Septiņi pasaules gudrākie dzīvnieki

Septiņi pasaules gudrākie dzīvnieki

Intelekta mērīšanas galvenā problēma slēpjas tajā, ka zinātnieki vēl pilnībā nesaprot, kas ir intelekts un pēc kādiem parametriem tas būtu jāvērtē. Smadzeņu lielums, spēja veikt sarežģītus matemātiskus aprēķinus, attīstītas sociālās prasmes, kas ļauj kopā risināt sarežģītus uzdevumus vai prasme ātri piemēroties mainīgos apstākļos. Tie visi ir iespējamie intelekta mērīšanas kritēriji. Neskatoties uz to, pasaulē ir dzīvnieki, kuru intelekts spēj pārsteigt ne vienu vien cilvēku.

Šimpanzes
Par šimpanžu attapību ir zināms diezgan daudz. Šimpanzes prot sazināties izmantojot žestu valodu, tās prot izgatavot un izmantot primitīvus darba rīkus, un atšķirībā no lielākās daļas citu dzīvnieku tie spēj sevi atpazīt spogulī. Šimpanzes skumst, kad iet bojā kāds to biedrs un vismaz dažām no tām piemīt arī noteikta sajūta. Ir zināmi gadījumi, kad šie dzīvnieki ir iemācījušies atpazīt vairākus vārdus un demonstrējuši labu atmiņu un uzmanību.

Ziloņi
Šiem milzu dzīvniekiem ir arī pašas lielākās smadzenes no zemes dzīvniekiem un attiecīgi arī pats lielākais neironu skaits. Ja intelekts būtu saistīts ar smadzeņu izmēru, ziloņi noteikti būt čempionu vidū.
Turklāt ziloņiem piemīt arī iespaidīgas kognitīvās spējas. Piemēram, tie droši un ļoti detalizēti atceras savus cilts biedrus, cilvēku sejas un notikumus pat pēc gadu desmitiem. Tie arī spēj vienlaicīgi sekot vairāku savu cilts brāļu atrašanās vietai.
Pieauguši ziloņi līdzīgi kā šimpanzes spēj sevi atpazīt spogulī. Tie spēj sadarboties ar saviem sugas brāļiem, lai risinātu kopīgas problēmas, un ļoti mīl spēlēties.

Delfīni
Delfīniem ir vairāk smadzeņu rievu nekā cilvēkiem. Teorētiski tam vajadzētu nozīmēt, ka to smadzenes spēj glabāt un apstrādāt vairāk informācijas nekā vidējs cilvēks. Kā tas ir patiesībā īsti skaidrs nav un tomēr delfīni tiešām demonstrē vairākas intelekta pazīmes.
Līdzīgi kā ziloņi un šimpanzes arī delfīni sevi atpazīst spogulī. Tie apzinās savu piederību noteiktai grupai, kā arī savu sociālo stāvokli tajā. Delfīni spēj just līdzi saviem biedriem: uzmundrina noskumušos un priecājas ar tiem kas ir jautrā noskaņojumā.
Tāpat delfīni ir arī prasmīgi atdarinātāji un spēj precīzi kopē, piemēram, cilvēka – dresētāja kustības.

Vārnas
Parastās vārnas un arī sīļi ir vieni no gudrākajiem putniem. Nereti vārnas apsteidz zīdītājus attapības ziņā. Zinātnieki ir veikuši vairākus eksperimentus, kuros noskaidroja, ka vārnas nav mazāk gudras kā šimpanzes. Putniem bija jāveic testi, kas tika izmantoti arī šimpanzēm un vārnas lieliski tika galā ar matemātiskiem uzdevumiem kā arī demonstrēja labas sociālās prasmes.
Ir zināmi gadījumi, kad vārnas ir speciāli pametušas riekstus zem mašīnu riteņiem, lai tos atvērtu. Citos testos vārnas ir izmantojušas āķus, lai varētu iegūtu barību. Turklāt āķus vārnas pašas ir pagatavojušas no stieples, kā darba rīku izmantojot knābi un nagus.

Video redzami pāris eksperimenti, kurā vārnas kārtējo reizi demonstrē savu izcilo attapību.

Žurkas
Ķīnieši jau izsenis ciena žurkas par to viltību un attapību. Arī laboratorijās veikti eksperimenti šīs žurku īpašības tikai apstiprina. Neskatoties uz to it kā nelielajām smadzenēm šie grauzēji viegli atrod izeju no pašiem sarežģītākajiem labirintiem, izvairās no lamatām un risina citus sarežģītus uzdevumus, lai tikai tiktu pie kārotās barības. Tās prot izrādīt emocijas un atpazīst tās citos sugas brāļos. Žurkas viegli apgūst jauno un nekad neatkārto savas kļūdas.

Suņi
Suņu garīgās spējas mēdz salīdzināt ar divgadīgu bērnu intelektu. Suņi līdzīgi kā bērni spēj atcerēties aptuveni 165 vārdus, bet dažos gadījumos pat visus 250. Testi ir parādījuši, ka suņi spēj skaitīt pat līdz pieci un labi risina ar apkārtējo telpu saistītas problēmas – atrod paslēptus priekšmetus un īsākos ceļus.
Suņi spēj demonstrēt pamata emocijas un pat spēj apmānīt citus suņus un cilvēkus, lai tikai dabūtu kāroto balvu. Attapīgāko sugu suņi kalpo policijā un armijā, glābj cilvēkus un pat pieskata bērnus un aklus cilvēkus.

Kaķi
Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka kaķu smadzenēs ir 250 miljonu neironu, kas ir divreiz mazāk nekā suņiem, kuru smadzenēs ir aptuveni 530 miljonu neironu. Tas gan nenozīmē, ka kaķi ir divreiz neattīstītāki, vienkārši tos ir grūtāk pētīt jo kaķi ir diezgan neatkarīgas būtnes kas nebūt nealkst pēc dalības kaut kādos pētījumos.
Kaķi ne sliktāk kā suņi saprot cilvēka žestus un mīmiku. To smadzenes spēj glabāt informāciju aptuveni 10 gadus, tie labi atceras orientierus un nekļūdīgi atrod mājupceļu. Kaķi izceļas ar savu ziņkārību un interesi par visu jauno, un līdzīgi kā cilvēki tie spēj redzēt sapņus ar sarežģītu sižetu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

16 − 15 =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.