Brīžiem šķiet, ka uz pasaules nav lielāka grēka par slinkumu. Cilvēki ir gatavi piedot bezkaunību, rupjību, alkatību, bet tikai ne slinkumu. Ir izdots milzīgs daudzums dažādu pamācību par to kā no slinkuma atbrīvoties un kā to pārvarēt. Slinkums tiek izsmiets literatūrā, mākslā un par to ir radīts milzīgs daudzums anekdošu. Tomēr slinkums vienmēr ir kaut kur blakus. Tad nu piedāvājam dažus piemērus, kas parāda, ka slinkums var būt arī noderīgs.
Slinkums mūs sargā no pārpūles
Slinkuma uzplūdiem ir pakļauti pat paši aktīvākie un darbīgākie cilvēki. Dīvainā sajūta, kas padara grūti izpildāmu pat visvienkāršāko darbu, kādreiz ir pārņēmusi gandrīz katru. Turklāt tas notiek pašos nepiemērotākajos brīžos, piemēram, uzreiz pēc liela un ilgstoša projekta beigšanas, brīdī, kad par to būtu jāraksta atskaite. Tomēr ja jūs atskatītos uz sava darba grafiku, jūs saprastu, ka slinkums pilda sava veida drošinātāja lomu. Ir psihologi, kuri uzskata, ka slinkums ir sava veida organisma aizsargreakcija, kas signalizē par mūsu augsto noguruma līmeni. Un, kā zināms, tad tieši pārpūle bieži vien ir vainojama pie tādām nopietnām problēmām kā depresijas un emocionāla izdegšana.
Slinkums palīdz saprast, ka mēs nestrādājam īstajā vietā
Psihologi neiesaka uzskatīt par sliņķi cilvēku, kurš savu darbu veic ar piespiešanos un vispār neizjūt nekādu entuziasmu pret savu darbu. Ļoti iespējams, ka šis cilvēks vienkārši nav atradis savu īsto profesiju. Psihologi uzskata, ka slinkums ļoti bieži liecina par to, ka cilvēks nav savā īstajā vietā. Un šajā gadījumā ir svarīgi nevis cīnīties ar slinkumu, bet izprast tā rašanās iemeslus.
Slinkums dod mums iespēju ilgāk dzīvot un strādāt
Vācu psihologu pāris Peters un Mikaela Aksti ir pierādījuši, ka mērens un nesteidzīgs dzīvesveids ir atslēga uz ilgu mūžu. Savā grāmatā “Slinkuma prieks” viņi skaidro, ka tieši atslābinātā stāvoklī mums normalizējas vielmaiņa un aktivizējas imūnsistēma. Kamēr stress un ar to saistītā pārslodze liek organismam izstrādāt kortizolu. Šis hormons gan īslaicīgi mūs mobilizēt un sarežģītā situācijā dod papildus spēkus. Tomēr regulāra šī hormona pārpilnība var novest pie insulta, infarkta un diabēta.
Slinkums palīdz dziļāk domāt
Amerikāņu neirofiziologs Endrjū Smarts ir izdevis grāmatu “Par slinkuma vērtību”, kurā tas aicina visus slinkot, lai šādi gūtu panākumus. Savā grāmatā viņš runā par to, ka evolūcija netiek līdzi tehnikas progresam un ka daba nav, mūs sagatavojusi, tiem informācijas apjomiem kādus mums katru dienu nākas apstrādāt. Šajā pat grāmatā viņš atzīmē, ka, tieši pateicoties bezdarbībai, mēs savās domās spējam aizrakties līdz tām ģeniālajām idejām, kuras ir apraktas mūsu smadzeņu dziļumos.
Psiholoģijā ir termins “Insaits” kurš apzīmē apskaidrību, kura nav saistīta ar mūsu pagātnes pieredzi. Tomēr lai līdz šādam stāvoklim nonāktu, tam ir jāgatavojas. Tāpēc ir būtiski atrast laiku ikdienas nekā nedarīšanai. Slinkojiet vismaz pusstundu dienā un šajā laikā ne uz ko nekoncentrējieties.
Slinkums palīdz radīt ko nebijušu
Kopētāji, autiņi, trauku mazgājamās mašīnas un vēl milzums daudzums dažādu lietu, bez kurām mēs vairs nespējam iedomāties savu dzīvi, ir radīts pateicoties tam, ka kādam bija slinkums pārrakstīt tekstu, mazgāt autiņus vai traukus. Šādiem atjautīgiem cilvēkiem ir pat izdomāts īpašs termins – radošie sliņķi. To šķietamajam slinkumam ir maz kopīga ar to slinkumu, kurš aicina tikai pavārtīties pa dīvānu un paskatīties TV. Šo cilvēku iekšējais uzdevums ir atrast jaunu risinājumu kādai aktuālai problēmai. Kaut ja padomā, tad iespējams, ka tieši radošais slinkums ir radījis tādus apstākļus, kuros vairs nav iespējams bez tā iztikt.