Regulāras holesterīna pārbaudes ir ļoti svarīgas, jo bieži vien paaugstināts holesterīna līmenis neizraisa nekādus acīmredzamus simptomus, taču var būtiski palielināt sirds slimību un insulta risku. Savlaicīga holesterīna līmeņa kontrole ļauj ātrāk identificēt iespējamos veselības riskus un uzsākt nepieciešamo ārstēšanu vai mainīt dzīvesveidu.
Kas ir holesterīns
Holesterīns ir vaskveida, taukiem līdzīga viela, kuru cilvēka organismā ražo aknas. Daļēji holesterīns tiek uzņemts arī ar pārtiku.
Holesterīns ir nepieciešams hormonu sintēzei un pārtikas pārstrādei. Tās ir ļoti svarīgas organisma funkcijas.
Izšķir divus galvenos holesterīna veidus:
- “sliktais” – zema blīvuma lipoproteīni (ZBL),
- “labais” – augsta blīvuma lipoproteīni (ABL).
Kāpēc veic holesterīna analīzes
Šis izmeklējums ļauj izmērīt “sliktā” un “labā” holesterīna daudzumu asinīs.
Tāpat analīžu rezultāti palīdz ārstiem atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Kāds ir kopējā holesterīna līmenis asinīs.
- Cik liela ir triglicerīdu koncentrācija asinīs.
- Vai pastāv paaugstināts aterosklerozes un ar to saistīto slimību, piemēram, sirds išēmiskās slimības, risks.
- Vai ir nepieciešamas uztura vai dzīvesveida izmaiņas, lai samazinātu holesterīna līmeni.
Kā veic holesterīna analīzes
Vielas līmeni nosaka asins analīzē, ko sauc par lipīdu paneli. Tajā izmanto ne tikai ķīmiskos rādītājus, bet arī aprēķinus.
Tiešā zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnu jeb „sliktais” holesterīna mērīšana ir sarežģītāks un dārgāks process, ko izmanto retāk. Tam nepieciešama ultracentrifūga.
Mūsdienu laboratorijas ievieš uzlabotu formulu ZBL aprēķināšanai, kas izstrādāta, balstoties uz plašu asins paraugu datubāzi. Šī metode ļauj precīzāk novērtēt “sliktā” holesterīna līmeni.
Kādu materiālu ņem holesterīna analīzei
Parasti pētījumam nepieciešamas asinis no vēnas. Ja tās nav iespējams paņemt, tiek izmantotas arī asinis no pirksta.
Kādi ir holesterīna analīžu veidi
Pilns holesterīna tests nosaka četru veidu lipīdus:
- Kopējais holesterīns — “sliktā” un “labā” holesterīna summa.
- Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBL) — “sliktais” holesterīns. Tā pārpalikums artērijās veido aplikumu, kas samazina asins pieplūdi un var izraisīt sirdslēkmi vai insultu.
- Augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABL) — “labais” holesterīns, kas palīdz uzturēt artērijas atvērtas un nodrošina brīvu asins plūsmu.
- Triglicerīdi — asins tauku veids, kas veidojas, pārveidojoties liekajām kalorijām. Augsts triglicerīdu līmenis ir saistīts ar lieko svaru, ģenētiku, saldumu vai alkohola lietošanu, smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu vai diabētu.
Kādas slimības un stāvokļus var diagnosticēt ar holesterīna analīzi
Holesterīna analīze palīdz atklāt un novērtēt šādu patoloģiju riskus:
- Ar aterosklerozi saistīti traucējumi – tauku aplikuma uzkrāšanās artērijās, kas var novest pie to sašaurināšanās vai nosprostošanās.
- Sirds išēmiskā slimība. Augsts holesterīna līmenis ir galvenais šīs slimības riska faktors.
- Insults. Paaugstināts “sliktā” holesterīna līmenis var veicināt aplikuma veidošanos, no kura vēlāk veidojas trombi un tiek traucēta smadzeņu asinsrite.
- Hiperlipidēmija – vispārējs nosaukums stāvokļiem, kas saistīti ar paaugstinātu tauku koncentrāciju asinīs.
- Metaboliskais sindroms – traucējumu komplekss, kas ietver aptaukošanos, hipertensiju, paaugstinātu cukura un holesterīna līmeni asinīs.
- Diabēts – paaugstināta triglicerīdu koncentrācija bieži pavada diabētu un ir saistīta ar vielmaiņas traucējumiem.
Kā sagatavoties holesterīna analīzēm
9 – 12 stundas pirms analīžu nodošanas var būt nepieciešams neēst, un nedzert neko citu izņemot ūdeni.
Ārsts, kurš nozīmējis analīzi, pateiks, vai jums ir jāatsakās no ēšanas, un, ja nepieciešams, sniegs papildu norādījumus.
Kas var ietekmēt holesterīna analīžu rezultātus
Lipidogrammas rezultāti var būt neprecīzi, ja netiek ievēroti ārsta ieteikumi.
Cik ilgi parasti veic holesterīna analīzi
Parasti laboratorijās šāda izmeklējuma rezultātus var saņemt jau pēc vienas darba dienas.
Kā interpretēt lipidogrammas rezultātus
Lipidogrammas rezultāti nav tikai skaitļi tabulā. Pat ja rādītāji pārsniedz normas robežas, tas ne vienmēr nozīmē, ka nepieciešama steidzama ārstēšana. Tāpēc ārsts pievērš uzmanību arī citiem faktoriem:
- vecums,
- dzimums,
- asinsspiediens,
- svars,
- cukura līmenis asinīs,
- kaitīgie ieradumi,
- iedzimtība,
- jau esošās sirds slimības,
- mazkustīgs dzīvesveids.
Hiperholesterinēmiju jeb paaugstinātu holesterīna līmeni diagnosticē pie šādām vērtībām:
| Hipoholesterinēmijas pakāpe | Kopējais holesterīns | ZBL (Zema blīvuma lipoproteīni) |
|---|---|---|
| Vieglā | 200 – 239 mg/dl (5,18 – 6,18 mmol/l) | 130 – 159 mg/dl (3,4 – 4,1 mmol/l) |
| Mērenā | 240 – 299 mg/dl (6,18 – 7,75 mmol/l) | 160 – 189 mg/dl (4,1 – 4,9 mmol/l) |
| Smagā | ≥ 300 mg/dl (≥ 7,75 mmol/l) | ≥ 190 mg/dl (≥ 4,9 mmol/l) |
Sieviešu holesterīna norma atšķiras no vīriešu normas. Par optimālām tiek uzskatītas šādas vērtības:
- Kopējais holesterīns: norma – aptuveni 150 mg/dl jeb 3,88 mmol/l.
- ZBLP jeb “sliktais” holesterīns – aptuveni 100 mg/dl jeb 2,59 mmol/l.
- ABLP jeb “labais” holesterīns vīriešiem – ≥ 40 mg/dl jeb ≥ 1,03 mmol/l.
- ABLP jeb “labais” holesterīns sievietēm – ≥ 50 mg/dl jeb ≥ 1,29 mmol/l.
- Triglicerīdu līmenis – < 150 mg/dl jeb < 1,7 mmol/l.