Ceriņu ziedēšana ir viens no skaistākajiem pavasara notikumiem dārzā, taču nereti gadās, ka ilgi gaidītie ziedi tomēr tā arī neparādās. Tam var būt vairāki iemesli — sākot ar nepiemērotu stādīšanas vietu un kopšanas kļūdām līdz pat slimībām vai kaitēkļu radītiem bojājumiem. Šajā rakstā aplūkosim biežākos iemeslus, kāpēc ceriņi nezied, un sniegsim ieteikumus problēmu novēršanai.
Kādā laikā zied ceriņi
Parasti par ceriņu ziedēšanas laiku tiek uzskatīts maijs un jūnijs. Ceriņu ziedēšanas laiku ietekmē vairāki faktori, un pirmais no tiem ir reģiona klimats. Latvijas apstākļos ceriņi zied maijā vai jūnijā.
Otrs būtisks faktors ir ceriņu šķirne.
Agrās šķirnes sāk ziedēt jau aprīlī un tāpēc tās ir vairāk piemērotas audzēšanai siltākos reģionos. Piemēram, šķirnes “Ester Steli” un “Lamartin”.
Vidējās šķirnes zied vēlā pavasarī vai vasaras sākumā. Pie tām pieder arī parastais ceriņš.
Vēlas šķirnes zied vasaras vidū, piemēram, šķirne “Miss Canada”.
Atkārtoti ziedošās šķirnes zied divas reizes — parasti pavasarī un arī vasaras vidū vai beigās. Populāra šķirne ir Meijera ceriņš un tā hibrīdi. Piemēram, “Bloomerang”.
Jauniem ceriņiem nepieciešams laiks, lai tie nostiprinātos un iegūtu spēku pumpuru veidošanai un šī procesa ilgums ir atkarīgs no stāda veida.
Potētie stādi. Šajā gadījumā uz vienas ceriņa šķirnes ar spēcīgu sakņu sistēmu uzpotē citu, dekoratīvāk ziedošu šķirni. Sakne tiek saukta par potcelmu, bet uzpotētā daļa par potējumu. Parasti uz parastā ceriņa potē šķirnes vai hibrīdus. Šādu ceriņu priekšrocība ir tāda, ka tie attīstās ātrāk, no iestādīšanas līdz pirmajai ziedēšanai paiet aptuveni 2 – 3 gadi.
Pašsakņu stādi. Šajā gadījumā stādu iegūst no atvases vai spraudeņa. Šādi augi attīstās lēnāk un pirmie pumpuri ir gaidāmi pēc 3 – 5 gadiem.
Ceriņu ziedēšana parasti ilgst no 15 līdz 25 dienām. Taču, ja ziedēšana tā arī nenotiek, ir vērts pievērst uzmanību iespējamām problēmām.
Kāpēc ceriņi nezied
Visbiežāk pie vainas ir kopšanas kļūdas, turklāt tādas var būt vienlaicīgi vairākas.
Nepiemērota vieta
Ceriņi var neziedēt apgaismojuma, mitruma līmeņa vai augsnes sastāva dēļ. Ceriņiem patīk gaišas, no vēja pasargātas vietas, kurās pēc lietus un sniega kušanas neuzkrājas ūdens. Ja izvēlētajā vietā veidojas peļķes, tas liecina par augstiem virszemes ūdeņiem, bet tas augam ir kaitīgi.
Ceriņiem ir piemērota ir viegli skāba (pH 5,0 – 5,9) vai neitrāla (pH 6,0 – 6,9) augsne. Zemei nevajadzētu būt smagai un mālainai. Ja izvēlētajā vietā ir tieši šāda augsne, to var sajaukt ar upes smiltīm, lai šādi uzlabotu gaisa caurlaidību.
Ja ceriņu krūms aug nepiemērotā vietā, to ir ieteicams pārstādīt.
Apsalšana
Ceriņš kopumā ir ziemcietīgs augs, kas iztur aukstas ziemas un īslaicīgu temperatūras pazemināšanos pavasarī. Tomēr ceriņiem ir bīstami atkušņi, kas izraisa pumpuru priekšlaicīgu pamošanos un šajā gadījumā sala atgriešanās var iznīcināt veidojošos pumpurus. Īpaši jutīgi pret temperatūras svārstībām ir 3 – 6 gadus veci stādi.
Ja pēc atkušņa prognozē salnas, ceriņu nepieciešams rūpīgi apsegt ar agroplēvi vai citu piemērotu materiālu. Tiklīdz temperatūra atkal paaugstinās pārsegs ir jānoņem.
Nepareiza stādīšana
Stādīšanas tehnoloģijas neievērošana var radīt problēmas arī ar ceriņu ziedēšanu. Pašsakņu stādi, kas iestādīti pārāk dziļi vai pārāk sekli, attīstās vāji un bieži slimo. Savukārt potētiem ceriņiem nepareiza stādīšanas dziļuma dēļ var iet bojā potējuma vieta. Šādā gadījumā augs var neieaugt vai arī sākt dzīt potcelma dzinumus, kā rezultātā ceriņš vairs nebūs iegādātā šķirne.
Pareizais stādīšanas dziļums ir atkarīgs no stāda veida. Potētos ceriņus nedrīkst stādīt pārāk dziļi — potējuma vietai jāatrodas 3 – 4 cm virs zemes līmeņa.
Savukārt pašsakņu stādiem vietai, kur stumbrs pāriet saknē, jāatrodas 3 – 4 cm zem augsnes virsmas.
Barības vielu trūkums
Ceriņu krūmi, kas vecāki par četriem gadiem katru gadu ir jāmēslo. Jādara tas ir agrā pavasarī pumpuru uzbriešanas laikā. Šim nolūkam var izmantot komplekso minerālmēslojumu, kas satur trīs galvenos makroelementus — slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K). Izvēlieties mēslojumu ar līdzīgu šo vielu koncentrāciju — tā sastāvs parasti norādīts procentos blakus NPK saīsinājumam. Piemēram, var izmantot minerālmēslus, kuru formula ir 16:16:16 vai līdzīgu.
Šie mēslojumi tiek iestrādāti augsnē sausā veidā. Uzrušina augsni ap koka stumbru (vainaga zonā), zemi aplaista, un, vadoties pēc instrukcijas, izkaisa nepieciešamo granulu daudzumu ap ceriņu. Pēc tam mēslojumu ar lāpstas vai kapļa palīdzību, iestrādājot 10 – 12 cm dziļumā.
No organiskajiem mēslošanas līdzekļiem vislabāk der satrūdējuši zirgu vai govju mēsli. Lai to iestrādātu ap krūmu pa lapotnes apļa malā izveido bedrītes. 4 līdz 6 gadus veciem ceriņiem pietiks ar divām bedrītēm, vecākiem augiem būs nepieciešamas 5 – 6. Katras bedrītes dziļumam jābūt 15 – 20 cm.
Katru bedrīti piepildiet ar mēslojumu. Jauniem ceriņiem vajag ap 2 – 4 kg, bet vecākiem krūmiem 5 – 6 kg. Bedrītes aizber, un augu bagātīgi aplaista.
Pārāk daudz slāpekļa
Ja krūmam ir daudz veselīgu lapu un tas aktīvi veido jaunus dzinumus, bet tomēr nezied, iespējams, pie vainas ir pārmērīgi lietots slāpekļa mēslojums. Mēslojot augus, vienmēr ievērojiet ražotāja norādītās devas. Ņemiet vērā, ka ceriņu stādus ar slāpekļa mēslojumu sāk barot ne agrāk kā divus gadus pēc iestādīšanas. Līdz tam pietiek ar stādīšanas laikā iestrādāto mēslojumu.
Ja novērojamas slāpekļa pārdozēšanas pazīmes, nākamajā mēslošanas reizē no slāpekļa lietošanas jāatturas.
Slimības un kaitēkļi
Ja ceriņu krūmu bojā kaitēkļi vai tam uzbrukušas slimības, augam var nepietikt spēka augšanai un ziedēšanai.
Biežāk sastopamās ceriņu sēnīšu slimības:
- Fitoftora – uz dzinumiem un lapām parādās tumši brūni plankumi, pumpuri neatveras, kļūst melni un atmirst. Ziedēšana ir ļoti vāja vai vispār nenotiek, auga augšana palēninās..
- Miltrasa – uz lapām veidojas raksturīga pelēka apsarme. Krūma dzīvotspēja mazinās, tas sāk vīst.
- Brūnā plankumainība – uz lapām parādās pelēkbrūni plankumi, kas ar laiku palielinās. Atmirušie audi izžūst, atstājot caurumus lapās.
Biežāk sastopamie ceriņu kaitēkļi:
- Vairogutis – izskatās kā mazi izciļņi uz dzinumiem un stumbra. Tie izsūc auga sulas, atņemot tam spēku un ziedēšanai nepieciešamās barības vielas.
- Pumpurērces – mazi zirnekļveidīgie, kas ziemo pumpuros. Tie var sabojāt pumpurus, kas pavasarī neatveras vai ir deformēti.
- Rožu cikāde – gan kāpuri, gan pieaugušie barojas ar auga sulu, uzturoties lapu apakšpusē. Kaitēkļu klātbūtni var atpazīt pēc dzeltenīgu punktu parādīšanās uz lapām.
Aizsardzības pasākumi:
Sēnīšu slimību apkarošanai izmantojiet fungicīdus, bet kaitēkļu iznīcināšanai – insekticīdus.
Apstrādi veiciet sausā, bezvēja vakarā vai agri no rīta, lai izvairītos no lapu apdegumiem. Sagatavojiet preparātu saskaņā ar instrukciju un rūpīgi apsmidziniet visu krūmu, arī augsni ap stumbru.
Ievērojiet ražotāja norādījumus par apstrāžu biežumu. Dažkārt apstrāde jāatkārto vairākkārt. Pirms darba neaizmirstiet par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – uzvelciet cimdus, aizsargbrilles un respiratoru vai masku.
Apgriešanas trūkums
Ceriņiem ir nepieciešama regulāra apgriešana, jo bez tās krūms var pārstāt ziedēt un zaudēt savu dekoratīvo izskatu. Apgriešanu veic katru gadu pavasarī – pirms pumpuru uzbriešanas –, vai rudenī, pēc lapu nobiršanas. Galvenie apgriešanas uzdevumi ir vainaga izretināšana, kā arī sauso, vājo un sīko dzinumu izgriešana.
Izmantojiet asas dārza šķēres un pirms darba obligāti dezinficējiet asmeņus ar spirtu saturošu šķidrumu, lai novērstu infekciju ievazāšanu.
Jāizgriež visi zari, kas aug vainaga iekšpusē, kā arī tie, kas savstarpēji saskaras vai pieskaras skeleta zariem. Dzinumi jānogriež tieši pie pamatnes.
Tāpat regulāri jāapgriež vecās, nokaltušās ziedkopas. To vislabāk darīt tūlīt pēc noziedēšanas, lai novērstu sēklu veidošanos, jo tas būtiski novājina krūmu. Ja to neizdara savlaicīgi, ziedkopas var izgriezt arī rudenī vai pavasarī. Visas griezuma vietas jāapstrādā ar dārza ziedi.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī jaunajām atvasēm. Augs to augšanai tērē daudz enerģijas un barības vielu, kas var mazināt ziedēšanu. Atvases jāiznīcina visas sezonas garumā. To dara ar asu lāpstu, uzmanīgi noņemot augsnes virskārtu un pārzāģējot sakni, no kuras atvase aug.
Ja vēlaties ceriņus pavairot, atvasi var izmantot stādīšanai. Šādā gadījumā to uzmanīgi izrok un atdala no mātesauga, cenšoties nesabojāt sīkās saknītes, pēc tam stāda jaunā vietā.
Lasiet arī rakstu Kad un kā pārstādīt ceriņus