Cik daudz ūdens ir jādzer

Cik daudz ūdens patiesībā ir nepieciešams organismam? Lai gan bieži dzirdam ieteikumu dzert pēc iespējas vairāk, patiesībā gan nepietiekama, gan pārmērīga ūdens uzņemšana var kaitēt veselībai. Rakstā stāsts par to, kā atrast pareizo līdzsvaru.

Tomēr ūdens nav tik viennozīmīgi noderīgs, kā varētu šķist un dažos gadījumos tas var pat kaitēt. Tāpēc ir svarīgi saprast, cik daudz ir jādzer, lai organismam palīdzētu un nevis lai kaitētu.

Cik daudz ūdens ir nepieciešams veselībai

Droši vien nebūs cilvēka, kurš nebūtu dzirdējis noteikumu par 8 ūdens glāzēm dienā. Uzskats, ka tieši tik daudz ūdens jāizdzer katru dienu, pastāv jau gadiem ilgi. Tomēr tas ir visai apšaubāms.

Šim pieņēmumam jau ir vairāk nekā 100 gadu. Pētījuma autors diennakts laikā rūpīgi mērīja, cik daudz šķidruma organisms zaudē ar urīnu un sviedriem, saskaitīja 8 glāzes un pieņēma, ka tieši tik daudz ūdens ir arī jāuzņem.

Mūsdienu pētnieki ir piesardzīgāki un necenšas precīzi noteikt universālu ūdens daudzumu un tomēr tiek pieņemts, ka diennaktī cilvēkam vajag aptuveni 3,7 litri vīriešiem un aptuveni 2,7 litri sievietēm.

Tāpat tiek pieņemts, ka aptuveni 80% šķidruma uzņemam ar dzērieniem, bet 20% — ar pārtiku (augļiem un dārzeņiem).

Ja fiziskā slodze ir lielāka, vai laiks karsts, šķidruma daudzums jāpalielina katram individuāli.

Kā saprast, cik daudz ūdens ir jādzer

Mediķi izceļ divas galvenās pazīmes, kas liecina, ka šķidruma ir pietiekami:

  • Jūs nejūtat slāpes;
  • Urīns ir bezkrāsains vai gaiši dzeltens.

Ja jums ir tieši tā, ziniet, ka papildus šķidrums nav nepieciešams.

Ja parādās vismaz viena no šīm pazīmēm, ieteicams starp ēdienreizēm papildus izdzert dzērienu.

Dehidratācijas iespējamība jāuztver īpaši piesardzīgi, ja piederat pie kādas no šīm riska grupām:

Fiziska slodze vai sports

Jebkura aktivitāte, kurā jūs svīstat, rada nepieciešams papildus dzert ūdeni — pirms tās, tās laikā vai pēc aktivitātes.

2. Karsts, sauss klimats vai kalni

Šie faktori izraisa intensīvu svīšanu. Reizēm sviedri var nebūt redzami intensīvas iztvaikošanas dēļ. Šis zudums ir jākompensē: atcerieties nēsāt līdzi ūdens pudeli un regulāri no tās padzerties.

Drudzis, vemšana vai caureja

Jo augstāka temperatūra, jo vairāk mitruma tiek zaudēts. Dehidratācija šajā gadījumā ir ārkārtīgi bīstama. Jo vairāk šķidruma organisms zaudē, jo mazāk tas spēj cīnīties ar slimībām, un jo augstāka ir temperatūra. Tas nozīmē, ka ūdens zudums atkal palielinās. Tāpēc šādos apstākļos ārsti iesaka dzert pēc iespējas vairāk un lietot iekšķīgi lietojamus rehidratācijas šķīdumus, kas saglabā ūdeni un novērš dehidratāciju.

Grūtniecība vai zīdīšana

Grūtniecēm tiek ieteikts dienā izdzert vismaz 2,4 litrus šķidruma, bet sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, – vismaz 3,1 litru.

Kā izpaužas atūdeņošanās

Slāpes parādās, kad organisms ir zaudējis apmēram 2% ūdens, bet atūdeņošanās sākas pie aptuveni 5% ūdens zuduma.

Netiešas pazīmes:

  • Reibonis;
  • Neizskaidrojams nogurums;
  • Reta urinēšana;
  • Aizcietējums.

Ja simptomi nepāriet — jākonsultējas ar ārstu.

Ar ko ir bīstama atūdeņošanās

Šeit ir uzskaitītas tikai dažas no komplikācijām, ko var izraisīt šķidruma zudums:

Nieru un urīnceļu problēmas

Ilgstoša vai atkārtota dehidratācija var izraisīt urīnceļu infekcijas, nierakmeņus un pat nieru mazspēju.

Krampji

Elektrolīti (nātrijs, kālijs un citi) no organisma tiek izvadīti ar sviedriem un urīnu. Šie elektrolīti palīdz pārraidīt elektriskos signālus no šūnas uz šūnu. Šķidruma un elektrolītu trūkums var izraisīt šo signālu sajaukšanos, kas var izraisīt krampjus vai samaņas zudumu.

<h3Hipovolēmiskais šoks>

Tā sauc asins tilpuma samazināšanos, un tās saistība ar dehidratāciju ir acīmredzama, jo asinis lielākoties sastāv no ūdens. Hipovolēmiskais šoks izraisa strauju asinsspiediena pazemināšanos, kā arī noved pie tā, ka orgāni un audi saņem mazāk skābekļa. Šī ir ļoti bīstama komplikācija.

Kas ir ūdens intoksikācija

Ūdens atšķaida audos un asinīs esošos mikroelementus. Ja ūdens ir pārāk daudz, sāļi un citi elektrolīti zaudē spēju pienācīgi vadīt elektriskos signālus. Šādu stāvokli sauc par pārmērīgu hidratāciju jeb ūdens intoksikāciju.

Pārmērīgas hidratācijas attīstību ietekmē divi faktori. Cilvēks vai nu dzer tik daudz, ka nieres nespēj izvadīt šķidrumu urīna veidā, vai arī kaut kādu iemeslu dēļ (piemēram, diabēta, nieru vai aknu slimības u.c.) šķidrums organismā aizkavējas.
Ūdens intoksikācija var būt pat letāla.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

five × two =

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.