Patiesībā refleks, kas liek mums šķaudīt, piemīt ne tikai cilvēkiem, bet arī daudziem dzīvniekiem. Ja tavās mājās mīt arī suns vai kaķis, tu noteikti būsi dzirdējis, kā tavs mīlulis šķauda. Tomēr šoreiz mēs skaidrosim, kāpēc šķauda cilvēki.
Cilvēki šķauda tādēļ, lai atbrīvotos no daļiņām un vielām, kas iekļuvušas degunā un kairina deguna gļotādu, vai apgrūtina elpošanu.
Šķaudīšanas laikā no deguna izlido aptuveni 100000 mikroorganismu un tieši šī iemesla dēļ šķaudīšanas laikā ir tik svarīgi piesegties ar kabatlakatiņu vai plaukstu. Reizēm kad esam slimi, vēlme šķaudīt rodas īpaši bieži. Šādi mūsu organisms cenšas atbrīvoties no kaitīgiem mikroorganismiem. Šķaudot deguns attīrās no gļotām un arī no nevajadzīgām un kaitīgām vielām, bet organisma šūnas bagātinās ar skābekli.
Kas notiek šķaudīšanas laikā?
Iesākumā cilvēks jūt kņudināšanu degunā, kuru rada kāds degunā iekļuvis kairinātājs. Šādi kairinātāji var būt, piemēram, augu putekšņi, pelējums, zāle, parfimērija un citi. Nākamajā brīdī uz smadzenēm tiek noraidīts signāls par to, ka no šī kairinātāja ir jāatbrīvojas un cilvēks uzsāk dziļu ieelpu, lai pēc mirkļa varētu notikt asa un spēcīga gaisa izvade. Šķaudot gaiss izplūdes ātrums var sasniegt 120 metrus sekundē, bet gaisa veiktais attālums var sasniegt pat trīs metrus. Šķaudīšanas brīdī ķermenis ir ļoti saspringts un šo sasprindzinājumu izjūt arī acis, un tieši tāpēc šķaudīšanas laikā tiek aizvērti plakstiņi.
Kas vēl būtu jāzina par šķavām?
Šķavas var izsaukt parfimērija, tabakas dūmi, spēcīgi piesārņots gaiss, dažādi tīrīšanas līdzekļi un citas spēcīgas smaržas un smakas.
Šķaudīšanu spēj izsaukt arī straujas temperatūras maiņas, piemēram, kad pēc atrašanās karstā saulē mēs ienākam vēsās telpās vai no vēsuma ienākam siltās telpās.
Līdz pat 50% cilvēku, šķavas var izsaukt arī spilgta saules gaisma. Zinātnieki uzskata, ka tā tas notiek tādēļ, ka ultravioletie stari kairina smaržu receptorus un šādi provocē šķavas. Bieži vien, lai šādi cilvēki nošķaudītos, tiem pietiek tikai paskatīties uz sauli.
Reizēm šķavas var izsaukt arī spēcīgi pārdzīvojumi vai stress.
Noteikti nekādā gadījumā nevajadzētu censties šķavas noturēt, jo tas var radīt ļoti nepatīkamas sekas. Šķavu noturēšana var novest pie asinsvadu plīsuma, deguna asiņošanas, spēcīgām galvassāpēm un nodarīt nopietnus bojājumus acīm.
Pasaulē ilgāko šķavu Ginesa rekords pieder anglietei Donnai Grifitai (Donna Griffiths). Šī sieviete šķavāja no 1981. gada 13. janvāra līdz pat 1983. gada 16. septembrim. Viņa nošķaudījās aptuveni miljons reižu jau pirmajās 365 dienās. Kopumā šī sieviete nošķavāja 978 dienas.