Minerālūdens ir dabisks ūdens, kas satur dažādas minerālvielas un mikroelementus. Tā sastāvā var būt, piemēram, magnijs, kalcijs, nātrijs, kālijs un citas organismam nepieciešamas vielas. Lai gan minerālūdens tiek plaši lietots un reklamēts kā veselīgs dzēriens, tā ietekme uz organismu nav viennozīmīga. Šajā rakstā aplūkosim, kādus ieguvumus un iespējamos riskus minerālūdens lietošana var radīt mūsu veselībai.
Kāds ūdens tiek uzskatīts par minerālūdeni
Eiropas Savienībā ūdeni drīkst saukt par minerālūdeni, ja tas ir iepildīts pudelēs tā ieguves vietā un nav ticis apstrādāts, vai ir apstrādāts tikai minimāli. Atļauta ir dzelzs, mangāna, sēra un arsēna izvadīšana, izmantojot dekantēšanu, filtrēšanu vai apstrādi ar ozonu bagātinātu gaisu, ja šī apstrāde nemaina ūdens sastāvu attiecībā uz būtiskajām sastāvdaļām, kas piešķir tam tā īpašības.
Nav atļauts pievienot nekādas piedevas, izņemot oglekļa dioksīdu, kuru drīkst pievienot, izvadīt vai atkārtoti ievadīt, izmantojot tikai fizikālas metodes. Tāpat nav atļauta dezinfekcijas apstrāde un nav pieļaujama bakteriostatisku līdzekļu pievienošana.
Kādu labumu piedēvē minerālūdenim
Daži minerālūdens ražotāji apgalvo, ka ūdens aktivizē imūnsistēmu, palīdz izvadīt no organisma uzkrātos toksīnus, uzlabo vielmaiņu un ārstē aptaukošanos. Tāpat tas tiek minēts kā līdzeklis kuņģa-zarnu trakta slimību, saaukstēšanās un gripas profilaksei, kā arī ādas stāvokļa uzlabošanai. Citi norāda, ka minerālūdens paātrina žults izdalīšanos, mazina grēmas, neitralizējot kuņģa skābi, un darbojas kā caurejas līdzeklis.
Tāpat to mēdz ieteikt lietot pēc operācijām uz gremošanas trakta orgāniem, kā arī vielmaiņas traucējumu gadījumā, piemēram, cukura diabēta, aptaukošanās, sāls un lipīdu vielmaiņas traucējumu gadījumā. Minerālūdens tiek minēts arī kā palīglīdzeklis urīnceļu slimību un dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanā.
Kūrortos ārsti piedāvā ar minerālūdeni ārstēt kuņģa un zarnu trakta slimības, diabētu, nierakmeņu slimību un pat prostatas problēmas. Tiek apgalvots, ka tas palīdz samazināt asinsspiedienu un holesterīna līmeni, uzlabot ogļhidrātu vielmaiņu, normalizēt vairogdziedzera, virsnieru un hipofīzes darbību, kā arī novērst ādas slimības. Īsāk sakot, minerālūdenim tiek piedēvēta spēja uzlabot veselību visā ķermenī, sākot no galvas un beidzot ar kājām.
Cilvēki to izmanto arī sadzīvisku problēmu risināšanai, piemēram, paģiru gadījumā vai intensīvas svīšanas laikā, lai atjaunotu ar sviedriem zaudētos elektrolītus.
Rodas iespaids, ka minerālūdens spēj ne vien ārstēt dažādas kaites, bet arī kalpot to profilaksei. Taču patiesībā ir tikai dažas situācijas, kurās ārstnieciska minerālūdens iedarbība ir kaut cik zinātniski izpētīta.
Kādos stāvokļos tika pētīta minerālūdens ietekme
Zinātnieki uzskata, ka minerālūdens var būt noderīgs dažādos veselības stāvokļos. Tomēr jāuzsver, ka šie secinājumi balstās uz pieņēmumiem, kuriem vēl nepieciešams papildu zinātnisks apstiprinājums.
Aizcietējumi
Magnija – sulfāta minerālūdens var darboties kā maigs caurejas līdzeklis. Četros randomizētos kontrolētos pētījumos tika apstiprināts, ka gan gāzēts, gan negāzēts šāds minerālūdens uzlabo zarnu motoriku un palielina nedēļas vidējo vēdera izejas biežumu.
Zinātnieki pieļauj, ka magnijs un sulfāti izraisa šādu efektu, jo novērš ūdens uzsūkšanos resnajā zarnā. Rezultātā izkārnījumi kļūst mīkstāki un vieglāk izvadāmi.
Kaulu blīvuma samazināšanās
Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka kalcijs no minerālūdens uzsūcas tikpat labi kā no piena produktiem. Lai gan pētījumu apjoms bija neliels, pārskata autori secināja, ka kalcijs no minerālūdens ir bioloģiski ļoti pieejams.
Līdzīgu secinājumu pauda arī cita pētījumu pārskata autors, kurš atzīmēja, ka pēc kalciju saturoša ūdens lietošanas urīnā palielinās šī minerāla daudzums. Vienlaikus tiek novērots arī zemāks parathormona līmenis plazmā un samazināti kaulu noārdīšanās marķieri.
Tomēr tas nenozīmē, ka kalciju saturošs minerālūdens var aizstāt citus šī minerāla avotus. Veselības aprūpes speciālisti joprojām iesaka uzturā iekļaut arī citus kalcija avotus: zaļos lapu dārzeņus, žāvētus augļus, tofu un piena produktus.
Paaugstināts asinsspiediens
Nelielā eksperimentā ar 70 brīvprātīgajiem, kuriem diagnosticēta hipertensija, tika atklāts, ka dabīgais minerālūdens var pazemināt asinsspiedienu tiem, kuriem organismā trūkst kalcija un magnija.
Tomēr 12 zinātnisko darbu pārskatā, kurā analizēta minerālūdens ietekme uz asinsspiedienu, tikai pieci pētījumi uzrādīja pozitīvu efektu, bet seši nekādu būtisku ietekmi nekonstatēja.
Vai minerālūdeni var izmantot ārstniecībai
Kā redzams, nav daudz pārliecinošu pierādījumu tam, ka minerālūdenim piemīt labvēlīga ietekme uz veselību. Arī veselības stāvokļu saraksts, kuros tas vismaz teorētiski varētu palīdzēt, ir ļoti ierobežots.
Lai minerālūdeni varētu uzskatīt par efektīvu ārstēšanas vai kuņģa-zarnu trakta problēmu profilakses līdzekli, ir jāveic randomizēti kontrolēti pētījumi. Tas nozīmē, ka vienai cilvēku grupai tiek dota minerālūdens, bet otrai grupai līdzīgs ūdens bez minerālvielām. Pēc tam abu grupu rezultāti tiek salīdzināti, vērtējot, piemēram, kuņģa-zarnu trakta stāvokli vai holesterīna līmeni asinīs.
Šādiem pētījumiem jābūt pietiekami daudz, lai tos varētu iekļaut sistemātiskos pārskatos. Ja vairums pētījumu uzrāda pozitīvu efektu un nav konstatētas negatīvas ietekmes, attiecīgo metodi var atzīt par efektīvu. Tikai tad tā var tikt iekļauta oficiālajās slimību ārstēšanas vadlīnijās.
Protams, dažās klīniskajās vadlīnijās sastopamas arī metodes bez zinātniska pamatojuma, taču pat tajās nav ieteikumu, izmantot minerālūdeni slimību ārstēšanai vai profilaksei.
Vai minerālūdens var kaitēt veselībai
Vispirms jāatceras, ka ārstnieciskajā galda un ārstnieciskajā minerālūdenī var būt aptuveni 1–2 grami nātrija uz vienu litru dzēriena, kamēr Pasaules Veselības organizācija iesaka ierobežot sāls (nātrija) uzņemšanu līdz 2 gramiem dienā.
Tādēļ, ja ārsts ir nozīmējis diētu ar samazinātu sāls daudzumu, pat viena pudele minerālūdens var liegt sasniegt šo mērķi un padarīt visas pūles mazefektīvas.
Turklāt minerālvielas ūdens sastāvā var ietekmēt noteiktu medikamentu uzsūkšanos. Piemēram, paaugstināts kalcija patēriņš var samazināt fluorhinolonu grupas antibiotiku biopieejamību, bet dzelzs var traucēt tetraciklīnu grupas antibiotiku un Parkinsona slimības zāļu efektivitāti.
Tāpēc, ja cenšaties ierobežot sāls uzņemšanu vai lietojat medikamentus, noteikti konsultējieties ar ārstu, pirms izvēlēties minerālūdeni ikdienas lietošanai.