Fakti par redīsiem

Fakti par redīsiem
Iespējams, ka ne visi ir sajūsmā par redīsu garšu, tomēr redīsi ir ļoti veselīgi. Lasi 15 faktus par tik ļoti vērtīgajiem redīsiem!


Redīsi ir radniecīgi rāceņiem, kāpostiem un sinepēm.

Redīsu dzimtene ir Vidusāzija.

Eiropā redīsi parādījās 13 gadsimta beigās, un notika tas pateicoties Marko Polo slavenajam ceļojumam pa Āziju, no kura Marko Polo atveda redīsu sēklas.

Jau 14 gadsimtā redīsi kļuva ļoti populāri Francijā. Turklāt Francijā un citās valstīs, dažādu ēdienu pagatavošanai izmanto ne tikai redīsu sakni, bet arī redīsa lakstus.

Redīsam tā sīvo garšu piešķir tā sastāvā esošā sinepju eļļa. Pateicoties tai, redīsi spēj “attīrīt” organismu no vīrusiem un baktērijām.

Regulāra redīsu lietošana var palīdzēt izvairīties no onkoloģiskām slimībām.

Redīsi satur daudz mikroelementu un vitamīnu. To saturā ir vitamīni C, PP, B1, B2, magnija sāļi, kālijs, nātrijs, fosfors, dzelzs un kalcijs.

Redīsi ir bagāti ar vitamīnu C. Un 250 grami redīsa var nodrošināt cilvēku ar pilnu šī vitamīna dienas devu.

Redīsiem piemīt arī aizsargājošas īpašības, un tie spēj paaugstināt šūnu noturību pret apkārtējās vides kaitīgo ietekmi.

Redīsi var palīdzēt atbrīvoties no liekā svara. Un tas nav tikai tāpēc, ka 100 gramu redīsu satur tikai aptuveni 20 – 25 kilokalorijas. Šie dārzeņi arī satur vielas, kuras izvada no organisma toksīnus.

Bez vitamīniem un mikroelementiem, redīsi ir salīdzinoši bagāti arī ar augu olbaltumvielām. Tāpēc tie ir īpaši iecienīti veģetāriešu vidū.

Redīsi ļoti labi padodas selekcijai. Un tāpēc ir izveidotas ļoti daudz un dažādu redīsu šķirņu. Ir gan apaļi, gan ovāli redīsi, gan redīsi kas pēc savas formas atgādina burkānus. Paša redīsa sakne var būt ierastajā sarkanajā krāsā, bordo, violetā, baltā, dzeltenā un pat zaļā krāsā.

redīsi

Parasti redīsa saknes diametrs nepārsniedz 2 centimetrus, bet svars nav lielāks par 20 -30 gramiem. Tomēr pasaules lielākais redīs sver veselu 31 kilogramu.

Ja vēlaties, tad redīsus ir iespējams audzēt mājās uz palodzes, visa gada garumā. Redīsu veģetācijas periods ir salīdzinoši neilgs, un, ja tiem ir pietiekoši daudz gaismas un siltuma, tad tie būs gatavi 3 – 4 nedēļu laikā.

Redīsi bija arī vieni no pirmajiem dārzeņiem, kurus sāka audzēt kosmosa stacijās. Izrādījās, ka šie dārzeņi bezsvara stāvoklī jūtas visai labi un astronautiem parādījās lieliska iespēja regulāri tikt pie svaigiem redīsiem.
Redīsi

Redīsu sulas komprese ir lielisks līdzeklis pret radikulītu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.