Mēs dzīvojam pasaulē, kur salīdzināšana notiek nepārtraukti, tas notiek sociālajos tīklos, darbā, ģimenē un pat ikdienas sīkumos. Redzam citu panākumus, skaistas fotogrāfijas, veiksmīgus stāstus un bieži sev nemanot sākam mērīt savu vērtību pēc svešiem kritērijiem. Tas var radīt spiedienu, mazināt pašapziņu un sākt likt domāt, ka neesam pietiekami labi. Tomēr salīdzināšana nav neizbēgama un to var iemācīties atpazīt, saprast un vadīt tā, lai tā nekaitē, bet palīdz augt.
Kāpēc nevajag salīdzināt sevi ar citiem
Tā ir viltīga ieraduma forma. Salīdzināšana ar citiem var šķist lieliska motivācija izaugsmei jeb stimuls kļūt ātrākam, gudrākam, spēcīgākam. Dažkārt šo pieeju izmanto vecāki: viņi min par piemēru kādu “draudzenes dēlu”, cerot, ka viņu pašu bērns šo paraugzēnu neienīdīs, bet sāks ar viņu sacensties. Tomēr daudziem salīdzināšana pārvēršas par lēnu pašnovērtējuma nogalināšanu un nevēlēšanos vairs vispār kaut ko darīt.
Vienlaikus sevis salīdzināšana ar citiem ir daļa no cilvēka dabas. Saskaņā ar sociālās salīdzināšanas teoriju, ko 1950. gados izstrādāja psihologs Leons Festingers, tas ir nepieciešams, lai mēs varētu novērtēt, cik nozīmīgi ir mūsu pašu sasniegumi. Ja nav atskaites punkta, nav arī skaidrības, cik lielā mērā esam veiksmīgi. Cilvēki apkārt kļūst par koordinātu asi, uz kuras mēs varam novietot sevi.
Šķiet, ka tam vajadzētu izcelt to, cik daudz mums ir jau izdevies un kāda vēl ir telpa izaugsmei. Taču mums vairāk raksturīgi salīdzināt sevi ne ar visiem cilvēkiem uz šīs ass, bet ar tiem, kurus uzskatām par labākiem vai veiksmīgākiem par sevi. Šāda salīdzināšana aktivizē tās pašas smadzeņu zonas, kas fiziskas sāpes vai sociālu noraidījumu. Tas nav tikai trieciens pašvērtībai, tas ir arī fiziski nepatīkami. Turklāt salīdzināšana par sliktu sev var pasliktināt stāvokli dažādu psiholoģisku traucējumu gadījumā, piemēram, pastiprināt depresijas simptomus. Savukārt tas, cik ļoti salīdzināšana patiešām motivē, arī ir diskutabls jautājums.
Kā iemācīties nesalīdzināt sevi ar citiem
Visticamāk pilnībā pārstāt to darīt neizdosies. Taču ir svarīgi vismaz iegūt kontroli pār procesu.
Ievērojiet brīdi, kad salīdzināšana pārvēršas par negatīvu pieredzi
Mums vienmēr apkārt ir cilvēki, un ir lietas kas daudziem izdodas labāk nekā mums. Tomēr nepatīkamās sajūtas rodas ne visu laiku un sāpīgo salīdzināšanu parasti izraisa kāds noteikts trigeris.
Piemēram, negatīvas emocijas var rasties, ritinot sociālos tīklus, kur cilvēki publicē skaistas fotogrāfijas, dalās savos laimīgajos mirkļos un stāsta par “veiksmīgu veiksmi”. Pastāv ievērojams risks, ka jūs sāksiet salīdzināt sevi ar viņiem par sliktu sev un sāksiet skumt. Iespējams, jums sabojā garastāvokli arī ciemošanās pie vecākiem, kuri neatlaidīgi atkārto, cik veiksmīgs ir jūsu tantes dēls.
Jūs varat mazināt šī kairinātāja kaitīgo ietekmi retāk apmeklējot sociālos tīklus, vai neuzkrītoši mainot sarunu tēmu sarunās ar vecākiem. No šādiem salīdzinājumiem nav nekādas jēgas, tāpēc nav arī vajadzības turpināt sevi sāpināt.
Atcerieties, ka jums nav pietiekamas informācijas salīdzināšanai
Lai salīdzināšana būtu objektīva, jāņem vērā visas tā veiksmes sastāvdaļas, kas šo kādu ir novedušas līdz viņa veiksmīgajai situācijai. Jūs redzat tikai rezultātu, nevis ceļu. Tāpēc nav korekti uzskatīt, ka jūs esat mazāk centušies, nedarījuši pietiekami vai kaut kādā ziņā esat bijuši sliktāks.
Piemēram, jūs uztraucaties, ka slikti zināt svešvalodu, kamēr jūsu kolēģis tajā brīvi runā. Taču var būt, ka viņš bērnībā ir ilgstoši dzīvojis ārzemēs, apmeklēja valodu skolu un pat ir attiecībās ar valodas nēsātāju. Savukārt jums pat skolā šo valodu nemācīja un jūs to apguvāt patstāvīgi. Tie ir nevienlīdzīgi apstākļi un būtu dīvaini gaidīt vienādu rezultātu.
Nesalīdziniet, bet iedvesmojieties
Salīdzināšana ir neproduktīva, ja vienkārši skatāties uz citiem un domājat, ka viņi ir malači, bet jūs neesat. Taču var mainīt attieksmi un, redzot, ka kādam ir izdevies tas, ko jūs arī vēlaties sasniegt, jūs varat saprast, ka nekas nav neiespējami. Kāds neliels pētījums parādīja, ka var būt vērtīgi vērot cilvēkus, kas ir līdzīgi jums. Tad viņu veiksmes stāsti iedvesmo un nevis izraisa skaudību.
Orientējieties uz sevi vakarējo
Lai novērtētu savu progresu un prasmes, nav sevi obligāti jāsalīdzina ar kādu citu. Daudzos dzīves jomās pietiek ar sapratni, ka jūs principā attīstāties. Teiciens “būt šodien labākam nekā vakar, nevis labākam par citiem” ir kļuvis banāls, taču tas ir labs princips. Salīdzinot šodienas sevi ar sevi pagātnē, jūs varat virzīties uz priekšu savā tempā.
Meklējiet motivāciju, kas nav atkarīga no citiem
Salīdzināšana var palīdzēt pilnveidoties sacensības dēļ. Taču tā nav vienīgā motivācija. Dažkārt motivācija vispār nav saistīta ar citiem cilvēkiem.
Varbūt jūs darāt kaut ko, kas jums tiešām patīk. Vai arī jums ir konkrēts, skaitliski izmērāms mērķis, ko vēlaties sasniegt. Vai kāds cits iemesls, kas virza uz priekšu. Balstieties uz saviem orientieriem. Šāda motivācija parasti ir daudz noturīgāka un neizzūd arī, ja kāds cits ir ticis tālu priekšā.
Esiet laipnāki pret sevi un apkārtējiem
Ja kāds cits ir sasniedzis ko ievērojamu, nav noteikti sevi ar viņu jāsalīdzina, var vienkārši priecāties par cilvēku. Un arī par sevi, jo jūs arī esat malacis. Ja neuztver dzīvi kā kaujas lauku, kur ir tikai uzvarētāji un zaudētāji, dzīvot kļūst daudz patīkamāk un apkārtējie cilvēki nav ienaidnieki. Turklāt vienmēr atradīsies kāds, kas ir gatavs palīdzēt.