Cilvēkam ir fantastisks ķermenis, kas ir lieliski piemērots dzīvei uz mūsu planētas. Tomēr arī tā iespējām ir savas robežas, īpaši jau tad ja tas nonāk ekstrēmos apstākļos. Piedāvājam nelielu izlasīti ar cilvēka ķermeņa spēju ierobežojumiem.
Cik ilgi cilvēks var izdzīvot kosmosā bez skafandra
Parasti cilvēki domā, ka, ja cilvēks nonāktu atklātā kosmosā bez skafandra, tad tas uzsprāgtu neesošā ārējā spiediena dēļ. Patiesībā cilvēka āda ir pārāk elastīga, lai cilvēks tik viegli varētu uzsprāgt. Tā vietā cilvēka ķermenis tikai nedaudz piepūtīsies.
Vēl ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka nonākot atklātā kosmosā bez skafandra, cilvēka asinis sāktu vārīties. Un patiesi, vakuumā šķidrumi sāk vārīties pie zemākas temperatūras, nekā normālos apstākļos uz Zemes. Tomēr, pat esot kosmosā, cilvēka organismā spiediens joprojām saglabātos, bet tas visticamāk nozīmē to, ka cilvēka asinis tomēr tik viegli nesāks vārīties. Kaut, to pārbaudīt es jums tomēr neieteiktu. Mutē esošās siekalas gan visticamāk uzvārīsies.
Ļoti daudzi uzskata, ka cilvēkam nonāktu atklātā kosmosā tas nosaltu zemas temperatūras dēļ. Patiesībā kosmosā gandrīz nekā nav, bet tas nozīmē, ka cilvēka organismam nebūs kam savu siltumu atdot. Vēsumu cilvēks gan justu, jo no cilvēka ādas izgarotu viss šķidrums.
Nonākot atklātā kosmosā bez skafandra, cilvēks pirmām kārtām nomirtu skābekļa trūkuma dēļ. Pat ja šis cilvēks mēģinātu aizturēt elpu, skābeklis tik un tā ļoti ātri no cilvēka izplūstu. Un jau aptuveni 10 – 20 sekunžu laikā cilvēks zaudētu samaņu. Ja šis cilvēks vienas līdz divu minūšu laikā atkal nonāktu normālos apstākļos, šo cilvēku vēl būtu iespējams izglābt. Vēlāk gan tas visticamāk vairs nebūtu iespējams.
Cik stipru strāvas triecienu var izturēt cilvēks
Elektriskajai strāvai plūstot caur cilvēka organismu var rasties divu veidu bojājumi – elektriskais trieciens un elektriskā trauma. Cilvēkam bīstamāks ir elektriskais trieciens jo tā rezultātā tie traumēts viss organisms. Elektriskajai strāvai plūstot caur cilvēka ķermeni, nāve iestājas no sirds un/vai elpošanas paralīzes.
Par elektrisko traumu sauc no strāvas gūtas traumas uz dažādām ķermeņa daļām. Elektriskās strāvas nodarītie bojājumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem piemēram, strāvas stiprums, strāvas iedarbības ilguma un citiem.
Cilvēka dzīvībai ir bīstams spriegums, kas ir lielāks, nekā 42 V. Sadzīvē lieto 220 V (50 Hz) maiņsprieguma elektrotīklu.
Kamēr spriegums nepārsniedz 500 V, līdzstrāvas iedarbība uz cilvēku ir mazāka nekā maiņstrāvai. Taču, ja spriegums pārsniedz 500 V, tad līdzstrāva kļūst daudz bīstamāka par maiņstrāvu.
Strāvas iedarbība uz cilvēku pēc tās stipruma*:
0,6…1,5 mA
Maiņstrāva(50 Hz): Var sajust, viegla roku pirkstu trīcēšana.
Līdzstrāva: Nevar sajust.
2…3 mA
Maiņstrāva(50 Hz): Stipra roku pirkstu trīcēšana.
Līdzstrāva: Nevar sajust.
5…7 mA
Maiņstrāva(50 Hz): Krampji rokās.
Līdzstrāva: Sajūtama roku silšana.
8…10 mA
Maiņstrāva(50 Hz): Grūti, bet vēl ir iespējams roku no elektrodiem atraut. Stipras sāpes pirkstos, delnās un rokās.
Līdzstrāva: Silšana pastiprinās.
20…25 mA
Maiņstrāva(50 Hz): Momentāni iestājas roku paralīze. Tās nav iespējams atraut no elektrodiem. Stipras sāpes. Apgrūtināta elpošana.
Līdzstrāva: Pastiprināta silšana. Nelieli roku muskuļu krampji.
50…80 mA
Maiņstrāva(50 Hz): Elpošanas paralīze. Sākas sirds fibrilācija.
Līdzstrāva: Stipra silšana. Roku muskuļu krampji. Apgrūtināta elpošana.
90…100 mA
Maiņstrāva(50 Hz): Elpošanas paralīze. Pēc dažām sekundēm iestājas sirds paralīze.
Līdzstrāva: Elpošanas paralīze.
Cik daudz cilvēks var apēst
Vidējā pieauguša cilvēka vēderā var ietilpt aptuveni 3 litri ēdienu un dzērienu. Kaut laika gaitā kuņģi ir iespējams arī izstaipīt un šādi palielināt tā ietilpību. Cilvēks, protams, var mēģināt apēst vairāk, nekā ietilpst tā kuņģī, tomēr praktiski tas ir gandrīz neiespējami, jo šādā gadījumā viss sāktu nākt no cilvēka ārā. Neskatoties uz to, cilvēks no pārēšanās var arī nomirt. Lai tā notiktu cilvēkam ir sevi jāpiepilda ar produktiem, starp kuriem veidojas ķīmiska reakcija. Šajā reakcijā radušās gāzes var novest pie kuņģa plīsuma.
Cik ilgi cilvēks var negulēt
Jāsaka, ka nav iespējams precīzi pateikt cik ilgi cilvēks var iztikt bez miega. Tomēr ilgākais zinātniski dokumentētais bezmiega rekords pieder Rendijm Gārdneram, kurš negulēja 11 dienas un 24 minūtes jeb 264,4 stundas. Kaut arī savas negulēšanas perioda pēdējā dienā šis cilvēks piedalījās preses konferencē, kurā spēja skaidri un saprotami runāt, negulēšana atstāja iespaidu uz tā spēju koncentrēties un ietekmēja atmiņu, kā arī izsauca paranoju un halucinācijas.
Ilgstoša negulēšana neļauj cilvēka organismam normāli atpūsties, bet tas var novest pie pie priekšlaicīgas novecošanas un problēmām ar psihi. Jau viena negulēta nakts atstāj iespēju cilvēka spējām vadīt mašīnu.
Pēc vienas negulētas diennakts cilvēks jūtas noguris un tam parādās pirmās problēmas ar atmiņu un uzmanības koncentrāciju.
Pēc divām līdz trīs diennaktīm bez miega cilvēkam rodas problēmas ar kustību koordināciju. Pasliktinās redze, parādās problēmas ar runu, nervoza trīce un nelabums.
Pēc četrām līdz piecām negulētām diennaktīm cilvēks kļūst ļoti nervozs, to spēj nokaitināt jebkurš sīkums. Cilvēks sāk izjust halucinācijas un murgot.
Pēc sešām līdz astoņām negulētām diennaktīm sāk palēnināties runa, parādās trīce ekstremitātēs, un cilvēks kļūst ļoti nespēcīgs. Rodas problēmas ar īslaicīgo atmiņu un cilvēks sāk dīvaini uzvesties.
Cik spēcīgu radiāciju spēj izturēt cilvēks
Radiācija rada ilglaicīgu bīstamību, tā izsauc DNS mutācijas, kas izsauc vēža šūnu veidošanos. Tomēr kāda radiācijas deva cilvēku nogalinātu uzreiz vai īsā laikā?
Īsā laikā saņemot 3—5 Sv(Zīvertu) lielu dozu, 50% cilvēku mirs 1—2 mēnešu laikā dēļ kaulu smadzeņu bojājumiem.
Īsā laikā uzņemti 5—15 Sv ir nāvējoši 10—20 dienu laikā, zarnu trakta un plaušu bojājumu dēļ.
Ja saņemtā radiācijas deva ir lielāka par 15 Sv, nāve 50% gadījumu iestājas 1—5 dienu laikā dēļ nervu sistēmas bojājumiem.
Jāpiebilst, ka gadā cilvēks no dabīgiem avotiem uzņem aptuveni 2,4 milizīvertus lielu radiācijas devu.
Pat ja cilvēki kādreiz spētu uzveikt visas slimības un iemācītos novērst novecošanu, 4000 gadu laikā vidējs cilvēks uzņemtu tādu fona radiācijas devu, kas novestu pie vēža rašanās. Jeb citiem vārdiem – cilvēki nekad nedzīvos ilgāk par 4000 gadiem.