Lai uzlabotu augsnes kvalitāti un sagatavotu dārzu nākamajai sezonai, nav obligāti jāizmanto ķīmiski līdzekļi. Šim mērķim var labi noderēt zaļmēslojums. Šajā rakstā stāstīsim, kas ir zaļmēslojums un kā tas var būt noderīgs.
Kas ir zaļmēslojums un kāpēc to sēj
Zaļmēslojums ir ātraudzīgas kultūras, kas palīdz padarīt augsni auglīgāku. Augot tas attīsta spēcīgu sakņu sistēmu, kas dziļākajos slāņos esošās barības vielas paceļ uz tuvāk augsnes virspusei. Zaļmēslojumu var atstāt laukā uz ziemu vai ieart kopā ar augsni. Tad tā lapas un saknes sadalīsies augsnē un to bagātinās ar barības vielām.
Ja viena un tā pati kultūra tiek nepārtraukti audzēt vienā vietā, augsnes barības vielas izsīkst, un ražas kļūst sliktākas. Zaļmēslojums ir alternatīva mēslojumam. Tas ir ne tikai ekoloģiski, bet arī ekonomiski, jo tā sēklas maksā mazāk nekā mēslojums.
Turklāt zaļmēslojums palīdz apkarot nezāles, jo tā straujā attīstība nomāc kaitīgos augus. Sējot zaļmēslojuma augus dārza aizaugušajās vietā var ietaupīt ravēšanai nepieciešamo laiku un vairāk laika veltīt atpūtai vai vaļaspriekiem.
Kā izvēlēties zaļmēslojumu
Augsnes uzlabošanai der vairāki augi. Tos var izvēlēties nejauši vai pārdomāti, izvēloties konkrētu kultūru atkarībā no tā, ko plānojat stādīt pēc tās.
- Baltās sinepes bagātina augsni ar sēru, ko nepanes daudzi kaitēkļi un sēnītes. Labi piemērotas siltumnīcām, kurās tiks audzēti tomāti un vietām, kur augs kartupeļi. Īpaši noderēs, ja iepriekš šajā vietā ir bijusi fitoftora.
- Ziemas rudzi paaugstina kālija un slāpekļa saturu augsnē. Tie strauji veido zaļo masu, labi aug dažādās augsnēs un panes salu. Rudzi palīdz augsnē noturēt mitrumu. Pēc tiem bieži audzē kartupeļus, tomātus vai ķirbjus.
- Auzas pasargās nākamo ražu no puvēm un ir labs priekšaugs dažādām kultūrām. Auzas ir īpaši piemērotas mālainām augsnēm, jo padara to gaisīgāku un irdenāku.
- Rapsis sagatavo augsni baklažāniem, paprikai, tomātiem un kartupeļiem. Labi aug smilšmāla un mālainās augsnēs. Turklāt to košie dzeltenie ziedi būs arī neslikts dārza rotājums.
- Ziemas vīķus vislabāk sēt pirms kāpostu stādīšanas. Kā pākšaugs tas bagātina augsni ar slāpekli, efektīvi izkonkurē nezāles un padara smagu augsni irdenāku. Tā mežģīņveida lapas un maigi violetie ziedi arī radīs vizuālu pievilcību. Starp citu, ziemas vīķi arī diezgan labi vairojas paši no sevis un daudzi dārzkopji to kļūdaini uzskata par nezāli.
- Facēlija labi aug jebkurā augsnē un ir piemērota sēšanai pirms jebkuras kultūras. Tās lapas ātri sadalās augsnē, bagātinot to ar slāpekli un citām vielām. Tā zied jau pēc sešām nedēļām kopš uzdīgšanas, pārvēršot dobi zilā paklājā un rada dekoratīvu efektu.
- Spināti ir gan efektīvs zaļmēslojums, gan ēdams augs. Aug ātri un atkarībā no šķirnes, to var novākt jau pēc 20 – 60 dienām. Spināti pārnes barības vielas no dziļākiem slāņiem uz augšējiem. Kad zaļumi nogatavojušies, tos nogriež un lieto pārtikā, bet saknes atstāj zemē, kur tās sadalās un papildus baro augsni.
Kad sēt zaļmēslojumu
Zaļmēslojumu var sēt rudenī, uzreiz pēc ražas novākšanas. Visbiežāk to dara septembrī vai oktobrī. Parasti līdz salnām augi paspēj sadīgt un attīstīt saknes. Tos atstāj ziemot, bet pavasarī, kad nokūst sniegs, zāli nopļauj un zemi uzrok vai uzar. Rudenī vislabāk sēt rudzus, auzas un rapšus.
Visu vasaru var sēt ātraudzīgus zaļmēslojumus, lai uzlabotu augsni ātri. Piemēram, sinepes var sēt visu sezonu. Spinātu sēklas labāk sēt vasaras sākumā vai beigās, jo tiem nepieciešama salīdzinoši īsāka diena.
Pavasarī zaļmēslojumu var sēt tiklīdz zeme atkūst. Jāpagūst to izdarīt vismaz 3 nedēļas pirms plānotās kultūras stādīšanas. Siltumnīcās parasti izmanto sinepes un spinātus. Atklātā laukā var sēt arī rapšus, vīķus un facēliju.
Kā sēt zaļmēslojumu
Sēklas nav jāmērcē vai īpaši jāsagatavo.
Sagatavošanās:
- Izņemiet visus augu atliekas kopā ar saknēm.
- Augsni uzrok lāpstas dziļumā, lielākos gabalus sadala un tad izlīdzina ar grābekli.
- Bagātīgi aplaistiet ar ūdeni un ļaujiet tam iesūkties.
Sēšana:
- Dāsni un vienmērīgi izkaisiet sēklas pa dobi vai lauciņu.
- Pārkaisa ar 2 – 2,5 cm biezu augsnes kārtu.
- Ja zeme ir sausa, vēlreiz aplaista ar smidzinātāju.
Kā kopt zaļmēslojumu
Šie augi neprasa īpašu kopšanu un pilnīgi pietiek ar laistīšanu. Jāseko, lai augsne neizžūst un vislabāk, ja tā visu laiku ir nedaudz mitra. Rudenī laistīšana parasti nav nepieciešama, jo pietiek ar nokrišņiem. Sākoties salnām, laistīšanu pārtrauc līdz pavasarim.
Kad pļaut un ierakt zaļmēslojumu
Ja augi sēti rudenī, tos atstāj ziemot un pļauj pavasarī, kad kļūst siltāks. Pēc nopļaušanas lakstus kompostē. Pēc tam augsni irdina ar kapli vai kultivatoru, aptuveni 5 – 7 cm dziļumā.
Ja zaļmēslojums ir sēts pavasarī vai vasarā, ir jāsagaida, kad augi sasniedz 20 – 40 cm augstumu un tad tos nopļauj. Pēc tam uzrok kopā ar nopļauto masu aptuveni lāpstas dziļumā, lai zemē masa sadalās un baro augsni.
Tāpat iespējams zaļmēslojumu kompostēt un zemi irdināt ar kapli vai kultivatoru 5 – 7 cm dziļumā. Vēl var arī atstāt nopļautos augus kā mulču. Tā tie palīdzēs saglabāt siltumu un mitrumu, kā arī nomākt nezāles.
2 – 3 nedēļas pēc iestrādes lauks būs gatavs jaunajiem stādījumiem.