Interesanti fakti par sniegu

Interesanti fakti par sniegu
Daudzi jo daudzi cilvēki sapņo par baltiem Ziemassvētkiem un sniegotu ziemu. Tomēr vismaz pagaidām daba mūs ar sniegu īpaši nelutina. Tad nu sniegu gaidot piedāvājam jūsu uzmanībai dažus interesantus faktus par sniegu.

1. Viens no pirmajiem un vispazīstamākajiem sniegpārsliņu pētniekiem ir Vinstons Bentlijs (Wilson Bentley). Šis cilvēks bija viens no pirmajiem zināmajiem sniegpārsliņu fotogrāfiem, kura interese par sniegpārsliņām radās vēl tā zēna gados. Vinstons Bentlijs visas savas dzīves laikā uzņēma vairāk nekā 5000 fotogrāfiju, pateicoties kurām viņš ieguva iesauku: “Sniegpārsliņa”.

2. Līdz šim brīdim nevienam vēl nav izdevies atrast divas vienādas sniegpārsliņas. Šis fakts, šķiet, vēl pārsteidzošāks tāpēc, ka vienā vienīgā kubikmetrā sniega ir aptuveni 350 miljonu sniegpārsliņu. Pētnieks Čārlzs Knaits( Charles Knight) no Nacionālajā atmosfēras pētījumu centra( ASV, Kolorādo) ir aprēķinājis, ka viens sniega kristāls sastāv no aptuveni 10 000 000 000 000 000 000 000 ūdens molekulu, savukārt tas nozīmē, ka iespējamais sniegpārsliņu formu skaits ir gandrīz bezgalīgs.

3. Pasaulē vislielākā zināmā sniegpārsliņa tika atrasta 1887. gada 28. janvārī, ASV, Montānas štatā. Atrastās sniegpārsliņas diametrs bija 15 collas, jeb aptuveni 38 centimetri. Parastusniegpārsliņu diametrs nepārsniedz 5 milimetrus, bet to svars nav lielāks par 0,004 gramiem.

4. Kā jau tu noteikti zini, ejot pa sniegu, rodas īpašs gurkstošs troksnis. Šis troksnis rodas, plīstot sniegu veidojošiem sniega kristāliem. Savukārt trokšņa skaņa ir atkarīga no gaisa temperatūras – jo tā ir zemāka, jo kristāli ir izturīgāki un attiecīgi skaļāks troksnis.

5. Mēs esam pieraduši, ka sniegs ir balts, tomēr kā izrādās tas var būt arī citās krāsās. Piemēram, rozā vai pat sarkans. Šāda parādība ir novērojama vietās, kurās ir izplatītas aļģes Chlamydomonas nivalis, kas spēj eksistēt zemās temperatūrās un iekrāso sniegu rozā vai pat sarkanā krāsā. Eksistē arī citas līdzīgas aļģes kas var iekrāsot sniegu zaļu(Rhaphidonema nivale) un brūnu(Ancylonema nordenskioeldii). Patiesībā sniegs var būt arī citās krāsās un šajos gadījumos pie vainas var būt jebkas, sākot no smiltīm līdz cilvēku darbības sekām.

6. 80 procenti no visām pasaules saldūdens rezervēm pastāv tieši ledus un sniega veidā. Kopumā ledāji un sniegi klāj aptuveni 12 procentus sauszemes.

7. Ja mīli ziemu un sniegu, tev noteikti vajadzētu svinēt Starptautisko Sniega dienu, kas nākamgad tā tiks svinēta 21. janvārī. Mums tuvāki Starptautiskās Sniega dienas pasākumi ir plānoti Lietuvā un Igaunijā.

8. Ziemas laikā sniegs atstaro no Zemes virsmas līdz pat 90% saules staru, šādi neļaujot Zemei sasilt.

9. Tikai 1 centimetrs sniega viena hektāra platībā dod aptuveni 100000 litrus jeb 100 kubikmetrus sniega. Savukārt zinot, ka sniega – šķidra ūdens attiecība ir aptuveni 1:10 var pieņemt, ka viens hektārs 1 centimetra bieza sniega satur aptuveni 10 kubikmetrus ūdens. Vai es kļūdos? Uzraksti savu versiju komentāros.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

10 − three =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.