Kad beigsies nafta

Kad beigsies nafta
Kad beigsies nafta

Nafta ir vērtīgs un ļoti plaši izmantots resurss. Naftu izmanto kā degvielu un izejvielu daudzu sintētisku materiālu izgatavošanai. No šādiem materiāliem tiek izgatavots apģērbs, celtniecības materiāli, sadzīves ķīmija, iepakojums un neskaitāmas citas lietas, kuras ir atrodamas visur sākot no rotaļlietām un beidzot ar automašīnām.
Mēs zinām, ka līdz rūpnieciskai naftas izmantošanai cilvēku dzīve bija krietni grūtāka, nekā tā ir tagad. Tādēļ gluži neviļus sāc aizdomāties, kāda varētu būt mūsu dzīve, kad nafta beigsies un cik ilgam laikam naftas vēl varētu pietikt.

Nafta ir neatjaunojams resurss. Tā gan joprojām turpina pamazām veidoties arī šobrīd. Tomēr lai šodienas organiskās vielas pārvērstos naftā ir vajadzīgs visai ievērojams laiks. Tiesa zinātnieki vēl nav pilnīgi izpētījuši, kā tieši tas notiek un cik ilgs laiks tam ir vajadzīgs, tomēr mums ir jārēķinās ar desmitiem vai pat simtiem miljonu gadu.
Ņemot to visu vērā, ir skaidrs, ka naftas patēriņš ievērojami apsteidz pieaugumu un tādēļ nav lielas jēgas gaidīt, kad nafta atkal izveidosies.
Ik pa laikam parādās ziņas par to, cik ilgam laikam naftas vēl pietiks, tomēr šīs prognozes mēdz atšķirties un īstas skaidrības joprojām nav.

Šķiet, ka vienu no ticamākajām prognozēm sniedz British Petroleum pētnieki, kas uzskata visi izpētītie naftas avoti tiks izlietoti jau pēc 50 gadiem.
Protams, atslēgas vārds šeit ir – izpētītie, jo prognoze nav par visiem pasaules naftas krājumiem, bet tikai par zināmajiem. Tāpēc precīzi atbildēt uz jautājumu, kad beigsies nafta, nav iespējams.
Ir diezgan droši, ka tuvākā vai tālākā nākotnē tiks atrastas jaunas naftas ieguves vietas. Tāpat nav izslēgts, ka parādīsies tehnoloģijas, kas ļaus iegūt to naftu, kuras iegūšana šobrīd ir nerentabla.
Turklāt ir diezgan droši, ka reiz pienāks brīdis, kad naftas izmantošana auto degvielai kļūs neizdevīga. Un tas ievērojami samazinās naftas patēriņu, jo šobrīd iekšdedzes dzinēju degvielai tiek izmantota aptuveni puse no visas iegūtās naftas.

Tāpat savu artavu naftas patēriņa ierobežošanā dos arī pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem. Rezultātā naftas patēriņš samazināsies un tā tiks izmantota tikai tur, kur nafta ir tiešām vajadzīga. Piemēram, farmācijā, plastmasas vai polimēru ražošanā.

Turklāt pastāv teorija, kas uzskata, ka bez naftas, kas veidojas no organiskām atliekām eksistē arī abiogēnās izcelsmes ogļūdeņraži. Tiek uzskatīts, ka šie ogļūdeņraži atrodas dziļu zemes dzīlēs, kur tie veidojas pateicoties augstām temperatūrām un lielam spiedienam.

Par labu šai teorijai liecina tas fakts, ka nafta ir atrodama arī uz tādām planētām, uz kurām nekad nav bijusi organiska dzīvība. Piemēram, uz Saturna pavadoņa Titāna virsmas ir vairāk naftas nekā uz visas mūsu mīļās Zemes.
Diemžēl atrast abiogēno naftu nav tik vienkārši kā parasto, jo tā atrodas ļoti dziļu un tomēr arī tas būtu cilvēcei pa spēkam.

Pat ja pieņemam, ka uz zemes beidzas pilnīgi visa nafta, ir iespējams pārstādāt atpakaļ naftā visus cietos plastmasas atkritumus. Un to, kā zināms, mums ir ļoti daudz.

Noslēgumā jāsaka, ka, ja cilvēki sāktu izmantot naftu saprātīgi un nevis vienkārši sadedzināt kā kurināmo, ir visai iespējams, ka tās mums tā arī nekad nepietrūktu.

Ja vēlies tiešsaistē pasekot zināmo naftas rezervju atlikumam, vari apmeklēt šo lapu www.worldometers.info/oil

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

sixteen + four =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.