Ziemā augsne zaudē minerālvielas un pavasarī kūstošais sniegs izskalo vēl to, kas ir atlicis. Šī iemesla dēļ pirms ķeramies pie stādīšanas un sēšanas ir nepieciešams bagātināt augsni ar augiem nepieciešamajām barības vielām.
Kad ir jāmēslo augsne pavasarī
Universāls padoms būtu ķerties pie augsnes mēslošanas darbiem, tiklīdz kā pilnībā pazūd sniegs. Daži dārzkopji veic mēslošanu vēl pa virsu sniegam, domājot, ka šādi sniega kušanas laikā mēslojums augsnē labāk izkusīs. Tomēr tā ir veltīga līdzekļu un darba tērēšana, jo kūstošā sniega ūdeņi mēslojumu gluži vienkārši aizskalo un augsnei no tā nekas daudz netiek.
Kāds mēslojums ir jālieto pavasarī
Visās auga attīstības fāzēs tam ir nepieciešami trīs pamata elementi: slāpeklis, fosfors un kālijs. Dažādos minerālajos un organiskajos mēslojumos šie elementi ir sastopami dažādos daudzumos. Tas, kādu mēslojumu izvēlēsieties, ir atkarīgs no jums. Minerālmēslojumu var atrast gandrīz jebkurā dārza vai saimniecības veikalā, un tas ir ērts izmantošanā. Savukārt organiskais mēslojums patiks visiem bioloģiskās lauksaimniecības faniem.
Minerālmēsli
Pirmajai pavasara mēslošanai labāk izvēlēties mēslojumu pulvera vai granulu veidā. Šāds mēslojums augsnē pakāpeniski kusīs un apgādās jaunos augus ar tiem tik nepieciešamajām barības vielām. Veikalos ir nopērkami jau gatavi maisījumi ar sabalansētu ķīmisko elementu attiecību. Ir pat tādi minerālmēslu kompleksi, kas ir paredzēti dažādiem gadalaikiem. Savukārt informācija par devām ir atrodama uz iepakojuma.
Minerālmēslu maisījumu, ir iespējams pagatavot arī pašrocīgi. Tā sastāvdaļas var nopirkt dārzkopju un saimniecības preču veikalos. Vienam m² augsnes būs vajadzīgi:
30 – 35 grami amonija nitrāta vai urīnvielas;
25 grami superfosfāta;
20 grami kālija sulfāta vai kālija magnēzija(var aizstāt ar glāzi koka pelnu).
Visas sastāvdaļas sajauc tam piemērotā traukā. Pirms darba ar minerālmēsliem ir jāuzvelk gumijas cimdi.
Kā iestrādāt
Mēslojums ir jāizkaisa pa dobi un pa virsu jāizklāj 8 – 15 cm biezs zemes slānis.
Otrs variants ir veidot vienāda dziļuma grāvīšus starp tiem atstājos 12 – 17 cm atstarpes. Grāvīšos ieber mēslojumu un aizber ar zemi.
Abos gadījumos dobes pēc mēslošanas ir kārtīgi jāaplaista.
Organiskais mēslojums
Droši vien pats zināmākais organiskais mēslojums būs kūtsmēsli. Tomēr ir jāatceras, ka pavasarī nevajadzētu izmantot svaigus kūtsmēslus. Svaigi kūtsmēsli ir pārāk agresīvi un var sadedzināt augu saknes. Savukārt jau satrūdējuši kūtsmēsli būs pašā laikā.
Vēl kāds labs organiskā mēslojuma avots ir komposts. Vasarā un rudeņos tajā saliek visdažādākos augu atlikumus: nopļautu zāli, lapas, nezāles u.c. Daži dārzkopji tiem pievieno arī īpašus bioloģiskus līdzekļus, kas paātrina kompostēšanās procesu. Ar laiku no šiem atlikumiem izveidojas dabīgs mēslojums. Īpaši labi ir ja kompostā iemitinās sliekas jo tās arī uzlabo augsni.
Kā iestrādāt
Satrūdējušus kūtsmēslus izkaisa pa dobēm rēķinot, lai uz vienu kvadrātmetru sanāktu 20 – 40 litri mēslu. Pēc tam augsni var uzrakt iegremdējot lāpstu aptuveni 15 cm dziļumā.
Savukārt kompostu uz vienu kvadrātmetru vajadzēs no 30 līdz 50 litriem un tas būtu jāiestrādā 5 cm dziļumā.