Aspirīns jeb acetilsalicilskābe, ir viens no pasaulē visvairāk lietotajiem medikamentiem. Tas tiek izmantots jau vairāk nekā gadsimtu un no vienkāršām pretsāpju zālēm tas ir kļuvis par universālu medikamentu ar plašu pielietojumu medicīnā. Lūk, pieci interesanti fakti par šīm tik nozīmīgajām zālēm.
Aspirīns ir vienas no populārākajām pasaules zālēm
Aspirīns ir īsta panaceja, kas spēj ārstēt daudzas kaites un īpaši labi pazīstams ar savām pretsāpju un pretiekaisuma īpašībām. To lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju mazināšanai (galvassāpēm, zobu sāpēm, muguras sāpēm, locītavu sāpēm), drudža, artrīta, reimatisma un daudzu citu slimību ārstēšanai.
Ir zināmi pētījumi, kas rāda, ka nelielas aspirīna devas samazina nāves risku no sirdslēkmēm un insulta attīstības risku. Tāpat pastāv netieši pierādījumi, ka šīs zāles varētu būt efektīvas taisnās zarnas vēža profilaksei. Tiesa zinātnieki pilnībā neizprot, kā tas darbojas.
Katru gadu tiek saražotas aptuveni 40000 tonnu aspirīna. Tikai ASV šīs zāles regulāri lieto vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, patērējot no 10 līdz 20 miljardiem tablešu. Tad nu sanāk, ka aspirīns ir vienas no visizplatītākajām zālēm pasaulē visā tās vēsturē.
Cilvēki lieto aspirīnu jau vairākus tūkstošus gadus
Tas, ko mēs saucam par aspirīnu, patiesībā ir savienojums ar nosaukumu acetilsalicilskābe.
Un jau kopš senseniem laikiem ir zināmi ārstniecības līdzekļi, kas izgatavoti no vītola un citiem augiem, kas bagāti ar salicilātiem. Tie ir aprakstīti senās šumeru māla plāksnītēs un senās Ēģiptes medicīnas Ebersa papirusā, kas radīts aptuveni 1550. gadā pirms mūsu ēras. Hipokrāts aptuveni 400. gadā pirms mūsu ēras pieminēja salicila tējas izmantošanu drudža atvieglošanai. Tāpat vītola mizas ekstrakts tika izmantots arī viduslaiku medicīnā.
Tiesa, nereti šīm zālēm bija arī nopietna blakusparādība: tās izraisīja vēdera sāpes un nelabumu, jo salicilskābe kairināja kuņģi.
Iespējams, ka aspirīna izgudrotāja slava tiek piedēvēta nepareizajam cilvēkam
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka acetilsalicilskābi medicīniskai lietošanai piemērotā formā pirmoreiz sintezēja vācu kompānijas “Bayer” ķīmiķis Fēlikss Hofmans 1897. gada 10. augustā.
Saskaņā ar leģendu Hofmans pievērsās acetilsalicilskābes pētījumiem, lai atrastu līdzekli pret reimatismu savam tēvam. Tēvs sūdzējās par tolaik vienīgo zāļu, kas spēja atvieglot locītavu sāpes – nātrija salicilāta rūgto garšu. Šī viela lielās devās (6 – 8 grami) izraisīja kuņģa gļotādas kairinājumu, radot pacientiem stipras sāpes un diskomfortu.
Tā sanāca, ka dēla mīlestība kļuva par iemeslu tādu zāļu atklāšanai, kas atbrīvoja no sāpēm miljoniem cilvēku. Tomēr vēlāk parādījās pierādījumi, ka galvenais nopelns ķīmiski tīras un stabilas salicilskābes atklāšanā piederēja citam “Bayer” darbiniekam un Hofmana vadītājam Arturam Eihengrīnam.
Par viņa ieguldījumu zāļu radīšanā kompānija esot delikāti noklusējusi, lai neapbēdinātu 1933. gadā Vācijā pie varas nākušo nacionālsociālistisko partiju: Arturs bija ebrejs.
Eihengrīns nokļuva koncentrācijas nometnē, un tikai 1949. gadā žurnālā “Pharmazie” publicēja rakstu, kurā aprakstīja, kā pēc viņa norādījumiem Hofmans esot sintezējis acetilsalicilskābi. Turklāt pēdējais pat neesot zinājis savu darbību mērķi.
Aspirīns ir nosaukts par godu augam
Salicilskābe, no kuras vēlāk tika iegūts aspirīns, ieguva savu nosaukumu par godu vītolam, kura latīniskais nosaukums ir “Salix”. Šo nosaukumu tam deva vācu ķīmiķis Johans Andreass Bīhners, kurš to izdalīja 1828. gadā.
Savukārt populāro zīmolu “Aspirīns” radīja vācu uzņēmums “Bayer.” Par pamatu šim vārdam tika ņemts cita auga nosaukums — vīgrieze. Latīniski — “Spiraea ulmaria”. No tā arī ieguva salicilskābi. Četriem burtiem “spir” pievienoja priekšā “a”, lai uzsvērtu skābes acetilēšanas reakciju. Bet vārda beigas esošo “in” pievienoja vienkārši labskanības dēļ.
Aspirīns nav tik nekaitīgs, kā reizēm var šķist
Tiek uzskatīts, ka aspirīns ir diezgan parasts un nekaitīgs medikaments, jo to pārdod bez receptes. Tomēr patiesībā šis medikaments var arī kaitēt, ja to lietot neapdomāti bez konsultēšanās ar ārstu.
Piemēram, aspirīns var izraisīt kuņģa – zarnu trakta asiņošanu, pat neskatoties uz šo tablešu īpašo pārklājumu, kas paredzēts kaitējuma mazināšanai. Tas ir tikai loģiski, jo salicilskābe kairina gļotādas.
Turklāt saskaņā ar Bufalo Universitātes speciālistu datiem augstas aspirīna devas no 8 un vairāk tabletēm dienā var izraisīt troksni ausīs, jo salicilskābe var bojāt iekšējo ausi.
Visbeidzot, dažreiz šīs zāles izraisa bērniem vecumā no 4 līdz 12 gadiem var izraisīt retu, bet ļoti bīstamu Reija sindromu. To raksturo smadzeņu tūska un ātra tauku uzkrāšanās aknās, kas noved pie komas un pat nāves.
Reija sindroms attīstās, kad vīrusu izcelsmes drudzi — gripu, masalas, vējbakas — bērniem mēģina ārstēt ar lielām aspirīna devām. Tāpēc pacienti, kas jaunāki par 16 gadiem, nedrīkst lietot acetilsalicilskābi.