Parasti lielākā daļa cilvēku savu veselību cenšas saudzēt, tomēr reizēm mēs vienkārši dzīvojam, un pēkšņi mūsu veselība pasliktinās. Un visbiežāk vien mēs pat nesaprotam, kāpēc tā ir noticis. Uzzini kādas 10 ikdienišķas lietas kaitēt tavai veselībai.
Darbs pie datora
Darbs pie datora var jūtami kaitēt jūsu veselībai. Ilgstošs darbs pie nepareizi uzstādīta monitora var pārpūlēt acis un izraisīt galvas sāpes. Ilgstoša sēdēšana kļūst par iemeslu kakla, galvas, plecu un roku muskuļu piespiedu saspringumam, bet tas var novest pie osteohondrozes un plaukstu tuneļa sindroma. Ap datoru arī rodas elektromagnētiskais lauks, kas dejonizē apkārtējo vidi. Bet datorā izmantotās elektronikas detaļas, uzkarstot izdala kaitīgas vielas.
Lai darbs pie datora nodarītu mazāku ļaunumu,ir svarīgi savu darbavietu ne tikai pareizi aprīkot, bet arī sekot tam, lai monitors atrodas vismaz 45 – 70 centimetrus no acīm. Strādājot ar datoru, katru stundu būtu jāņem vismaz 10 minūtes ilgs pārtraukums. Lielu pozitīvu devumu dos arī elpošanas vingrinājumi, izkustēšanās vingrojumi un acu vingrināšana.
Ieradums grauzt rakstāmpiederumus
Daudziem no mums ir izveidojies nejauks ieradums grauzt pildspalvu vai zīmuli. Domāju, ka nevienam nav jāskaidro, kāpēc šis ieradums ir tik nepatīkams, tomēr šī ieraduma kaitīgums gan nav uzreiz pamanāms. Izrādās, ka rakstāmlietu košļāšana nodara ievērojamu kaitējumu zobu emaljai un ja ieradums kļūst pārāk spēcīgs un intensīvs, tas var arī izkustināt zobu saknes. Turklāt nedrīkst aizmirst arī par to, ka biežs šāda ieraduma iemesls ir stress, bet stress, kā zināms, arī nopietni kaitē cilvēka veselībai.
Pretiedeguma līdzekļa nelietošana
Daudzas sievietes domā, ka pret iedeguma līdzekļi ir jālieto tikai pludmalē, tomēr tas īsti neatbilst patiesībai. Šos līdzekļus vajadzētu lietot vienmēr, kad atrodaties intensīvā saulē. Turklāt šie līdzekļi ne tikai aizsargā jūsu ādu, bet arī ļauj ilgāk saglabāt jaunību. Un nav tāda cilvēka, kurš nevēlētos pēc iespējas ilgāk saglabāt sav jaunību.
Gulēšana ar zeķēm
Jautāsiet kas gan varētu būt bīstams gulēšanā ar zeķēm? Izrādās, ka var. Zeķes var traucēt kāju asinsriti un šādi izraisīt kāju smaguma sajūtu. Ja zeķes ir no sintētiska materiāla, tad tas var arī traucē ādai elpot un veicināt kāju pastiprinātu svīšanu.
Ikdienas duša
Ejot katru dienu dušā un lietojot pīlinga līdzekļus, jūs no epidermas nomazgājiet lipīdus, bet tieši lipīdi palīdz saglabāt ādas mitrumu un jaunību.
Skriešana
Lai arī cik veselīga mums nešķistu skriešana, pat tā var sagādāt bīstamus momentus. Skriešana paaugstina artrīta rašanās risku, un īpaši tas attiecas uz mūsu ceļiem, jo tieši tie skrienot, tiek noslogoti visvairāk. Turklāt skrienot pa asfaltu, šī slodze ir vēl lielāka. Ja esat izlēmis uzsākt skriešanu, būtu labi ja jūs pakonsultētos ar savu ārstu. Un noteikti, neaizmirstiet iegādātus īpaši skriešanai paredzētus apavus.
Citronu ēšana
Pirmām kārtām ir jāatceras, ka citronus nevar lietot tie cilvēki, kuri ciešat no kuņģa divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, hroniska entrokolīta vai gastrīta ar paaugstinātu skābes līmeni. Tāpat ir jāņem vērā, ka lielāks daudzums citronu sulas var sabojāt jūsu zobu emalju.
Popkorna ēšana
Pat neskaitot to, ka popkorns var iestrēgt starp zobiem un šādi izraisīt kariesu, ir noteikti jāpievērš uzmanība arī popkorna sastāvam.Popkorns var saturēt daudz aromatizētāju, garšas pastiprinātāju un lielu cukura un sāls daudzumu. Lielu bīstamību izraisa arī popkorna cepšanā izmantotā eļļa. Pirmkārt jau tā popkornu padara par kalorijām bagātu produktu. Otrkārt eļļai sasilstot, no tās var izdalīties toksiskas vielas, kas ir bīstamas plaušām.
Fēna lietošana
Neviena mūsdienīga sieviete neiztiek bez fēna. Tomēr reti kura sieviete iedomājas, kādu ļaunumu šī ierīce var nodarīt pašas matiem. Ilgstošas fēna lietošanas rezultātā mati kļūst vāji, sausi un lūztoši. Neviens nešaubās, ka ar rūpīgu kopšanu matus var savest kārtībā. Tomēr ja turpināsiet regulāri žāvēt matus ar fēnu tad matu stāvoklis lēnu, bet nepielūdzami turpinās pasliktināties.
Sēdošs darbs
Sēdoša darba kaitīgums ir pierādīts jau sen un ne vienu reizi vien. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēki kas strādā sēdošu darbu, noveco vidēji par desmit gadiem ātrāk nekā tie cilvēki, kuru darbā ir aktīvi jākaustās. Sēdoša darba darītājiem, kuriem ir jāsēž vairāk nekā sešas stundas, sirdslēkmju iespējamība palielinās par visai ievērojamiem 64%.