Interesanti fakti par veģetārismu

Interesanti fakti par veģetārismu
Nav šaubu, ka veģetārisms nav piemērots pilnīgi visiem cilvēkiem. Un tomēr veģetārismam ir savi plusi. Turklāt gan tādi plusi kas nāk par labu katra atsevišķa indivīda veselībai, gan arī visai mūs planētai. Lasi 10 interesantus faktus par veģetārismu un par tā potenciālajiem ieguvumiem.


1. Kaut arī daudzi uzskata, ka veģetārieši ēd tikai augu izcelsmes pārtiku un nelieto pārtikā nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus, patiesībā eksistē vairāki veģetārisma veidi:

– Vegāni – nelieto gaļu, zivis, olas, piena produktus un pat ne medu. Bieži vien izvairās arī no ādas, vilnas un zīda izstrādājumiem.

– Ovolaktoveģetārisms – nelieto gaļu un zivis, bet lieto piena produktus, medu un olas.

– Laktoveģetārisms – nelieto gaļu zivis un olas, tomēr lieto piena produktus un medu.

– Ovoveģetārisms – nelieto gaļu, zivis un pienu, bet lieto olas un medu.

– Pescoveģetārisms – netiek lietota gaļa, bet tiek lietotas zivis. Var tikt lietotas arī olas un piena produkti.

– Frutārisms – uztura veids, kurā ir tikai augļi, rieksti, sēklas un citi produkti, kas iegūti, neiznīcinot augu.

– Svaigēšana – šo uzturu veido svaigi vai nelielā temperatūrā apstrādāti augļi, dārzeņi un rieksti.

– Dažādi pusveģetārisma veidi, kuros netiek ēsts kāds noteikts gaļas veids.

Par citiem veģetārisma veidiem var uzzināt šeit.

2. Par veģetārisma dzimteni tiek uzskatīta Senā Indija. Arī mūsdienās Indijā mīt aptuveni 70% no visiem pasaules veģetāriešiem.

3. Pasaulē pirmā veģetāriešu biedrība tikai izveidota 1847. gadā Anglijā.

4. Lai ASV izaudzētu barību visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, tiek izmantota puse no valsts ūdens rezervēm un 80% no lauksaimniecībā izmantotās zemes.

5. Visas pasaules kopējā gaļas ražošana rada šādu ietekmi uz globālo piesārņojumu:
6% CO2 izmeši
65% slāpekļa oksīda izmešu
37% metāna izmešu
64% amonjaka izmešu

6. Visas pasaules lopkopības sektors rada vairāk СО2 izmešu nekā transporta izmantošana.

7. Kā parādīja kāds Čikāgas Universitātē veikts pētījums, tad pievēršanās veģetārismam dod lielāku ietekmi uz CO2 izmešu samazināšanu nekā hibrīdauto izmantošana.

8. Ja tikai vienu reizi nedēļā sarkanā gaļa un piens tiktu nomainīts pret zivīm, olām un vistas gaļu, tad gada laikā tiktu aiztaupīts tāds kaitīgo izmešu daudzums, kas līdzinās 760 jūdžu tālam braucienam ar auto. Ja vienreiz nedēļā tiktu ēsti tikai un vienīgi dārzeņi, tad gada laikā tiktu ietaupīts izmešu daudzums, kas līdzinās 1160 jūdžu tālam braucienam ar auto.

9. Kā liecina kāds pētījums, tad viena cilvēka pievēršanās veģetārismam gadā var izglābt līdz pat 80 dzīvnieku dzīvībām un nosargāt aptuveni pushektāru meža.

10. Aptuveni 70% no visiem pasaulē saražotiem graudiem tiek izmantoti lopbarībai.

2 komentāri

  1. Tāda neliela, bet būtiska piebilde – neviens neaudzē graudus speciāli lopbarībai. Par lopbarību vai kurināmo – JĀ, JĀ – PAR KURINĀMO – aiziet tie graudi, kuri neiztur cilvēku pārtikai paredzēto graudu kvalitātes rādītāju pārbaudes!
    Nu vēl būtu variants – nebarot lopus, bet iesēt tos zemē, nokurināt, pārstrādāt spirtā…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.