Nagi ir daudz vairāk nekā tikai estētisks elements — tie pilda svarīgas aizsargfunkcijas, palīdz mūsu rokām un kājām darboties precīzi un ir būtiska cilvēka evolūcijas daļa. Lai gan ikdienā par tiem bieži neaizdomājamies, nagi ir gana svarīga loma mūsu veselībā, kā arī ikdienišķos uzdevumos.
Klausīties MI veidotu podkāstu par raksta tēmu.
Nagi uz cilvēka rokām un kājām veidojas jau līdz 20. grūtniecības nedēļai, kad auglis vēl atrodas mātes miesās. Tie sastāv no vairākām daļām. Tas, ko redzam no ārpuses, ir nagu plātnīte, kas veidota no keratīna — proteīna, kas sastopams arī epidermā, matos, nagos un citu zīdītāju ragos. Zem nagu plātnītes (A) atrodas ādas slānis, ko sauc par “nagu gultu” (F). Nagu plātnītes apakšējā daļā ir kutikula, bet aiz tās un sānos — nagu valnis, kas aizsargā nagu no traumām un baktērijām. Matrikss (E) ir slēpta naga daļa zem kutikulas, ko veido dzīvas šūnas, kas ražo keratīnu. Parasti nagi uz rokām aug aptuveni 3,5 mm mēnesī, bet uz kājām — ap 1,5 mm mēnesī.
Cilvēkam nagi ir mantojums no primātu senčiem. Zinātnieki uzskata, ka ādas piedēkļi parādījušies pirms 55–58 miljoniem gadu un radušies no nagiem. To galvenā funkcija bija palīdzēt pielāgoties dzīvei kokos. Nagi kalpoja kā atbalsts roku un kāju pirkstu spilventiņiem — saspiežot pirkstus, saķeres laukums ar virsmu kļuva lielāks, un mūsu senči varēja droši pārvietoties pa koku zariem. Turklāt plati pirksti ar nagiem ļāva tiem satvert plānākus zarus, kā arī vākt un mizot augļus.
Kad primāti pameta kokus un sāka dzīvot uz zemes, veikli pirksti un stingrs satvēriens kļuva nepieciešami darbarīku izgatavošanai un lietošanai. Bez nagiem būtu daudz grūtāk precīzi kontrolēt pirkstu kustības. Arī šodien, bez nagiem, cilvēkiem būtu daudz sarežģītāk ievērt diegu adatā vai veikt smalkas ķirurģiskas manipulācijas.
Protams, nagu funkcijas neaprobežojas tikai ar veiklību un satvērienu. To būtiska loma ir arī pirkstu galiņu aizsardzība. Ja uz kāju pirkstiem nebūtu nagu, ikviens trāpījums pa galda kāju vai dīvānu sāpētu daudz spēcīgāk un ilgāk.
Nagi palīdz pasargāt arī no infekcijām. Ja nagu plātnīte tiek bojāta, kaitīgiem mikroorganismiem ir vieglāk iekļūt organismā un izraisīt iekaisumu vai slimību.
Dažkārt ārsts, apskatot nagus, var pamanīt izmaiņas, kas norāda uz mikroelementu deficītu vai veselības problēmām. Piemēram, ieliekta nagu forma var liecināt par dzelzs trūkumu, nagu dzeltēšana — par plaušu slimībām, bet mazas bedrītes — par nagu psoriāzi. Tomēr precīzu diagnozi var noteikt tikai ārsts.
Nagi ir vērtīgi arī tiesu medicīnā. Ja upuris aizstāvoties saskrāpē uzbrucēju, zem nagiem var palikt ādas daļiņas vai citi bioloģiski materiāli. Tos var nosūtīt uz DNS analīzi, kas bieži palīdz identificēt īsto vainīgo.
Iespējams, cilvēki varētu iztikt arī bez nagiem. Tomēr tas, ka tie saglabājušies miljoniem evolūcijas gadu garumā, norāda — nagi padara mūsu dzīvi vieglāku, drošāku un ērtāku.