Iemesli kāpēc cilvēki nevar iedzīvoties kolektīvā

  •  
  •  
  •  
  •  

Vai esat saskārušies ar situāciju kad kāds jūsu draugs vai paziņa nespēj iedzīvoties nevienā kolektīvā. Viņš atnāk uz jaunu darbu, rodas konflikti un šis cilvēks pats aiziet no šī darba, vai viņu atlaiž. Un tā atkal un atkal. Kādi gan ir iemesli šādām attiecībām kolektīvā? Mūsu attiecības ar kolektīvu veidojas no tiem uzstādījumiem kuri mūsos ir radušies un formējušies ilgstošā laika periodā. Daļa no šiem uzstādījumiem tiek mantoti no vecākiem, un daļa parādās vēlāk skolas vecumā. Gadījumos kad rodas nopietnas problēmas attiecībās ar kolektīvu var izšķirt sekojošus iemeslus.


Sava “Es” nostādīšana pret kolektīva interesēm
Eksistē cilvēki kuri psiholoģiski it kā saplūst ar apkārtējiem. Viņi ļoti labi saprot to intereses un pat ja nemēģina apkārtējiem palīdzēt, tad pavisam noteikti neveic pretdarbības attiecībā uz kolektīva, un atsevišķu to pārstāvju interesēm. Mūsu gadījumā viss ir pretēji. Cilvēks ar noturīgām konfliktējošām attiecībām pret kolektīvu, jau sākumā nostāda sevi pret apkārtējiem. Tiek konkrēti nodalītas savas intereses, un citu cilvēku intereses vajadzības, savas vajadzības un kopēji ieguvumi. Ja šāds cilvēks zīmētu sevi un kolektīvu, tad viņš sevi zīmētu vienā lapas daļā, bet kolektīvu citā, un starp tiem nebūtu nekādu savienojumu.

Neprasme veidot uz sadarbību vērstas attiecības.
Lielākajā daļā gadījumu uz sadarbību vērstas attiecības var dot labākus rezultātus kā individuālu darbību summa. Un gandrīz jeb kurš cilvēks ir spējīgs ieguldīt savas pūles kaut kādam kopējam mērķim, pie tam gūstot no tā kaut kādu personīgu labumu. Piemēram kāds darbinieks ienes savu ieguldījumu organizācijas darbā, un pretī iegūst daļu no kopējā produkta vai ienākumus kurus viņš nespētu radīt bez sadarbības ar citiem speciālistiem. Mūsu gadījumā cilvēks to var saprast teorētiski, bet reāli nespēj savienot savas intereses un kolektīva intereses. Cilvēks nespēj stāties sadarbības attiecībās ar kolektīvu kur katram tā loceklim ir jāpastrādā lai sasniegtu mērķi kuri nenes momentānu ieguvumu tieši viņam. Šeit var rastie konflikta pamats. Dotais cilvēks visiem spēkiem pretosies saskaņotai sadarbībai, tādējādi izsaucot apkārtējo neapmierinātību. Bieži arī pašam cilvēkam veidojas neapmierinātība, bet citu iemeslu dēļ. Šis cilvēks būs neapmierināts tādēļ ka viņam ir jādara kaut kas lai sasniegtu svešus mērķus.

Konfliktu izmantošana savu personīgo interešu labā.
Daudzos gadījumos konfliktējošais cilvēks izmanto kolektīva nesaskaņas lai nostiprinātu savu vērtību vai realizētu savus mērķus. Tas vienkārši ir uzvedības modelis kuru šis cilvēks izmanto neapzināti, un pats cilvēks to nespēj izmainīt pat ja viņš to sāk vēlēties. Jo cilvēku var palūgt kaut ko izdarīt, un var izdarīt tā , lai šim cilvēkam nākas to izdarīt konflikta vai dažādu citu manipulāciju rezultātā. Protams ka šāds cilvēks izsauks tikai negatīvas emocijas, un viņš var kļūt par pirmo kandidātu uz atlaišanu.

Lai saprastu kāpēc cilvēks nespēj iedzīvoties nevienā kolektīvā, ir ne tikai jāizprot viņa uzstādījumi attiecībās ar apkārtējiem, bet arī jāizskata to parādīšanās iemesli. Ļoti daudzos gadījumos šo iemeslu apzināšana palīdzēs daudz ko izprast, un kontrolēt savas negatīvās izpausmes.


  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.