Ja katru dienu skatāmies neskaitāmus video, klausāmies mūziku un spēlējam spēles, tas ātri kļūst par normu.
Turpretī pēc garlaicīgāka perioda pat pavisam vienkārša nodarbe spēs sagādāt vairāk prieka. Laba filma, saruna ar draugu, grāmata vai pastaiga var šķist daudz patīkamāka, ja pirms tam kādu laiku esi garlaikojoties.
Ne katrs brīdis ir jāizmanto produktīvi
Mūsdienās tā vien šķiet, ka katrai brīvajai minūtei jābūt lietderīgai. Ja cilvēks nesporto, nemācās, nelasa vai nestrādā pie kāda sava projekta, var rasties sajūta, ka laiks tiek izšķiests.
Taču arī nekā nedarīšanai ir sava vērtība. Cilvēkam nav visu laiku jābūt produktīvam. Dažreiz pietiek vienkārši būt. Atpūta nav slinkums, un brīvs brīdis nav noteikti jāaizpilda ar kādu uzdevumu.
Garlaicība var kļūt par signālu
Protams, ilgstoša garlaicība ne vienmēr ir vēlama. Ja cilvēks pastāvīgi jūtas garlaikots, iespējams, ka viņa ikdienā trūkst interesantu nodarbju, izaicinājumu vai sociālu kontaktu
Tomēr pat šādā gadījumā garlaicība var būt vērtīgs signāls, kas var likt aizdomāties par to ko cilvēks patiesībā gribētu darīt un kas viņa dzīvē pietrūkst. Šī iemesla dēļ garlaicību nevajadzētu uztvert tikai kā problēmu, no kuras pēc iespējas ātrāk ir jāatbrīvojas.
Dažreiz vienkārši ir vērts garlaikoties
Garlaicība pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz tās ir un kā mēs to uztveram. Īsi garlaicības brīži var palīdzēt atpūsties, sakārtot domas, izprast savas vēlmes un ļaut rasties jaunām idejām.
Tāpēc nākamreiz, kad gaidīšanas laikā atkal gribēsi paņemt savu telefonu, varbūt to labāk nedari. Paskatīties apkārt, padomāt vai vienkārši dod iespēju sev kādu brīdi garlaikoties. Pastāv iespēja, ka šis šķietamais tukšums nemaz nebūs tik tukšs.