15 izraujoši fakti par laiku

fakti par laiku

Par to kāda īsti ir laika definīcija zinātnieki nav vienojušies vēl līdz šim brīdim. Laiks tiek uzskatīts par ceturto dimensiju, bet atbilstoši klasiskajai fizikai laiks ir mainīgs lielums. Lai kā tur arī nebūtu, ir skaidrs, ka laiks iet tikai uz priekšu, un atgriezties pagātnē mēs varam tikai savās atmiņās. Lasi 15 interesantus faktus par laiku un tā skaitīšanu!


1. Big Bens patiesībā nav Londonā esošais tornis, bet gan 13 tonnas sverošais zvans kas atrodas šajā tornī.

2. Dažādos civilizācijas attīstības posmos tika izmantoti saules, zvaigžņu, ūdens, uguns, smilšu, riteņa, mehāniskie, elektriskie, elektronu un atompulksteņi.

3. Atompulksteņi kļūdās par vienu sekundi sešos miljonos gadu. Viena sekunde atompulksteņa “uztverē” ir 9192631770 cēzija-133 atomu vibrācijas.

4. Pulksteņi rādītāji virzās no labās puses uz kreiso tāpēc, ka tieši šādā virzienā virzījās ēna saules pulksteņos.

5. Vecākais atrastas saules pulkstenis tika atrasts Ēģiptē, un tas tika izveidots aptuveni pirms 3500 gadiem.

6. Pasaulē ir 24 laika joslas.

7. Garā gada gada skaitlim ir jādalās a četri. Ir gan izņēmums: Gadi kas dalās ar 100 nav garie gadi. Un izņēmums no izņēmuma: gadi kas dalās ar 400 ir garie gadi.

8. Uz pasaules eksistē arī liekā sekunde

9. ASV lai apzīmētu laiku 12 stundu formātā izmanto stundu apzīmējumus AM (ante meridiem — līdz pusdienlaikam) un PM (post meridiem — pēc pusdienlaika).

10. Eksistē šādas starptautiskas laika apzīmējuma mērvienības kā tūkstošgade, gadsimts, dekāde, gads, ceturksnis, mēnesis, nedēļa, diena, stunda, minūte, sekunde, milisekunde un mikrosekunde.

11. Neviens precīzi nezina, kāpēc gadā mums ir tieši 12 mēneši. Šāds laika dalījums neatbilst ne saules, ne mēness kalendāram. Tomēr tas kāpēc stundā ir 60 minūšu tiek, saistīts ar babiloniešu skaitīšanas sistēmu, kuras pamatā bija nevis desmits, bet gan 60.

12. Vienā minūtē ir 60 sekunžu, bet vienā sekundē ir 1000 milisekundes.

13. 24 stundas zvaigžņu laika atbilst 23 stundām, 56 minūtēm un 4,091 sekundēm vidējā saules laika.

14. Pulksteņu ciparnīcās ar romiešu cipariem skaitli 4 apzīmē gan ar IV gan IIII, turklāt otrais variants ir sastopams pat biežāk nekā pirmais.

2 komentāri

  1. oij, nu man jau patīk pulksteņi, bet šito es nevaru izturēt. varbūt sāksim ar vienkāršāko – paņemiet rokā parastu analogo pulksteni ar rādītājiem un paskatieties no kuras uz kuru pusi tam kustās rādītāji 😀

    Atompulksteņi ir dažādi. jaunākajiem precizitāte ir viena sekunde 300 miljonos gadu. Šī ir sīka piezīme, pārbaudiet neatkarīgus avotus.

    Pasaulē ir nevis 24, bet 40 laika zonas. Laika zona un diennakts garums nav viens un tas pats.

    ja jau vēlējāties tik smalki sadalīt laiku, tad kāpēc aizmirsāt par piko, nano un citām vēl sīkākām sekundes iedaļām?

    12 mēneši mums ir tāpēc, ka tā izdomāja senie ēģiptieši. lai sasinhronizētu mēness un saules kalendārus, viņi ik pēc 12 mēnešiem pielika klāt 5 dienas, kas bija palikušas pāri. Grieķi pēc tam šo sistēmu uzlaboja ieviešot dažāda garuma mēnešus.

  2. Author

    Liels paldies par Jūsu komentāru! Es protams neesmu liels šī jautājuma pārzinātājs un tāpēc esmu ļoti pateicīgs par jūsu skaidrojumu mēneša skaita ziņā un par jaunākajām aktualitātēm atompulksteņu jautājumā. Tomēr runājot par laika zonām un laika vienībām, es vadījos pēc šī Wikipēdijas ieraksta – https://lv.wikipedia.org/wiki/Laiks.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.