Ja vēlaties ātri atrast izeju no sarežģītām situācijām un atrast problēmu cēloņus, iespējams, ka jums noderēs šie daži padomi, kā attīstīt analītisko domāšanu!
Kas ir analītisks domāšanas veids
Cilvēkiem piemīt vairāki domāšanas veidi, tomēr viens no tiem vienmēr dominē pār pārējiem. Analītiska domāšana ir konsekventa. Cilvēki, kuriem šis domāšanas veids dominē, apstrādā lielus informācijas blokus, sadalot tos grupās un pakāpeniski tās izpētot. Šādai pieejai ir nepieciešama arī attīstīta loģiskā domāšana.
Analītiska domāšana paredz jaunas informācijas meklēšanu, tās izpēti un sistematizēšanu. Kā arī secinājumus, kas iegūti bastoties uz iegūtajiem datiem.
Šāds domāšanas veids prasa faktus, detalizētu izpēti, prasmi salīdzināt datus un spēju secināt.
Cilvēkam ar analītisku domāšanas tipu būtu jāprot:
- savākt informāciju;
- strādāt ar lielu datu apjomu;
- sadalīt informāciju daļās balstoties uz noteiktiem kritērijiem;
- salīdzināt datus un atrast tos vienojošas saites;
- objektīvi novērtēt informāciju;
- domāt loģiski;
- konsekventi izteikt domas;
- strādāt ar faktiem;
- pareizi sadalīt prioritātes, atdalot primāro no sekundārā;
- domāt kritiski(apšaubot iegūto informāciju);
- meklēt alternatīvus variantus;
- izdarīt secinājumus.
Kāpēc analītiska domāšana ir noderīga
Labi attīstīta analītiskā domāšana ļauj efektīvi tikt galā pat ar vissarežģītākajiem uzdevumiem un atrast pat vairākus to risināšanas veidus.
Cilvēks ar attīstu analītisku domāšanu pieņem apdomātus lēmumus, prot plānot un spēj prognozēt savas darbības rezultātus.
Ar šādām īpašībām apveltīti darbinieki parasti tiek augsti novērtēti uzņēmumos, jo jebkurā darbības jomā ir nepieciešami cilvēki, kas spēj ātri un kvalitatīvi risināt sarežģītas situācijas. Turklāt šādas īpašības būs noderīgas arī ikdienas dzīvē.
Kā attīstīt analītisko domāšanu
Līdzīgi kā daudzas prasmes, ir iespējams attīstīt arī spēju analītiski domāt. Un lūk arī daži ieteikumi kā to darīt.
1. Risiniet loģiskos uzdevumus
Analītiska domāšana nav iedomājama bez loģiskās domāšanas. Un, ja loģika ir jūsu vājais punkts, ir jāsāk to attīstīt. Sāciet ar vienkāršiem uzdevumiem un tad pakāpeniski pārejiet pie sarežģītākiem.
2. Risiniet matemātiskus uzdevumus
Ņemiet matemātikas mācību grāmatu un atceraties skolas laikus. Izvēlaties sarežģītākus piemērus ar mainīgiem lielumiem.
3. Risiniet krustvārdu mīklas
Un kad esat jau ieguvis pieklājīgu pieredzi, mēģiniet izveidot savu krustvārdu mīklu. Visticamāk, ka tas nebūs nemaz tik viegli.
4. Risiniet atjautības uzdevumus
Lieciet puzles, risiniet rēbusus un citus atjautības uzdevumus.
5. Spēlējiet šahu
Atsauciet atmiņā spēles noteikumus, atrodiet pretinieku un sāciet spēlēt. Šahs ir lielisks analītiskās domāšanas trenažieris.
6. Lasiet grāmatas
Varat izvēlēties detektīvus, daiļliteratūru vai cita veida literatūru. Un neaizmirstiet uzdot sev jautājumus: kāpēc varonis rīkojās tieši tā un ko vēl varētu darīt šādā konkrētajā situācijā?
7. Analizējiet dzīves situācijas
Attīstiet kritisko domāšanu, šaubieties, meklējiet faktus un jaunu informāciju, kad skatāties ziņas, vai lasiet grāmatu. Pievērsiet uzmanību detaļām, centieties paskatieties uz jau zināmām lietām no jauna skatupunkta, meklējiet neacīmredzamas saites starp dažādām lietām un salīdziniet faktus.
8. Katru dienu uzziniet ko jaunu
Izvēlaties tēmu, kas jums ir interesanta, un katru dienu uzziniet par to kādu jaunu faktu.
9. Meklējiet alternatīvas
Neapstājaties pie pirmā problēmas risinājuma, bet meklējiet tālāk. Apdomājiet ko jūs varētu būt palaidis garām, pārbaudiet informāciju vairākas reizes un izdariet secinājumus.
10. Piedalieties diskusijās
Apspriediet grāmatas, filmas, vēsturiskus notikumus un citas lietas. Jūs dzirdēsiet citu cilvēku viedokli un varēsiet dalīties savējā par vienu un to pašu lietu. Jūs varēsiet argumentēt un trenēties konsekventi izklāstīt savas domas.
11. Jautājiet sev kā ir uzbūvētas jums apkārt esošajās lietas
Jautājiet sev par apkārt esošajiem priekšmetiem vai situācijām. Interesējaties, kā tas notiek, kādēļ tās notiek un kad notiek. Atbildiet uz saviem jautājumiem un nemeklējat vieglākos ceļus. Izpētiet visu kārtīgi un dodiet sev izsmeļošu atbildi.
12. Veidojiet domu karti (mind map)
Domu karte ir veids, kā mēs varam vizualizēt domāšanas procesu. Tās mehānisms ir diezgan vienkāršs: jums ir galvenā doma, kuru jūs novietojat kartes centrā. Tad šai domai pievienojiet citus ar to saistītus elementus un tad saistītajiem elementiem pievienojiet jaunus ar tiem asociētus elementus. Tā pamazām jūsu acu priekšā atklāsies jūsu domāšanas process. Vairāk informācijas par domu kartēm un to veidošanu atradīsiet domukartes.wordpress.lv.
13. Pierakstiet
Sāciet rakstīt dienasgrāmatu un fiksējiet tajā savus mērķus, veidus to sasniegšanai un rezultātus. Strādājiet pie savām kļūdām, ja mērķi neizdevās sasniegt. Meklējiet neveiksmes iemeslus un analizējiet tos.
14. Modelējiet situācijas
Izdomājiet situāciju, kurā ir problēma, un mēģiniet šo problēmu novērst. Izstrādājiet rīcības algoritmu un neapstājaties pie pirmā risinājuma.
Veiciet šos vingrinājumus katru dienu. Lielākā daļa no tiem neprasa daudz laika vai īpašus apstākļus. Analītiskās domāšanas prasmi jūs spēsiet attīstīt tikai tad, ja trenēsieties regulāri un uzdosiet sev sarežģītus uzdevumus.