Pasaules desmit retākie dārgakmeņi

Pasaules desmit retākie dārgakmeņi
Kaut arī dimanti ir ļoti reti akmentiņi, tie tomēr vēl nav pasaules paši retākie dārgakmeņi. Uzzini kuri ir pasaules desmit retākie dārgakmeņi!

1.Peinīts

2005. gadā peinīts tika ievietots Ginesa rekordu grāmatā kā pats retākais dārgakmens pasaulē. Peinīts tika atklāts 1956. gadā Mjanmā, un tā atklājējs bija britu mineralogs Artūrs Peinīts, kā vārdā tad arī šis minerāls tika nosaukts. Ilgu laiku bija zināmi tikai divi šī minerāla kristāli, bet uz 2005. gadu jau eksistēja 25 šī minerāla paraugi. Šobrīd šis minerāls vairs nav tik rets kā agrāk. Nesenā pagātnē Mjanmā tika atklātas šī minerāla raktuves un šobrīd pasaulē jau ir vairāki tūkstoši šī minerāla paraugu. Tomēr, neskatoties uz to, peinīts joprojām ir viens no retākajiem pasaules minerāliem.

Pasaules desmit retākie dārgakmeņi

2. Aleksandrīts 

Ņemot vērā ka Aleksandrīts spēj mainīt savu krāsu atkarībā no gaismas, tas ir visai neparasts akmens. Turklāt tā krāsa nav atkarīga no novērošanas leņķa.
Pateicoties savam pleohroismam šis dārgakmens maina savu krāsu pat tad kad tas tiek kustināts turot to rokās. Kad aleksandrīts atrodas dabīgajā apgaismojumā, tā krāsa ir zaļi zila, bet mākslīgajā apgaismojumā tā krāsa izmainās uz violeti sarkano.
Aleksandrīts ir Hrizoberila veids, tas pieder tam pašam dārgakmeņu veidam, kuram pieder dimants. Tā spēja mainīt krāsu tiek skaidrota ar ļoti retu tādu minerālu kā titāna, dzelzs un hroma apvienojumu.

Desmit retākie dārgakmeņi pasaulē

3. Tanzanīts
Tam ir grūti noticēt, bet tanzanīts ir tūkstoškārt retāk sastopams, nekā ir sastopams dimants. Šo minerālu var iegūt tikai vienā vietā netālu no Kilimandžāro, turklāt visai ierobežotos daudzumos.
Līdzīgi kā aleksandrīts, arī tanzanīts spēj mainīt savu krāsu atkarībā no kristāla orientācijas un gaismas. Šī tanzanīta spēja mainīt savu krāsu tiek skaidrota ar tā sastāvā esošajiem vanādija joniem.

Desmit pasaules retākie dārgakmeņi

4. Benitoīts 

Šis visai iespaidīgais, zilais akmens tika atrasts San-Benito upes krastā Kalifornijā. Daži avoti gan apgalvo, ka šis minerāls tika atrasts arī Japānā un Arkanzasas štatā, tomēr šiem atrastajiem akmeņiem nav piemitušas dārgakmeņa īpašības.
Šī dārgakmeņa atšķirīgākā īpašība ir tā piesātinātā un skaistā krāsa, kad tas atrodas ultravioletā apgaismojumā. Šādā apgaismojumā tā krāsa atgādina spilgtu, zilu krītu. Neskatoties uz to ka šis minerāls jau ir zināms diezgan sen, joprojām nav zināmi tā krāsas rašanās iemesli.

10 pasaules retākie dārgakmeņi

5. Poudreteīts 

Poudreteīts pirmoreiz tika atklāts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Kanādā, Kvebekā, tomēr to līdz pat 1987. gadam to neatzina kā jaunu minerāla veidu un līdz pat 2003. gadam neeksistēja šī minerāla apraksta.

Pasaules desmit retākie dārgakmeņi

6. Grandidierīts

Šo zilo-zaļo minerālu var atrast gandrīz tikai un vienīgi Madagaskarā. Pašu pirmo un iespējams vienīgo tīro Grandidierīta paraugu gan atrada Šrilankā. Līdzīgi kā aleksandrītam un tanzanītam, arī  šim minerālam piemīt pleohroisms un tas var laistīties zilā, zaļā un baltā krāsā.

10 pasaules retākie dārgakmeņi

7. Sarkanie dimanti
Tehniski sarkanais dimants ir dimants, tomēr arī dimantiem ir dažādas krāsas un šīs krāsas var šķirot pēc to retuma: dzeltena, brūna, bezkrāsaina, zila, zaļa, melna, rozā, oranža, purpura un sarkana. Citiem vārdiem mums pierastie bezkrāsainie dimanti nebūt nav tie retākie no dimantiem.
Pats lielākais sarkanais dimants Moussaieff  sver 5,11 karātus ( aptuveni 1 grams).

8. Musgravīts 

Šis minerāl pirmoreiz tika atklāts 1967. gadā Dienvidaustrālijā. Tomēr ierobežots šī dārgakmeņa daudzums ir atrasts arī Grenlandē, Madagaskarā un Antarktīdā.
Pirmais eksemplārs, kurš bija pietiekoši liels, lai to varētu apstrādāt un tam piešķirt formu tika atrasts tikai 1993. gadā, bet uz 2005. gadu bija tikai 8 šādi eksemplāri.

9. Džeremdževīts 

Pirmoreiz šis minerāls tika atklāts 1883. gadā Sibīrijā. Pirmie šī minerāla juvelieru kvalitātes eksemplāri (pietiekoši lieli, lai tos varētu apstrādāt) ierobežotā daudzumā tika iegūti Namībijā.
Pasaules lielākais džeremdževīts sver nepilnus 60 karātus.

10. Biksbīts jeb sarkanais berils 

Pirmoreiz šis minerāls tika aprakstīts 1904. gadā. Un, kaut arī ķīmiski šis minerāls līdzinās smaragdiem un akvamarīniem, šis minerāls ir ievērojami retāks.
Šo minerālu iegūst tikai ASV, Jūtas štatā un Ņūmeksikā, turklāt to ir ļoti grūti iegūt. Šī iemesla dēļ daži cilvēki ir mēģinājuši līdzīgas kvalitātes rubīnu uzdot kā sarkano berilu. Un, kaut arī rubīns arī ir visai rets dārgakmens, tomēr sarkanais berils ir aptuveni 8000 reizes retāks nekā rubīns.

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

7 − 5 =

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.