Vai vēzis var kļūt par lipīgu slimību

Tasmānijas velna piemērs, kas parāda, ka vēzis var kļūt par lipīgu slimību arī cilvēku vidū
Pētījumi, kuri aprakstīti vairākos nesen publicētos zinātniskajos darbos, ļauj apgalvot, ka vēzis var izplatīties ne tikai ar metastāzēm uz blakus orgāniem, bet arī attīstīt spēju izplatīties no viena cilvēka pie citiem.

Neskatoties uz ilgiem un neatlaidīgiem meklējumiem, zāles pret vēzi vēl līdz šim nav atrastas. Pētījumus bremzē arī tas fakts, ka nav vispār pieņemta priekšstata par vēža rašanās iemesliem. Tomēr ir daži pētnieki, kas jau cenšas ieskatīties šīs slimības nākotnē.

Šobrīd ja organismā parādās vēzis, tad tas savu dzīvi uzsāk no nulles, un, ja to laicīgi neatrod un neizņem, tad attīstoties tas iznīcina pats savu nēsātāju. Un katrā nākamajā organismā viss sākas no jauna. Tomēr ja mēs ticam pētnieku viedoklim, tad nākotnē var parādīties arī tādi vēža veidi, kas ceļo no viena nēsātāja uz citu, savā ceļā evolucionējot un pilnveidojoties.

Pagaidām cilvēku vidū šādi gadījumi nav fiksēti. Tomēr ir notikuši daži līdzīgi gadījumi: kāds laborants nejauši sadūrās ar šļirci, kurā bija audu paraugi un viņa rokā izveidojās audzējs. Vēl kāds cits ārsts ieguva audzēju, sagriežoties ar vēzi slima pacienta operācijas laikā. Un, protams, ir bijuši arī gadījumi, kad vēzis tiek nodots pārstādot orgānus, vai grūtniecības laikā no mātes pie bērna.

Vairāk piemēru, kad vēzis tiek nodots no viena īpatņa pie cita, ir atrodami dzīvnieku pasaulē. Ir bijuši eksperimenti, kurā odi ir spējuši nodot vēža šūnas no viena kāmja citam. Suņu vidū eksistē vēža forma, kas tiek nodota dzimuma kontaktu ceļā. Kā uzskata zinātnieki tad šī vēža forma ir parādījusies aptuveni pirms 11 tūkstošiem gadu.
Daļa pētnieku uzskatīts, ka šāds vēzis ir attīstījies pateicoties salīdzinoši ilgajam dzīvnieku dzimumaktam, bet citi pētnieki domā, ka tieši vēzis ir spējis kaut kādā veidā ietekmēt procesa ilgumu tā, lai tas varētu brīvi izplatīties.

Vēl kāda cita lipīga vēža forma ir sastopama arī Tasmānijas velnu vidū. Šis vēzis izplatās caur rētām uz purniņa, kuras šie dzīvnieki iegūst daudzajās savstarpējās cīņās. Šis vēzis ir tik izplatīts, ka dēļ tā šī suga varētu pat izmirt.
Interesanti ir arī tas, ka 2015. gada decembrī Kembridžas un Tasmānijas universitātes publicēja pētījumu, kurā aprakstīts vēl otrs vēža veids, kurš arī izplatās šo dzīvnieku vidū. Tas kā šo dzīvnieku organismā nokļuvuši divi ģenētiski atšķirīga vēža veidi joprojām nav zināms.

Viena versija ir tāda, ka dēļ šo dzīvnieku nelielās populācijas to ģenētiskā dažādība ir tik neliela, ka to imūnsistēma nespēja atpazīt svešās vēža šūnas un tās pakāpeniski ir mutējušas par ko citu. Otra versija apgalvo, ka dabā lipīgu vēža formu parādīšanās nav nemaz tik liels retums un ka šai iespējamībai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Iespējams, ka vēzis eksistē tikpat sen kā daudzšūnu organismi, bet tam lai rastos lipīgas vēža formas traucē atsevišķu sugu salīdzinoši īsais dzīves laiks. Pretējā gadījumā vēzis būtu izplatīta un ikdienišķa parādība.

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

19 − 4 =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.