9 dabiski un viegli pieejami C vitamīna avoti

  • 3
  •  
  •  
  •  

9 dabiski un viegli pieejami C vitamīna avoti
Mēs visi zinām, cik liela loma noturībai pret infekcijām ir C vitamīnam un tas, protams, kļūst īpaši svarīgi rudens-ziemas periodā kad šādu infekciju kļūst vairāk. Tiek uzskatīts, ka ieteicamā diennakts C vitamīna deva ir 100 mg, bet paaugstinātas slodzes gadījumos nepieciešami aptuveni 150 mg C vitamīna diennaktī. Tieši tādēļ šajā laikā ir tik svarīgi iekļaut savā ēdienkartē pietiekoši daudz C vitamīnu saturošus produktus. Piedāvājam 9 viegli pieejamus un dabiskus C vitamīna avotus.


1. Kivi (90 mg / 100 g)
Kivi ir viens no ar C vitamīnu bagātākajiem augļiem. Bez C vitamīna kivi satur arī daudz kālija kas to padara noderīgu pie dažām hipertonijas formām. Pateicoties bagātajam vitamīnu saturam, kivi palīdz samazināt onkoloģisko, sirds slimību un trombu veidošanās risku.

2. Apelsīni (53 mg / 100 g)
Apelsīni mūs priecē ne tikai ar savu garšu, bet arī ar patīkamu C vitamīna saturu. Lai uzņemtu pilnu C vitamīna dienas devu, pietiek apēst tikai 200 gramus apelsīnu. Apelsīni satur tikpat daudz C vitamīna cik citroni, bet ēdas krietni labāk.

3. Sarkanie pipari (190 mg / 100 g)
Paprika un citi šai ģintij piederīgie pipari ir ļoti bagātīgs C vitamīna avots. No Latvijā plaši audzētiem augiem sarkanos piparus C vitamīna satura ziņā pārspēj tikai upenes( 200 mg / 100 g un mežrozītes(426 mg / 100 g). Vislielākais C vitamīna saturs ir sarkanos čili piparos(144 mg / 100 g) un zaļos čili piparos(244 mg / 100 g)

4. Kāposti (vismaz 30 mg / 100 g)
Arī kāposti ir neslikts C vitamīna avots, nu vismaz C vitamīna tajos nav mazāk kā, piemēram, mandarīnos. Liels kāpostu plus ir tāds, ka C vitamīns tajos atrodas noturīgākā formā un tas netiek zaudēts glabāšanas laikā. Kāposti satur arī diezgan daudz vitamīna K, vitamīnus B, kāliju un kalciju.

5. Pētersīļi (130 mg / 100 g)
Bez vitamīna C pētersīļi satur arī daudz vitamīna K, vitamīna A, B grupas vitamīnus, beta karotīnu un daudzus citus cilvēka organismam nepieciešamus minerālus. Droši vien galvenais pētersīļu mīnus ir tāds, ka tos ir grūti apēst pietiekoši daudz, lai tiktu uzņemta pilna C vitamīna diennakts deva, bet kā piedeva citiem ēdieniem tie būs pašā laikā.

6. Brokoļi (90 mg / 100 g)
Varbūt ne visi būs sajūsmā par brokoļu garšu un tomēr C vitamīna tajos ir visai daudz. Bez C vitamīna brokoļi satur arī daudz vitamīna K un B grupas vitamīnus.

7. Briseles kāposti (80 mg / 100 g)
Vēl viens kāpostu dzimtas augs un lielisks C vitamīna avots. Briseles kāposti satur vismaz tikpat C vitamīna cik jāņogas, bet atšķirībā no jāņogām svaigi Briseles kāposti ir pieejami arī ziemas periodā.

8. Spināti (30 mg / 100 g)
Spināti ne tikai satur pieklājīgu C vitamīna daudzumu, svaigi spināti ir arī ļoti bagāti ar antioksidantiem. Spinātu C vitamīna koncentrācija esot atkarīga no sezonas un tieši ziemā tā esot visaugstākā.

9. Zemenes (60 mg / 100 g)
Ak, zemenes, zemenes, kuram gan negaršo zemenes? Turklāt mūsdienās tās var nopirkt gandrīz visu gadu. Turklāt tās ir arī vērtīgs C vitamīna avots. Bez C vitamīna zemenes ir diezgan bagātas arī ar mangānu. Zemenes ir vienkārši garšīgas un tas jau vien nav maz.


  • 3
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.