Vai tev ir pazīstama situācija, kad izejot ārā vēsā laikā, tavs deguns sāk tecēt tā, it kā tev būtu sākušās iesnas, bet, ieejot atpakaļ siltumā, problēma pazūd kā nebijusi?
Kā liecina statistika, no šādām pēkšņām aukstuma izraisītām iesnām cieš vismaz 50% pieaugušo un, protams, īpaši aktuāli tas kļūst mūsu drēgnajos rudeņos un ziemās.
Cilvēka deguns ir ļoti efektīvs instruments, kas spēj veikt pat vairākas funkcijas. Mūsu ieelpotajam gaisam nonākot plaušās jābūt uzsildītam līdz temperatūrai no 26 līdz 30 °C, neatkarīgi no tā kāda gaisa temperatūra patreiz ir mums apkārt. Turklāt tam ir jānotiek ļoti ātri, burtiski dažu mirkļu laikā. Šī īsā brīža laikā gaiss ir ne tikai jāuzsilda(vai jāatdzesē), bet arī vajadzības gadījumā jāmitrina un, protams, pēc iespējas labāk jāattīra no putekļiem.
Savukārt aukstumā cilvēks kļūst vēl arī uzņēmīgāks pret tādiem ārējiem draudiem kā mikrobi un vīrusi. Šī iemesla dēļ cilvēka organisms uzskata, ka ir jāiedarbina papildus aizsardzības sistēma un deguns sāk izstrādāt šķidrumu, kam ir jānovērš vīrusu un mikrobu iekļūšanu organismā. Šī šķidruma sastāvā ir ūdens, sāls, mucīns un epitēlija šūnas. Tieši pateicoties mucīna spējai saglabāt šķidru želejveida stāvokli tiek nodrošinātas deguna šķidruma aizsardzības funkcijas. Ir aprēķināts, ka pieaugušam cilvēkam diennakts laikā var izdalīties līdz pat 400 ml šī šķidruma. Tas, ka tavs deguns aukstumā sāk tecēt, liecina tikai par to, ka deguns ir vesels un pilda savas funkcijas. Un, protams, šādu aukstumu iesnu gadījumā nekādā gadījumā nevajadzētu lietot deguna pilienus, jo tas tikai traucēs tavam organismam izveidot pienācīgu aizsardzību.